Mācību stunda, foto no arhīva

Esi gatavs: vecāko klašu audzēkņus varētu sagaidīt attālinātās mācības

25
(atjaunots 11:49 08.08.2020)
Nākamnedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīs jautājumu par mācību procesa organizāciju skolās un augstskolās.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Izglītības process septembrī skolās un augstskolās noritēs klātienē, tomēr mācību iestādēm jābūt gatavām jebkurā brīdī pāriet pie attālinātajām mācībām, radio Baltkom ēterā pastāstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens.

Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas plānu, kas nosaka mācību gada sākumu izglītības iestādēs. 1.-6. klašu skolēni mācīsies skolā pilnu mācību dienu, 7.-12. klašu skolēniem pieļautas daļējas attālinātās mācības vai patstāvīgs darbs ne vairāk kā 20% apmērā no mācību procesa. Šī proporcija attiecas arī uz profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem.

Tomēr pēdējā laikā epidemioloģiskā situācija Latvijā un citās Baltijas valstīs pasliktinājusies: pirms divām dienām Latvija reģistrēti gandrīz 20 infekcijas gadījumi, Lietuvā atkal ieviesta obligāta masku nēsāšana, Igaunija informēja par Covid-19 otro vilni.

A.Ašeradens pastāstīja, ka nākamnedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīs iespējamos notikumu attīstības variantus un nolems, kā šajā mācību gadā tiks organizēts darbs skolas un augstskolās.

"Es uz situāciju skatos ļoti piesardzīgi. Mēs novērojam Covid-19 pacienu skaita pieaugumu kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Uzskatām, ka varam nonākt situācijā, kāda bija pavasarī. 12. augustā mums būs komisijas sēde, kurā mēs izanalizēsim infektologu informāciju, prognozes, un spriedīsim, kā visa izglītības sistēma ir sagatavota šai situācijai," pastāstīja Ašeradens.

Viņš informēja, ka 1.-6. klašu audzēkņi apmeklēs nodarbības jebkurā gadījumā, bet skolām būs jāpapūlas minimizēt skolēnu kontaktus ārpus nodarbībām.

"Es domāju, no pirmās līdz sestajai klasei skolas noteikti atvērsies. Par pārējām klasēm, manuprāt, skolas rūpīgi analizēs, kā organizēt darbu. Piemēram, dažās skolās ierosināts ieviest divas maiņas, lai sadalītu klases. Vēl būs jāpadomā, kā organizēt ēdināšanu, starpbrīžus," teica komisijas vadītājs.

Viņš piebilda, ka no septembra visas izglītības iestādes sāks darbu klātienē, taču tām jābūt gatavām atkal pāriet pie attālinātām mācībām Covid-19 otrā viļņa gadījumā.

"Kamēr nav signāla par risku, izglītības iestādēm jāstrādā. Ja ir minimāls infekcijas risks, skolai vai jebkurai iestādei jābūt gatavai pāriet pie attālinātā mācību procesa. Tā ir liela problēma profesionālajā un augstākajā izglītībā, piemēram, medicīnas augstskolās, kur cilvēkam jāaptausta materiāls, kaut kas jāpaveic savām rokām. Mēs iesim uz priekšu piesardzīgi, maziem solīšiem, taču sagatavosim sistēmu tam, ka iespējams arī otrais vilnis," norādīja Ašeradens.

25
Tagi:
skola, Latvija, attālinātās mācības
Pēc temata
Catlaks pastāstīja par trīs skolu darba variantiem rudenī
Vanaga: negribētos pārvērst skolu par cietumu
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

7
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

7
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

15
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

15
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju