Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Tagad miljoni, vēlāk miljardi: koronakrīze kaitē Latvijas budžetam

36
(atjaunots 09:33 06.08.2020)
Jau tagad Latvijas valdība divkārt pārsniegusi visam gadam paredzēto deficītu, un uzlabošanās nav gaidāma. Situācija izskatās bēdīgi, it īpaši salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi.

RĪGA, 6. augusts — Sputnik. Latvijas iekšzemes kopprodukta kritums šogad draud ar budžeta deficītu miljoniem, iespējams, pat miljardiem eiro apmērā, vēsta Neatkarīgā.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, šā gada pirmā puse beigusies ar 131,4 miljonu eiro deficītu valsts budžetā. Valsts pārtērējusi 232,8 miljonus eiro, bet pašvaldības ietaupījušas 101,4 miljonus.

Budžets kā orientieris

Noapaļoti rēķinot, valdība plānoja šogad saņemt 9,9 miljardus eiro un iztērēt mazliet vairāk nekā 10 miljardus eiro. Faktiskie zaudējumi 232,8 miljonu apmērā divkārt pārsniedz visam gadam atļauto deficītu

Formāli līdz pat gada beigām nebūs pamata apgalvot, ka valdība nepilda gada budžeta likumu, jo var apsolīt, ka valsts ieņēmumi gada otrajā pusē būs lielāki nekā pirmajā pusē, taču neko tādu neviens nesola un negaida. Drīzāk, valsts budžeta likums vairs nav likums, bet gan orientieris, kas ļauj izsekot pandēmijas izraisītās izmaiņas naudas plūsmās.

Tradicionāli gada finanšu rādītāju novērtēšanai tiek izmantoti iepriekšējā gada rādītāji tajā pašā laika periodā. Finanšu ministrija atgādina, ka pagājušā gada pirmajā pusē valsts nopelnījusi  par 679,2 milj. eiro vairāk nekā bija plānots. Tādā salīdzinājumā budžeta bedre šī gada pirmajā pusgadā sasniedz 810,6 miljonus - vismaz tik daudz naudas valdībai jāatrod virs plānotajiem ieņēmumiem, lai budžeta bedri izlīdzinātu gada otrajā pusē.

No pērnā gada pirmajā pusē sakrātās naudas kalna valsts ievēlusies iztrūkuma bedrē, kas tagad izskatās pavisam maza – 63,2 miljoni eiro. Vismaz tā  dziļumā. vispārējā valdības sektora faktisko finanšu deficītu 2019. gadā uzrāda Centrālā statistikas pārvalde. Šis rādītājs neatbilst pilnā mērā kopbudžeta deficītam, taču rādītāji ir pietiekami tuvi un ļauj paredzēt, ka šogad valdība iztērēs apmēram par miljardu eiro vairāk, nekā spēs savākt no iekšējiem un ārējiem avotiem.

Kā kritušies ieņēmumi

Valsts ieņēmumus veido trīs lielas sadaļas. Galvenā – nodokļu ieņēmumi: 2020. gada pirmajā pusgadā tie sastādīja 4,17 miljardus eiro – par 98,8 miljoniem mazāk, nekā pagājušajā gadā tajā pašā laikā.

Nākamā sadaļa ir ārvalstu palīdzība 735,5 miljonu eiro apmērā, kas no pagājuša gada pirmajā pusē saņemtās summas atpaliek par 264,1 miljonu. Samazinājums rāda, kā tuvojas beigas Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas periodam, t.i., uz šo periodu ieplānotajai finanšu palīdzībai Latvijai. Tomēr nav izslēgts, ka tieši pirms perioda beigām Latvijai pienākošos maksājumu savāksies vairāk un valsts finanšu 2020. gada bilance tiks padarīta mazāk bēdīga.

Trešā ieņēmumu sadaļa – nenodokļu ieņēmumi, un šeit ieņēmumi bija kaut par 9,7 miljoniem eiro lielāki nekā pērn. Par vismaz vienu pieauguma avotu Finanšu ministrija nosauc noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju.

Izdevumu struktūra

Pirmajā pusgadā valdība iztērēja par 430,4 miljoniem eiro vairāk, nekā pagājuša gada pirmajā pusē. Izdevumu pieaugums saistīts ar Covid-19. Pandēmijas dēļ valsts bija spiesta palielināt subsīdijas un dotācijas par 209,2 miljoniem eiro un sociālos pabalstus vēl vairāk par 237,7 miljoniem eiro. No tiem mazākā daļa (112,5 miljoni eiro) veltīta pērn apstiprinātajai pensiju indeksēšanai, bet lielākā - sociālajiem pabalstiem (+125,2 miljoni eiro). Dīkstāves pabalstu summa līdz jūnija beigām sasnigusi 46 miljonus eiro.

Saprotams arī bezdarbniekiem izmaksāto pabalstu summas pieaugums par 25 miljoniem eiro, toties gbrūtāk skaidrot slimības pabalstu izmaksu pieaugumu par 22,1 miljonu eiro valstī ar 1 246 fiksētiem Covid-19 slimniekiem, no kuriem vairumam slimība noritēja vieglā formā. Labākajā gadījumā valsts tā atpirkās no cilvēkiem, kuri bija reāli slimi, bet medicīnisko palīdzību nesaņēma, jo gan valsts, gan privāto medicīnas iestāžu darbs bija gandrīz apturēts, gaidot Covid-19 epidēmiju. Sliktākajā gadījumā atrasti jauni paņēmieni naudas izķeksēšanai no sociālā budžeta ar fiktīvas slimošanas ieganstiem.

Budžeta deficīta pieaugums bremzēts, pateicoties kapitālieguldījumiem pašvaldībās. FM pieļauj, ka tās ir sekas iestāžu pārejai uz attālinātu darba režīmu. Tiesa, pašvaldību ierēdņu sēdēšana mājās nav likusi šķēršļus tam, lai viņi palielinātu savas algas kopā par 14,7 miljoniem eiro (2,4%) salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad viņi gāja uz darbu.

Starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem visos valsts pārvaldes līmeņos ir segta ar valsts aizņēmumiem, kam pašreiz nav nekādu ierobežojumu. Aizlienētās naudas laišana apritē vienādi noder gan IKP, gan valsts ieņēmumu uzturēšanai.

36
Tagi:
budžets, pandēmija, ekonomiskā krīze, Latvija
Pēc temata
Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
Alla Berezovska

"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu

22
(atjaunots 10:44 15.01.2021)
Alla Berezovska nepiekrīt apsūdzībām un uzskata, ka Latvijas žurnālistiem jābūt iespējām publicēt savus materiālus tur, kur viņi vēlas.

RĪGA. 15. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.

Projekta trešajā sērijā žurnāliste Alla Berezovska pastāstīja, kā sākusies viņas sadarbība ar portālu Baltnews un kā aizritējusi specdienestu vizīte.

"Ieraudzīju, ka divi vai trīs policisti stāv te, ienāk no turienes. Ienākušais virsnieks parādīja tiesneša lēmumu par to, ka 84. pants, šajā sakarā notiek izmeklēšanas darbības, kratīšana šajā dzīvoklī un visas mūsu datortehnikas, kaut kādu informācijas nesēju izņemšana. Piedāvāja izlikt visus telefonus uz galda. Manu vietu pie datora aizņēma kaut kāds jauns cilvēks maskā. Kā nopratu, – hakeris,  kurš sāka kaut kādas manipulācijas. Sapratu, ka no turienes pārraksta visu manu informāciju," satraukti stāstīja žurnāliste.

Viņa atcerējās, ka pirms 8 gadiem sākusi sadarbību ar Andreju Jakovļevu portālā Baltnews, kurš piedāvāja rakstīt materiālus portālam. Vēlāk, kad portāls pārgājis pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", sadarbība turpinājās uz līguma pamata. Žurnāliste gatavo materiālus un pati tos piedāvā dažādiem izdevumiem. Portāls Baltnews viņas rakstus publicējis, iespējams, vienu vai divas reizes mēnesī.

Viņa kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem par to, ka viņa būtu pārkāpusi ES sankcijas, un uzsver: žurnālistiem brīvā valstī jābūt iespējai publicēt materiālus tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu. Berezovska atgādināja, ka neviens nav atzinis portālus Sputnik un Baltnews par noziedzniekiem.

Žurnāliste piezīmēja, ka neviens latviešu žurnālists nav pat mēģinājis aizstāvēt krievvalodīgos žurnālistus, kuri patlaban tiek turēti aizdomās par sankciju pārkāpšanu.

"Ziniet, no latviešu žurnālistiem neviens pat ne vārdu nav teicis mūsu aizstāvībai. Vēl vairāk: ir tāds raidījums "Bez cenzūras", kurā bija runa par to, ka tie jau neesot žurnālisti, tie esot Kremļa propagandisti," viņa pastāstīja.

"Pret Krievijas oficiālo mediju žurnālistiem patiešām sākta īsta vajāšana. Notiek tāda savdabīga necilvēciskošana. Tas ir, grib paziņot pasaulei, dot tādu signālu, ka tie, kas strādā Krievijas valsts oficiālajos medijos vai sadarbojas ar tiem, tie nav žurnālisti, tie ir propagandisti. Tātad uz viņiem var neattiekties demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības," norādīja Alla Berezovska.

Sarunā ar RT korespondentu viņa atgādināja arī par vairākkārt latviešu publiskajā  telpā izskanējušajiem krieviem naidīgajiem izteikumiem, ko savulaik atļāvās, piemēram, Saeimas deputāts Edvīns Šnore, nosaucot krievus par utīm, un rakstnieks Didzis Sedlenieks, kurš nosauca krievus par ģenētisku slimību, kā arī bijusī radio diktore Māra Krontāle, kura sūkstījās: kā tad tā, no vāciešiem latvieši tikuši vaļā, bet no krieviem nevarot. Tiesa, viņa gan aizmirsa pastāstīt par radikālajiem paņēmieniem, ar kādiem latvieši atbrīvojās no ebrejiem Lielā Tēvijas kara gados.

Iepriekš RT projekta ietvaros nāca klajā arī intervijas ar Vladimiru Lindermanu un Andreju Jakovļevu.

22
Tagi:
žurnālistu vajāšana, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Preses dienā Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par uzbrukumiem Sputnik
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
Jakovs Pliners

Pliners: Latvijas valdība nesaprot, kādu risku nes krievu skolu diskriminācija

27
(atjaunots 08:48 15.01.2021)
Latvija var pazaudēt veselu paaudzi izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija lēmusi pagarināt tālmācības vecāko klašu skolēniem un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem līdz 25. janvārim. Pie tam 1.-4. klašu skolēniem pagarinātas gan ziemas brīvdienas, gan mācību gads.

Lēmums par tālmācībām pieņemts piespiedu kārtā, Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas apstākļos, tomēr IZM tam absolūti nebija gatava, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts no Latvijas Krievu savienības Jakovs Pliners.

"Lai arī laiks bija, ministrija nesagatavoja priekšmetu platformas. Kaut kas tika darīts jau procesā, taču platformas joprojām ir nekvalitatīvas. Ministrija nav ņēmusi vērā, ka 15% bērnu Latvijā nav datora. Ministrija nezina, ko iesākt, ja vienā ģimenē ir divi vai trīs skolēni, vecāki strādā attālināti un mājās ir viens dators," konstatēja Pliners.

Deputāts atzīmēja, ka nesen sākta visu bērnu nodrošināšana ar datoriem. "No pasūtītajiem sešiem tūkstošiem pusotrs tūkstotis jau ir saņemts. Taču tas ir tagad, bet koronavīrusa pirmais vilnis sākās martā," atgādināja Pliners.

"Mani skumdina, ka, saskaņā ar ministres Šuplinskas ierosinājumu Saeima atzinusi tālmācības par pastāvīgām. Es uzskatu, ka tam bija jānotiek pēc skolotāja ieskatiem. Ja skolotājs uzskata par vajadzīgu, viņš var pielietot mācībās datoru," paskaidroja pedagogs.

Pie tam Pliners norādīja, ka līdz ar tā saucamās neatkarības iegūšanu Latvijas Republikā parādījās diskriminējoši likumi – par valodu, par pilsonību un par izglītību.

"Krievu skolām asti pa gabalam griež nost jau desmitiem gadu. Izglītības līmenis un zināšanu kvalitāte pastāvīgi krītas daudzo reformu un pseidoreformu rezultātā. Tā ir gan skolu, gan visas Latvijas nelaime. Krievu un latviešu skolas var pastāvēt Latvijā kā savienotie trauki. Vajadzīga veselīga sāncensība, kas ceļ bērnu izglītības kvalitāti. Diemžēl tas nav noticis," norādīja Pliners.

Krievu skola tiek diskriminēta, un rezultātā cieš visa Latvija: izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā tagadējā paaudze būs zaudēta daudz vairāk nekā iepriekšējā, secināja Sputnik sarunbiedrs.

Плинер: власти не осознают потери от дискриминации русских школ
27
Tagi:
Jakovs Pliners, diskriminācija, izglītība, krievu skolas
Pēc temata
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
"Tālmācības" Latvijā: katrs piektais skolēns – bez datora
Latvija bagātajiem un latviešiem: krieviem jāzina sava vieta
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu