RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.