Kviešu novākšana

Naudas ES piešķīra vairāk, bet samaksās mazāk: Latvijas zemniekiem atkal nepaveicās

46
(atjaunots 17:35 05.08.2020)
Kamēr politiķi lielās, ka Latvijai izdevies panākt ES lauksaimniecības dotāciju palielinājumu, zemnieki sūdzas, ka beigās saimniecības var saņemt pat mazāk, nekā agrāk; kā arī atbalsta piešķiršanas nosacījumi izraisa jautājumus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Lai arī kopējajam tiešo maksājumu apjomam Latvijas zemniekiem nākamajā ES budžeta plānošanas periodā jāpieaug par 40%, saskaņā ar "Zemnieku Saeimas" aprēķiniem, zemnieki, visticamāk, saņems pat mazāk, nekā līdz šim, raksta Neatkarīgā

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienības brīža starpība tiešajos maksājumos starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm turpina būt viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Sākumā jaunajām valstīm maksāja tikai 55% no vidējā ES līmeņa un solīja pakāpeniski palielināt šo apjomu. Taču arī šodien, pēc 16 gadiem kopš iestāšanās ES, Latvijas zemnieki joprojām saņem krietni mazāku atbalstu, nekā veco Eiropas valstu zemnieki, un, patiesībā, saņem vismazāk ES vidū.

Teorētiski naudas būs vairāk

Zemnieki cerēja, ka jaunajā plānošanas periodā šī diskriminācija dažādu valstu lauksaimniecības atbalsta jomā tiks izbeigta. Pēc ES samita jūlija otrajā pusē Krišjānis Kariņš ar prieku paziņoja, ka panākta bezprecedenta vienošanās par ES daudzgadu budžetu un Eiropas Ekonomikas atjaunošanas fondu, kura nozīmē, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes stimulēšanā tika ieguldīti 10 miljardi eiro.

"Neskatoties uz pandēmijas izaicinājumiem un ES budžetā pieejamā finansējuma samazinājumu, Latvijai ir izdevies panākt pieaugumu kohēzijas, kā arī lauksaimniecības politikā, salīdzinot ar esošo periodu. Īpaši jāizceļ vairāku gadu neatlaidīga darba rezultātā panāktais tiešmaksājumu kopapjoma pieaugums Latvijai par 40%. Vairāk nekā 7 miljardus eiro varēsim papildus ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē," pastāstīja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Zemkopības ministrijā paskaidroja, ka no 2022. gada Latvijas zemnieki varēs saņemt 200 eiro par hektāru tiešo maksājumu veidā, savukārt līdz 2027. gadam šī summa pieaugs līdz 215 eiro par hektāru, tātad 82% no ES vidējā. Šobrīd Latvijas zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, jeb 75% no vidējā Eiropas līmeņa.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards nav pilnībā gandarīts ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu.

"Nenoliedzami šāda svarīga lēmuma pieņemšana ir panākums, vienlaikus gan diemžēl secināms, ka vēl joprojām Latvija, neskatoties uz finansējuma palielinājumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, būs to valstu vidū, kas saņems zemākos tiešmaksājumus lauksaimnieku atbalstam," paziņoja Gerhards.

Atbalsts būs niecīgs?

Biedrības "Zemnieku Saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre atzīst, ka kopējā tiešo maksājumu pakete nākamajā plānošanas periodā būs par 600 miljoniem lielāka, ja salīdzina ar esošo.

"Lai arī pieaugums pret pašreizējo periodu ir būtisks, tas vēl aizvien nenodrošinās mūsu lauksaimniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus kopīgajā Eiropas tirgū. Lai arī naudas būs vairāk, nosacījumi, kas jāpilda lauksaimniekiem, nesegs naudas palielinājumu," pārliecināta Dzelzkalēja-Burmistre.

Saskaņā ar "Zemnieku Saeimas" aprēķiniem, zemnieku saimniecības nevarēs saņemt 200 eiro par hektāru tiešo maksājumu veidā. Pirmkārt, šie līdzekļi tika aprēķināti uz 2016. gada datu bāzes, kad references platība bija 1,695 miljoni hektāru, bet tagad tā ir pieaugusi līdz 1,768 miljoniem hektāru, jeb par 4% vairāk. Tādēļ kopējo līdzekļu apjomu nāksies dalīt uz lielāku hektāru skaitu.

Otrkārt, saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem, daļa šo līdzekļu ir jārezervē īpašam mazo saimniecību atbalstam, kā arī tiem, kas uzsāk lauksaimniecības ražošanu, un ar ražošanu saistīto nozaru atbalstam.

Treškārt, atbalsta saņemšanas kritēriji tika pastiprināti.

Šobrīd tiešie maksājumi sastāv no divām daļām: vienotā platības maksājuma un zaļināšanas prasībām, kuras sevī ietver augu kultūru dažādības uzturēšanu un 5% platības neizmantošanu lauksaimniecības vajadzībām. Dotajā brīdī zemnieks Latvijā saņem 85 eiro platības maksājuma veidā un 48 eiro par zaļināšanu, tātad kopā aptuveni 133 eiro par hektāru. Savukārt nākamajā plānošanas periodā abas šis komponentes zemniekiem būs obligātas, un papildu maksājumu par tiem vairs nebūs. Tādēļ, saskaņā ar "Zemnieku Saeimas" aprēķiniem uz Zemkopības ministrijas sniegto datu pamata, to pašu nosacījumu izpildes gadījumā, kādi iepriekš, nākamajā plānošanas periodā Latvijas zemnieki saņems labākajā gadījumā 100-105 eiro par hektāru.

"Tātad uz hektāru maksājuma samazinājums, strādājot tieši tāpat kā līdz šim, būtu aptuveni 25%. Tikai nelielai daļai no lauksaimniekiem par īpašiem ar vidi saistītiem pasākumiem būs iespēja papildus saņemt 20‒30 eiro par hektāru," secina Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsvēra, ka Latvijas gadījumā ES prasība samazināt attiecību 20:80 (20% zemnieku saņem 80% maksājumu) ir neloģiska. Pēc 90. gadu sākuma zemes reformas ir izveidojusies tāda situācija, ka Latvijā ir ļoti daudz zemnieku saimniecību ar nelielu platību. Rezultātā, Latvijas gadījumā 20% saimniecību kategorijā, kuras skaitās lielas, iekļūst zemnieki, kuriem pieder zemesgabali virs 30 hektāriem.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, Latvijai būs papildus jāpiešķir vairāk nekā 200 miljonus eiro īpašajam mazo zemesgabalu īpašnieku atbalstam, nepieprasto nekādu lauksaimniecības ražošanu. Tādēļ resursi, kurus valstij jāiegulda konkurētspējas celšanai un pievienotās vērtības izveidošanai, tiks iztērēti sociālajam atbalstam.

"Vienu vārdu sakot, nevis dosim makšķeres, bet kārtējo reizi izdalīsim zivis!" teic Dzelzkalēja-Burmistre.

Sistēmas trūkumi

Ar iespējamo tiešo maksājumu sadalījumu ir neapmierināti arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā.

"Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums ‒ diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības," paziņoja asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.

Vērtējot jaunos tiešo maksājumu nosacījumus, viņš atzīmēja, ka visvairāk tiks stimulēta graudkopju konkurence, kas ir netaisnīgi attiecībā pret citiem zemniekiem.

Lai arī Eiropas Komisija nosaka iztērēt 40% lauksaimniecības subsīdiju ekoloģiskās un klimatiskās krīzes novēršanai, Norkārklis uzskata, ka Zemkopības ministrijas izstrādāto tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs šādai pieejai ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kurš patiesībā neparedz pesticīdu un sintētisko minerālmēslojumu samazinājumu.

"Ja aplūko tikai vienu pozīciju ‒ ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzētā piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Zemenes, foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni ‒ bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās," pastāstīja Norkārklis.

46
Pēc temata
Kartupeļi dārgi, toties ir savi tomāti: kā veidojas pārtikas cenas Baltijas valstīs
Trīs kastes ar sapuvušām, viena normāla: nav kas lasa zemenes
Ir budžets: ES līderiem izdevies vienoties
Ne mīlas, ne laimes. Pirms 80 gadiem Baltija iestājās PSRS
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

17
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

17
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas
 Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijas prezidents atcerējies Pitalovu jaunajā likumprojektā

31
(atjaunots 22:26 25.09.2020)
Ja likums par latviešu vēsturiskajām zemēm tiks apstiprināts, Latvijas valstij nāksies veicināt Pitalovas rajona – bijušā Abrenes pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. 24. septembrī Latvijas prezidents Egils Levits iesniedza Saeimā likumprojektu "Par latviešu vēsturiskajām zemēm", kam vajadzētu papildināt šovasar apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu no Latvijas kultūrvēsturisko reģionu identitātes stiprināšanas viedokļa. Projekta teksts un anotācija publicēti Saeimas vietnē.

Preses konferencē prezidents atklāja, ka vajadzētu konkretizēt terminu "vēsturiskās zemes", kas iekļauts Satversmē, un viņš cer, ka jaunais normatīvais akts palīdzēs saglabāt gan lielu novadu, gan nelielu kopienu mantojumu.

Tāpat prezidents pastāstīja, ka viņu satrauc jautājums par latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma nākotni.

"Diemžēl, latviskuma daudzveidība, latviešu vēsturisko zemju tradicionālā kultūrvēsturiskā vide un mazās kultūrtelpas vairs nav pašsaprotamība, kas var ilgtspējīgi pastāvēt un attīstīties pašas par sevi. Latvijas valstij un sabiedrībai ir nepieciešams pievērst šiem jautājumiem pastiprinātu uzmanību, izstrādāt gudru un tālredzīgu valsts politiku, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un veicinātu kultūrvēsturiskās vides ilgtspējību," atzīmēja Levits.

Interesanti, ka likumprojekta 5. panta 4. daļā, kas veltīta valsts pienākumiem likuma mērķu sasniegšanai, līdz ar citiem reģioniem pieminēta bijušā Abrenes pagasta Abrenes pilsēta – valsts pienākums būs veicināt tā kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu.

pa gaidām nav īsti skaidrs, kā Levits grasās saglabāt Abrenes pagasta vēsturisko atmiņu – pēc likuma pieņemšanas šo jautājumu nāksies detalizēti izstrādāt Ministru kabinetam.

Šī teritorija pārgāja neatkarīgās Latvijas sastāvā saskaņā ar 1920. gada Rīgas miera līguma noteikumiem, taču Lielā Tēvijas kara beigās, kad padomju spēki atbrīvoja valsti, pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmuma tā bija iekļauta KPFSR Pleskavas apgabala sastāvā. Lēmums pieņemts, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju lūgumu, kuru vidū lielākoties bija krievi. Tagad tas ir Pleskavas apgabala Pitalovas rajons, un Latvija atteicās no pretenzijām uz to, ratificējot līgumu par robežām ar Krieviju.

No juridiskā viedokļa Pitalovas rajona piederības jautājums ir slēgts, tomēr latviešu nacionālisti regulāri atsauc atmiņā Abrenes pagastu – tā atdošanu Krievijai viņi uzskata teju vai par nacionālo kaunu. Jāpiebilst, ka Levita kandidatūru valsts vadītāja postenim izvirzīja Nacionālā apvienība.

Par to, kā tagad dzīvo Pitalova, stāsta Sputnik Latvija speciālais projekts.

31
Tagi:
Latvija, Egils Levits
Pēc temata
Žurnāliste ierosinājusi pārvest Uzvaras pieminekli uz Pitalovu
KF ĀM aicina Latvijas varasiestādes atteikties no pagātnes aizvainojumiem
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

0
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

0
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu