Mācību stunda. Foto no arhīva

Latvijas skolēniem piedāvā braukāt uz fizkultūru uz Lietuvu

9
(atjaunots 09:03 12.08.2020)
Kamēr bērnu vajadzībām remontē vecās muižas deju zāli, viņiem noformē atļaujas braucieniem uz Lietuvu uz fizkultūras nodarbībām.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Vecumnieku novada skolas audzēkņiem, iespējams, nāksies braukāt uz sporta nodarbībām uz kaimiņu Lietuvu, vēsta Zemgales reģionālā televīzija.

Skaistkalnes vidusskolas sporta nodarbības līdz šim notika bijušajā Šēnbergas muižas deju zālē – taču ēkai ir gandrīz divi gadsimti, un tik intensīvu slodzi tā vairs neiztur.

"Mēs vairs nevarējām nodrošināt bērnu drošību," saka skolas direktore Svetlana Vāverniece.

Vietējā pašvaldība piešķīra zāles remontam 19,4 tūkstošus eiro. Šobrīd telpās notiek kosmētiskais remonts, taču plānota arī apkures sistēmas maiņa, un tiks veikti arī citi nepieciešamie darbi.

Tomēr, kamēr notiek remonts, skolēniem, iespējams, nāksies uz sporta nodarbībām doties uz Lietuvas Paņevežas apriņķi. Šobrīd notiek pārrunas par sporta nodarbību organizēšanu netālajā Lietuvas sporta zālē.

"Es redzu tādu iespēju, bet tas ļoti apgrūtinās mācību procesu. (...) Bērniem visu laiku jābūt atļaujām un visiem jānodrošina identifikācijas kartes," paskaidroja direktore.

Tas ir īslaicīgs risinājums – vienalga ir jābūvē jauna sporta zāle. Taču lai arī projekts ir saskaņots sen un būvatļauja arī izsniegta, sporta zāles būvniecība ir apstājusies. Birokrātisko nesaskaņu dēļ no 100 tūkstošiem eiro, kas tika piešķirti šiem mērķiem, 60 tūkstoši ir zaudēti neatgriezeniski. Pašvaldība sākumā nevarēja paņemt aizdevumu Valsts kasē, pēc tam deputāti nolēma, ka steidzamāka prioritāte ir Vecumnieku sākumskolas piebūve.

9
Tagi:
Latvija
Pēc temata
"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
"Neredzamie bērni": tālmācību pirmie rezultāti Latvijā
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta akcija, foto no arhīva

Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas

7
(atjaunots 20:54 24.09.2020)
Direktori ir spiesti skraidīt pa augstskolām un pierunāt studentus sākt darbu skolās, taču, ņemot vērā algu līmeni un arodam raksturīgo stresu, jaunu kadru pieplūdums nav sagaidāms. Kā iznācis, ka, saskaņā ar IZM datiem, Latvijā nav nevienas vakantas pedagoga likmes?

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu skolās no jauna ir aktuāla pedagogu trūkuma problēma, un jauno kadru pieplūdums nav sagaidāms, vēsta Latvijas radio 4.

Rīgas domes deputāte, Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova konstatēja, ka tīmeklī atrodami simtiem darba piedāvājumu dažādu priekšmetu skolotājiem visā Latvijā. Piemēram, vietnē visidarbi.lv ir 300 sludinājumu. Lielākā daļa – 155 vietas – ir Rīgā, taču arī reģionos to skaits nav mazs. Tikai pēdējās nedēļas laikā vien parādījušies 228 sludinājumi.

Tātad valda absolūta katastrofa ar pedagogiem, trūkst cilvēku, stāsta Vladova.

Viņa atklāja, ka pavisam nesen aprunājusies ar citiem direktoriem, kuri tāpat "gaudo" par skolotāju trūkumu, turklāt viņi nekur nav atrodami. Visi skraida pa universitātēm, pa bioloģijas, dabaszinātņu fakultātēm, aicinām studentus darbā, stāstīja direktore.

Iepriekš viņa aicināja izglītības ministri Ilgu Šuplinsku atkāpties no amata, jo politiķe nepilda pedagogiem dotos solījumus, nerisina nozares problēmas.

Rīgas 40. vidusskolas vadība bija spiesta matemātikas skolotāja vietā pieņemt darbā kāda skolēna tēvu – viņam ir profesionāla matemātiķa izglītība. Skolas direktore Jeļena Vediščeva atzina, ka jaunais pedagogs varējis aizpildīt tikai tās nodarbības, kas ļauj viņam strādāt pamata darba vietā, tomēr viņa atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo viņš atslogojis citus skolotājus.

Vediščeva norādīja, ka pedagogu kolektīvs nav nokomplektēts daudzās skolās un, acīmredzot, stāvoklis tikai pasliktināsies.

"Šī situācija brieda jau sen. Pie tam, ja netiks veikti pasākumi vietvaru un valsts līmenī, situācija tikai pasliktināsies, un, principā, pienāks brīdis, kad patiešām nebūs skolotāju," apliecināja Vediščeva.

Brīvu vietu nav

Toties Izglītības ministrija atzīmē: saskaņā ar pašvaldību datiem, septembra vidū neesot bijis nevienas brīvas skolotāja vietas.

IZM pārstāve Baiba Baškele skaidroja, ka iespējams runāt par vakantām stundām – šobrīd neesot nevienas pilnas vakances nevienā novadā, nevienā skolā.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka šāda aina veidojas tāpēc, ka daudzas skolas mēģina saviem spēkiem risināt pedagogu trūkuma problēmu, sadalot slodzi starp pārējiem skolotājiem, kas spiesti daudz strādāt papildus, jo nav iespējams nosaukt precīzu vakanto vietu skaitu. Pie tam pārslodzes rezultātā daudzi saskaras ar profesionālo "izdegšanu", bet IZM nevēlas diskutēt par šo problēmu.

Vanaga paskaidroja, ka tagad, aktīvu mācību laikā, neviens vairs skaļi nekliedz par vakancēm, jo saprot: ja informācija parādīsies skolas vai pašvaldības tīmekļa vietnē, iespējams, ieradīsies tie, kas to visu kontrolē, būs pārbaudes un tā tālāk.

IZM mēģina daļēji atrisināt problēmu, pārkvalificējot pasniedzējus ar nelielu slodzi. Piemēram, pērn tā izdevies aizpildīt gandrīz 160 vakances.

Tomēr jaunos kadrus gaidīt nav vērts – studenti nevēlas strādāt skolās un saņemt 790 eiro. Jeļena Vediščeva apgalvoja, ka jaunieši ļoti labi saprot, - tādu naudu var nopelnīt arī bez stresa un birokrātiskiem šķēršļiem, kas pavada pedagogu darbu. Pie tam Rīgā pasniedzējs no citas pilsētas par tādu naudu pat nespēs noīrēt normālu mājokli.

Inga Vanaga ir pārliecināta: pedagogu trūkuma problēmu vairs neizdosies risināt skolu vai pašvaldību līmenī, kas piedāvā bonusus jaunajiem pedagogiem.

LIZDA vadītāja konstatēja, ka problēma jārisina nacionālajā līmenī: jāpārskata likmes veidošanas metodes, darba apmaksa un profesionālais atbalsts.

7
Tagi:
pedagogi, skola, IZM
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Pedagogs: skolotājam Latvijā ir nepieciešama pienācīga alga, nevis nebeidzamas reformas
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Atgriežamies pie mācībām: psiholoģe sniedza padomus skolēnu vecākiem
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

11
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

11
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks

Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā

0
(atjaunots 11:50 25.09.2020)
Polijas politiķi pamato savu interesi par notikumiem Baltkrievijā ar kaimiņu attiecībām, tomēr patiesībā šeit saskatāms pavisam citāds sižets.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Polijas prezidents Andžejs Duda savā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā aicināja pasaules valstu līderus pieprasīt pamata cilvēktiesību ievērošanu Baltkrievijā, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Duda pauda pārliecību, ka pasaulei solidaritātes vārdā jādemonstrē vienota pozīcija Baltkrievijas jautājumā.

Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā nebūt nav saistīta ar iemesliem, ko Varšava oficiāli klāsta no augstām tribīnēm, atzīmēja Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.

"Polijas interesi par notikumiem Baltkrievijā vietējie politiķi pamato ar kaimiņattiecībām ar šo valsti. Taču šeit saskatāms cits sižets: baltkrievu protestu hipotētiskie panākumi sola Polijai teritoriālu paplašināšanos," Borisenoks konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts paskaidroja: ja ar tās pašas Varšavas atbalstu pie varas hipotētiski nāks Svetlanas Tihanovskas līmeņa politiķis, Varšava varētu pacelt Polijā visnotaļ populāro jautājumu par teritorijas paplašināšanu uz baltkrievu Grodņas rēķina.

"Skaidri redzams, ka tā ir tikai ģeopolitiska fantāzija, tomēr Polijā tādas kombinācijas tiek sastādītas. Īpaši aktīvs šajā ziņā ir valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis. Tāpēc aiz Eiropas Savienības tradicionālās retorikas slēpjas arī Polijas valsts pragmatiskās intereses. Protams, diezin vai tām ir lemts īstenoties, tomēr propagandiski izteikumi par šo tēmu neapklust," brīdināja Borisenoks.

Iepriekš Moraveckis vērsās pie ES ar ierosinājumu izveidot fondu "vismaz miljarda eiro" apmērā "Baltkrievijas ekonomikas stabilizācijas" mērķiem. Turklāt Varšava aktīvi virza ideju piešķirt no Eiropas puses materiālo atbalstu baltkrievu opozīcijai. Opozīcijas aktīvists Pāvels Latuško norādīja, ka runa ir par 3-4 miljardiem eiro. Krievijas ĀM atzīmēja, ka parādījusies informācija: Duda paudis vēlēšanos "ņemt aizsardzībā atsevišķus kaimiņvalsts reģionus".

Maskava jau uzvēra, ka Polijas soļus Baltkrievija uzskata par acīmredzamiem mēģinājumiem iejaukties tās iekšējās lietās. Krievijas ĀM aicināja Varšavu atgriezties pie vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām un atteikties no mēģinājumiem graut kaimiņvalsts suverenitāti.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā nenoklust pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija apgalvo, ka uzvarējusi Svetlana Tihanovska, un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" valstī. Ģenerālprokuratūra to uzskata par valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu, kuras ietvaros aizturēta virkne opozīcijas aktīvistu.

0
Tagi:
Andžejs Duda, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus