Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Tagad miljoni, vēlāk miljardi: koronakrīze kaitē Latvijas budžetam

32
(atjaunots 09:33 06.08.2020)
Jau tagad Latvijas valdība divkārt pārsniegusi visam gadam paredzēto deficītu, un uzlabošanās nav gaidāma. Situācija izskatās bēdīgi, it īpaši salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi.

RĪGA, 6. augusts — Sputnik. Latvijas iekšzemes kopprodukta kritums šogad draud ar budžeta deficītu miljoniem, iespējams, pat miljardiem eiro apmērā, vēsta Neatkarīgā.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, šā gada pirmā puse beigusies ar 131,4 miljonu eiro deficītu valsts budžetā. Valsts pārtērējusi 232,8 miljonus eiro, bet pašvaldības ietaupījušas 101,4 miljonus.

Budžets kā orientieris

Noapaļoti rēķinot, valdība plānoja šogad saņemt 9,9 miljardus eiro un iztērēt mazliet vairāk nekā 10 miljardus eiro. Faktiskie zaudējumi 232,8 miljonu apmērā divkārt pārsniedz visam gadam atļauto deficītu

Formāli līdz pat gada beigām nebūs pamata apgalvot, ka valdība nepilda gada budžeta likumu, jo var apsolīt, ka valsts ieņēmumi gada otrajā pusē būs lielāki nekā pirmajā pusē, taču neko tādu neviens nesola un negaida. Drīzāk, valsts budžeta likums vairs nav likums, bet gan orientieris, kas ļauj izsekot pandēmijas izraisītās izmaiņas naudas plūsmās.

Tradicionāli gada finanšu rādītāju novērtēšanai tiek izmantoti iepriekšējā gada rādītāji tajā pašā laika periodā. Finanšu ministrija atgādina, ka pagājušā gada pirmajā pusē valsts nopelnījusi  par 679,2 milj. eiro vairāk nekā bija plānots. Tādā salīdzinājumā budžeta bedre šī gada pirmajā pusgadā sasniedz 810,6 miljonus - vismaz tik daudz naudas valdībai jāatrod virs plānotajiem ieņēmumiem, lai budžeta bedri izlīdzinātu gada otrajā pusē.

No pērnā gada pirmajā pusē sakrātās naudas kalna valsts ievēlusies iztrūkuma bedrē, kas tagad izskatās pavisam maza – 63,2 miljoni eiro. Vismaz tā  dziļumā. vispārējā valdības sektora faktisko finanšu deficītu 2019. gadā uzrāda Centrālā statistikas pārvalde. Šis rādītājs neatbilst pilnā mērā kopbudžeta deficītam, taču rādītāji ir pietiekami tuvi un ļauj paredzēt, ka šogad valdība iztērēs apmēram par miljardu eiro vairāk, nekā spēs savākt no iekšējiem un ārējiem avotiem.

Kā kritušies ieņēmumi

Valsts ieņēmumus veido trīs lielas sadaļas. Galvenā – nodokļu ieņēmumi: 2020. gada pirmajā pusgadā tie sastādīja 4,17 miljardus eiro – par 98,8 miljoniem mazāk, nekā pagājušajā gadā tajā pašā laikā.

Nākamā sadaļa ir ārvalstu palīdzība 735,5 miljonu eiro apmērā, kas no pagājuša gada pirmajā pusē saņemtās summas atpaliek par 264,1 miljonu. Samazinājums rāda, kā tuvojas beigas Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas periodam, t.i., uz šo periodu ieplānotajai finanšu palīdzībai Latvijai. Tomēr nav izslēgts, ka tieši pirms perioda beigām Latvijai pienākošos maksājumu savāksies vairāk un valsts finanšu 2020. gada bilance tiks padarīta mazāk bēdīga.

Trešā ieņēmumu sadaļa – nenodokļu ieņēmumi, un šeit ieņēmumi bija kaut par 9,7 miljoniem eiro lielāki nekā pērn. Par vismaz vienu pieauguma avotu Finanšu ministrija nosauc noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju.

Izdevumu struktūra

Pirmajā pusgadā valdība iztērēja par 430,4 miljoniem eiro vairāk, nekā pagājuša gada pirmajā pusē. Izdevumu pieaugums saistīts ar Covid-19. Pandēmijas dēļ valsts bija spiesta palielināt subsīdijas un dotācijas par 209,2 miljoniem eiro un sociālos pabalstus vēl vairāk par 237,7 miljoniem eiro. No tiem mazākā daļa (112,5 miljoni eiro) veltīta pērn apstiprinātajai pensiju indeksēšanai, bet lielākā - sociālajiem pabalstiem (+125,2 miljoni eiro). Dīkstāves pabalstu summa līdz jūnija beigām sasnigusi 46 miljonus eiro.

Saprotams arī bezdarbniekiem izmaksāto pabalstu summas pieaugums par 25 miljoniem eiro, toties gbrūtāk skaidrot slimības pabalstu izmaksu pieaugumu par 22,1 miljonu eiro valstī ar 1 246 fiksētiem Covid-19 slimniekiem, no kuriem vairumam slimība noritēja vieglā formā. Labākajā gadījumā valsts tā atpirkās no cilvēkiem, kuri bija reāli slimi, bet medicīnisko palīdzību nesaņēma, jo gan valsts, gan privāto medicīnas iestāžu darbs bija gandrīz apturēts, gaidot Covid-19 epidēmiju. Sliktākajā gadījumā atrasti jauni paņēmieni naudas izķeksēšanai no sociālā budžeta ar fiktīvas slimošanas ieganstiem.

Budžeta deficīta pieaugums bremzēts, pateicoties kapitālieguldījumiem pašvaldībās. FM pieļauj, ka tās ir sekas iestāžu pārejai uz attālinātu darba režīmu. Tiesa, pašvaldību ierēdņu sēdēšana mājās nav likusi šķēršļus tam, lai viņi palielinātu savas algas kopā par 14,7 miljoniem eiro (2,4%) salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad viņi gāja uz darbu.

Starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem visos valsts pārvaldes līmeņos ir segta ar valsts aizņēmumiem, kam pašreiz nav nekādu ierobežojumu. Aizlienētās naudas laišana apritē vienādi noder gan IKP, gan valsts ieņēmumu uzturēšanai.

32
Tagi:
budžets, pandēmija, ekonomiskā krīze, Latvija
Pēc temata
Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

7
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

7
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

15
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

15
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju