ASV  karavīri

"Vai ASV vēlas konfrontāciju ar KF?" Kādēļ karavīru pārvešanas no VFR uz Latviju nebūs

48
(atjaunots 11:46 05.08.2020)
Ministrs Pabriks vēlētos piesaistīt amerikāņu kontingentu uz Latviju uz pastāvīgāka pamata, turklāt izvietot to ne Ādažos; kādēļ eksperti ir skeptiski attiecībā uz šādas pārdislocēšanas perspektīvām.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Baltijas valstis konkurē par tiesībām uzņemt daļu militārā kontingenta, kuru ASV izved no Vācijas, vēsta Diena.

No VFR tiks izvesti 11 900 amerikāņu karavīri (no 36 000), no kuriem aptuveni 6 400 karavīrus pārvedīs atpakaļ uz ASV, savukārt 5 600 izvietos citās Eiropas valstīs.

Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja atzīmēja, ka ASV pārliecina sabiedrotos, ka kontingenta pārvietošana Eiropā tika veikta tā, lai nostiprinātu alianses aizsardzības potenciālu.

"ASV ir norādījušas, ka spēku pārdislokācija ir ilgtermina process, kura laikā plāni tiks pilnveidoti un turpināsies konsultācijas ar sabiedrotajiem," pastāstīja Skuja.

Pastāvīga klātbūtne?

Latvija gan mutiski, gan rakstiski aicināja ASV izvietot daļu militārā kontingenta arī Latvijas teritorijā. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīmēja, ka, spriežot pēc ASV aizsardzības ministra paziņojumiem, šie aicinājumi ir piefiksēti un tiks ņemti vērā Pentagona plānos.

"Mums priekšā ir ļoti grūts diplomātisks darbs," piebilst viņš, atgādinot, ka Latvija iepriekš pēc Polija lūguma lobēja ASV karaspēku izvietošanu Polijā, un beigās šis pieteikums, acīmredzot, tiks apmierināts.

Pabriks pieļauj, ka pēc amerikāņu kontingenta izvietošanas Polijā šie karavīri biežāk brauks uz Baltijas valstīm, lai rīkotu savstarpējas mācības.

"Nākamais solis, ja līdz tam nonāksim, varētu būt patstāvīga vai pastāvīgāka klātbūtne — līdzīga kā NATO kaujas grupai, bet tas jau tad būtu divpusējais līgums," uzskata ministrs.

Pēc viņa sacītā, ASV kontingentu varēs izvietot nevis Ādažos, bet gan citā vietā, "attīstot uzņemošās valsts kapacitāti". Runa varētu būt par Lūznavu, Liepāju, Lielvārdi vai Skrundu – vieta tiks izvēlēta, kad kļūs skaidrs, kādas vienības un kādā daudzumā tiks nosūtītas uz Latviju. Pabriks piebilst, ka par nepieciešamo finansējumu runāt ir pāragri, jo pārdislokācijas saskaņošana var aizņemt ilgus gadus, kā tas bija Polijas gadījumā.

Ilgtermiņa ietekme

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns uzskata, ka daļas Amerikas karaspēku izvešana no VFR negatīvi ietekmēs transatlantisko saikni.

"Tas atstās negatīvu ilgtermiņa iespaidu uz ASV attiecībām ar Vāciju un līdz ar to - uz transatlantisko saikni un uz ASV attiecībām ar Eiropas Savienību. Samazināsies arī Eiropas nozīme ASV aizsardzības politikas īstenošanā citos reģionos, piemēram, Āfrikā," turpina Andžāns.

Viņš šaubās, ka ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs būs pastāvīga, tāda kā Vācijā, taču ir pārliecināts, ka Latvija no politiskā un infrastruktūras viedokļa būtu gatava uzņemt amerikāņu kontingentu.

Viņam piekrīt arī militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš, kurš atzīmē, ka šo jautājumu lems politiķi un diplomāti.

"Gluži militārie apsvērumi nav noteicošie un ir pakārtoti ģeopolitiskajai situācijai," uzskata Vērdiņš.

Viņš vērtē amerikāņu kontingenta izvietošanas perspektīvas Latvijā kā ļoti zemas.

"Objektīvi vērtējot — jo tuvāk amerikāņu vienības ir Krievijas robežai, tajā skaitā Polijas vai Lietuvas robežai ar Kaļiņingradu, jo lielāka būs Krievijas pretdarbība. Vai ASV tieši šobrīd gribētu konfrontēties ar Krieviju?" šaubās eksperts.

Vērts atzīmēt, ka Krievijā pozitīvi novērtēja amerikāņu kontingenta samazināšanu VFR: prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka ASV lēmums veicinās mieru Eiropā.

Baltijas valstu sacensības

Andžāns uzskata, ka pārrunās ar ASV lietuviešiem par plusu kalpos attiecības ar Poliju un ģeogrāfiskais tuvums, kurš vienkāršos karavīru nodrošināšanu. Turklāt Lietuvas diplomātiskais korpuss izceļas ar lielāku uzstājību, savukārt diaspora – ar lielāku ietekmi ASV.

Igaunijas priekšrocība – tā ir laba reputācija kopumā un aizsardzības jautājumos. Latvijai arī ir laba reputācija, uzskata Pabriks. Turklāt, viņaprāt, par labu Latvijai runā gan ģeogrāfiskais izvietojums Baltijas centrā ar lielāko militāro bāzi reģionā (Ādaži), gan poligonu paplašināšana reģionos. Tādēļ Latvijai ir svarīgi attīstīt uzņemošās valsts potenciālu, kurš atbilstu ASV interesēm, uzskata ministrs.

48
Tagi:
NATO, Latvija, vacija, ASV
Pēc temata
Tas nebūs lēti: Latvija pacīnīsies par ASV karavīru uzņemšanu
Kremlis reaģējis uz Pentagona plāniem pārdislocēt karavīrus Eiropā
Politologs: Baltija spēj nopelnīt tikai ASV kazarmas lomā
Nesavaldība savaldīšanas labad. ASV pārsviež spēkus tuvāk Krievijas robežām
Alla Berezovska

"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu

17
(atjaunots 10:44 15.01.2021)
Alla Berezovska nepiekrīt apsūdzībām un uzskata, ka Latvijas žurnālistiem jābūt iespējām publicēt savus materiālus tur, kur viņi vēlas.

RĪGA. 15. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.

Projekta trešajā sērijā žurnāliste Alla Berezovska pastāstīja, kā sākusies viņas sadarbība ar portālu Baltnews un kā aizritējusi specdienestu vizīte.

"Ieraudzīju, ka divi vai trīs policisti stāv te, ienāk no turienes. Ienākušais virsnieks parādīja tiesneša lēmumu par to, ka 84. pants, šajā sakarā notiek izmeklēšanas darbības, kratīšana šajā dzīvoklī un visas mūsu datortehnikas, kaut kādu informācijas nesēju izņemšana. Piedāvāja izlikt visus telefonus uz galda. Manu vietu pie datora aizņēma kaut kāds jauns cilvēks maskā. Kā nopratu, – hakeris,  kurš sāka kaut kādas manipulācijas. Sapratu, ka no turienes pārraksta visu manu informāciju," satraukti stāstīja žurnāliste.

Viņa atcerējās, ka pirms 8 gadiem sākusi sadarbību ar Andreju Jakovļevu portālā Baltnews, kurš piedāvāja rakstīt materiālus portālam. Vēlāk, kad portāls pārgājis pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", sadarbība turpinājās uz līguma pamata. Žurnāliste gatavo materiālus un pati tos piedāvā dažādiem izdevumiem. Portāls Baltnews viņas rakstus publicējis, iespējams, vienu vai divas reizes mēnesī.

Viņa kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem par to, ka viņa būtu pārkāpusi ES sankcijas, un uzsver: žurnālistiem brīvā valstī jābūt iespējai publicēt materiālus tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu. Berezovska atgādināja, ka neviens nav atzinis portālus Sputnik un Baltnews par noziedzniekiem.

Žurnāliste piezīmēja, ka neviens latviešu žurnālists nav pat mēģinājis aizstāvēt krievvalodīgos žurnālistus, kuri patlaban tiek turēti aizdomās par sankciju pārkāpšanu.

"Ziniet, no latviešu žurnālistiem neviens pat ne vārdu nav teicis mūsu aizstāvībai. Vēl vairāk: ir tāds raidījums "Bez cenzūras", kurā bija runa par to, ka tie jau neesot žurnālisti, tie esot Kremļa propagandisti," viņa pastāstīja.

"Pret Krievijas oficiālo mediju žurnālistiem patiešām sākta īsta vajāšana. Notiek tāda savdabīga necilvēciskošana. Tas ir, grib paziņot pasaulei, dot tādu signālu, ka tie, kas strādā Krievijas valsts oficiālajos medijos vai sadarbojas ar tiem, tie nav žurnālisti, tie ir propagandisti. Tātad uz viņiem var neattiekties demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības," norādīja Alla Berezovska.

Sarunā ar RT korespondentu viņa atgādināja arī par vairākkārt latviešu publiskajā  telpā izskanējušajiem krieviem naidīgajiem izteikumiem, ko savulaik atļāvās, piemēram, Saeimas deputāts Edvīns Šnore, nosaucot krievus par utīm, un rakstnieks Didzis Sedlenieks, kurš nosauca krievus par ģenētisku slimību, kā arī bijusī radio diktore Māra Krontāle, kura sūkstījās: kā tad tā, no vāciešiem latvieši tikuši vaļā, bet no krieviem nevarot. Tiesa, viņa gan aizmirsa pastāstīt par radikālajiem paņēmieniem, ar kādiem latvieši atbrīvojās no ebrejiem Lielā Tēvijas kara gados.

Iepriekš RT projekta ietvaros nāca klajā arī intervijas ar Vladimiru Lindermanu un Andreju Jakovļevu.

17
Tagi:
žurnālistu vajāšana, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Preses dienā Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par uzbrukumiem Sputnik
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
Jakovs Pliners

Pliners: Latvijas valdība nesaprot, kādu risku nes krievu skolu diskriminācija

25
(atjaunots 08:48 15.01.2021)
Latvija var pazaudēt veselu paaudzi izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija lēmusi pagarināt tālmācības vecāko klašu skolēniem un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem līdz 25. janvārim. Pie tam 1.-4. klašu skolēniem pagarinātas gan ziemas brīvdienas, gan mācību gads.

Lēmums par tālmācībām pieņemts piespiedu kārtā, Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas apstākļos, tomēr IZM tam absolūti nebija gatava, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts no Latvijas Krievu savienības Jakovs Pliners.

"Lai arī laiks bija, ministrija nesagatavoja priekšmetu platformas. Kaut kas tika darīts jau procesā, taču platformas joprojām ir nekvalitatīvas. Ministrija nav ņēmusi vērā, ka 15% bērnu Latvijā nav datora. Ministrija nezina, ko iesākt, ja vienā ģimenē ir divi vai trīs skolēni, vecāki strādā attālināti un mājās ir viens dators," konstatēja Pliners.

Deputāts atzīmēja, ka nesen sākta visu bērnu nodrošināšana ar datoriem. "No pasūtītajiem sešiem tūkstošiem pusotrs tūkstotis jau ir saņemts. Taču tas ir tagad, bet koronavīrusa pirmais vilnis sākās martā," atgādināja Pliners.

"Mani skumdina, ka, saskaņā ar ministres Šuplinskas ierosinājumu Saeima atzinusi tālmācības par pastāvīgām. Es uzskatu, ka tam bija jānotiek pēc skolotāja ieskatiem. Ja skolotājs uzskata par vajadzīgu, viņš var pielietot mācībās datoru," paskaidroja pedagogs.

Pie tam Pliners norādīja, ka līdz ar tā saucamās neatkarības iegūšanu Latvijas Republikā parādījās diskriminējoši likumi – par valodu, par pilsonību un par izglītību.

"Krievu skolām asti pa gabalam griež nost jau desmitiem gadu. Izglītības līmenis un zināšanu kvalitāte pastāvīgi krītas daudzo reformu un pseidoreformu rezultātā. Tā ir gan skolu, gan visas Latvijas nelaime. Krievu un latviešu skolas var pastāvēt Latvijā kā savienotie trauki. Vajadzīga veselīga sāncensība, kas ceļ bērnu izglītības kvalitāti. Diemžēl tas nav noticis," norādīja Pliners.

Krievu skola tiek diskriminēta, un rezultātā cieš visa Latvija: izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā tagadējā paaudze būs zaudēta daudz vairāk nekā iepriekšējā, secināja Sputnik sarunbiedrs.

Плинер: власти не осознают потери от дискриминации русских школ
25
Tagi:
Jakovs Pliners, diskriminācija, izglītība, krievu skolas
Pēc temata
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
"Tālmācības" Latvijā: katrs piektais skolēns – bez datora
Latvija bagātajiem un latviešiem: krieviem jāzina sava vieta
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu