Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas

Latvija ir melnajā sarakstā: ik gadu tiek rosināts ebreju īpašumu restitūcijas jautājums

31
(atjaunots 08:35 05.08.2020)
ASV Valsts departaments izkritizēja Latviju par lēnu progresu kompensāciju izmaksā par nacistu Holokausta laikā nozagto īpašumu.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome izplatījusi paziņojumu, kurā aicina Saeimu atgriezties pie ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma izskatīšanas.

"Saeimai būtu vērts atgriezties pie 2019. gada likumprojekta izskatīšanas un pieņemt to; tas nodrošinātu minimālu kompensāciju par vairāk nekā 200 īpašuma objektiem, kuri bija konfiscēti ebreju kopienai Otrā pasaules kara un padomju okupācijas laikā," teikts paziņojumā organizācijas mājaslapā.

Organizācija atsaucas uz ziņojumu JUST Act, kuru izdevis ASV Valsts departaments, kurā tiek atzīmēts pārāk lēnais Latvijas progress ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā. No 1991. līdz 2016. gadam valsts atgrieza vien nelielu daļu kopienas un draudzes īpašumu, kuru ebreju kopienai konfiscēja "padomju okupācijas" laikā un Holokausta gados. Turklāt Padome atklājusi vēl 265 īpašumu objektus, kuri ir pakļaujami restitūcijai.

Kā tiek atzīmēts ASV Valsts departamenta ziņojumā, politiskā pretošanās Latvijā bijis viens no faktoriem, kurš mudināja atsaukt 2019. gada likumprojektu. Turpat tiek teikts, ka politiskie uzskati un bažas no finanšu tēriņiem, kas saistīti ar restitūciju, ievelk lēmumu pieņemšanu arī citās valstīs.

"Kopš 1990. gadu beigām Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uztur pastāvīgu dialogu ar valdību un Saeimu par pirmskara ebreju kopienas īpašumu restitūciju. Šis process bija lēns un grūts. Tomēr ceram, ka valdība un koalīcijas partijas izrādīs politisku gribu un drosmi, lai pieņemtu pareizo lēmumu. Joprojām ceram arī, ka jau drīz Latvija kļūs par vienu no tām valstīm, kas pilnā apmērā izpildījušas no Terezinas deklarācijas izrietošās saistības," teikts paziņojumā.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps 9. maijā parakstīja 2017. gada 12. decembrī ASV Kongresa pieņemto likumu Nr.447, jeb JUST (Justice for Uncompensated Survivors Today - "Taisnīgumu izdzīvojušajiem, kuri palika bez kompensācijām"). Likums pieprasa valstīm, kur notika ebreju tautas nacistiskais genocīds, izmaksāt materiālās kompensācijas Holokausta upuriem. Runa ir par valstīm, kuras piedalījās Starptautiskajā konferencē par Holokausta perioda mantiskajām problēmām, kura notika 2009. gadā Prāgā. Šajā sanāksmē 46 valstis, tostarp Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija, parakstīja Terezinas deklarāciju.

Saskaņā ar likumu, ASV valsts sekretārs 18 mēnešu laikā ir pienākums atskaitīties par pazaudēto īpašumu esamību 46 valstīs. Atrastajiem īpašumiem jābūt atgrieztiem genocīda upuru bērniem, savukārt gadījumos, ja mantiniekus nav izdevies atrast, valstīm, kurām pārgājis ebreju īpašums, ir pienākums nodot to ebreju organizācijām, kuras nodarbojas ar Holokausta piemiņas saglabāšanu. To no saviem starptautiskajiem partneriem centīsies panākt ASV Valsts departaments.

Lai arī Latvija pirmskara ebreju organizāciju īpašumu atgriešanas jautājumu to pēctečiem sāka risināt jau pirms vairākiem gadiem, tai ir par ko raizēties. Neskatoties uz to, ka Ebreju draudžu un kopienu padomes sarakstot ir vairāk nekā 270 nekustamo īpašumu objektu, tai nodoti vien pieci. Tieši tādas valstis, kuras nesteidz atgriezt īpašumu Holokausta upuriem, reizi gadā parādīsies ASV Valsts departamenta melnajā sarakstā.

2019. gadā apvienība "Attīstībai/Par!" piedāvāja izmaksāt Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā par Holokausta laikā nelikumīgi atņemtajiem nekustamajiem īpašumiem. Likumprojekts paredzēja izmaksāt šo summu pa daļām 10 gadu garumā – no 2021. līdz 2030. gadam un uzskatīt šo jautājumu par slēgtu. Ebreju kopiena sveica šī dokumenta parādīšanos un cerēja, ka likumprojekts tiks atbalstīts. Tomēr frakcija atsauca savu likumprojektu par ebreju īpašumu restitūciju – to neatbalstīja koalīcijas partneri.

Pret ēku atgriešanu uzstājas Nacionālā apvienība. Deputāts Aleksandrs Kiršteins paskaidroja partijas nostāju: "Tas ir diskriminējošs likums! Ir vesela virkne organizāciju un uzņēmumu, kuri nesaņēma ne centa kompensāciju. Turklāt īpašumu var atdot tikai likumīgajam īpašniekam. Lietuvā pirmskara ebreju organizācija bija centralizēta. Tikmēr Latvijā tās bija ienaidnieki viens otram. Iznāk, ka mēs atdodam mājas svešiem cilvēkiem. Vairums kopienas locekļu atbrauca uz šejieni no Padomju Savineības. Iznāk kuriozs: īpašumu atņēma konservatīvā jūdaisma pārstāvjiem – viņi bija antikomunisti. Un tagad šo īpašumu mēs nodosim bijušajiem komunistiem?"

Nacionālajā apvienībā neizslēdz, ka pēc vēlēšanām restitūcijas process varētu tikt turpināts. Taču tikai tādā gadījumā, ja organizācija, kura pretendē uz kompensāciju, pierādīs, ka darbojās pēckara gados nepārtraukti. Savukārt iespējamo Latvijas nokļūšanu Valsts departamenta melnajā sarakstā dēvē par maz iespējamu. ASV ir jāsaprot vietējās likumdošanas īpatnības, saka Nacionālās apvienības pārstāvji.

31
Tagi:
nekustamais īpašums, holokausts
Pēc temata
Berlīne pateicas par atbrīvošanu no nacisma, bet Latvijas ĀM sacer zemisku paskvilu
Sensacionāli dokumenti par fašistu zvērībām radījuši skandālu Vatikānā
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Latvijas vēstnieks Krievijā iesaistījis Krievijas Federāciju Otrajā pasaules karā
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

1
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

1
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika
CSNg

Avārija Viļakas novadā: viens cilvēks gājis bojā, viens atrodas smagā stāvoklī

10
(atjaunots 09:40 21.09.2020)
Sestdien vakarā Viļakas novadā Audi vadītājs netika galā ar spēkratu, kā rezultātā mašīna aizgāja sānslīdē, ir bojāgājušie un cietušie.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Sestdien, 19. septembrī, Šķilbēnu pagastā neilgi pirms pusnakts notika avārija, kurā gājis bojā viens cilvēks, raksta Tvnet.lv ar atsauci uz Valsts policiju.

Autovadītājs ar automobili Audi 80 netika galā ar spēkratu un ielidoja grāvī. Mašīna vairākas reizes apgriezās. Viens no pasažieriem gājis bojā notikuma vietā, otrs tika steigšus nogādāts slimnīcā.

​Kopā laikā no sestdienas līdz svētdienai tika reģistrēti 70 CSNg, cietuši 24 cilvēki, viens gājis bojā. Ierosinātas 486 administratīvā pārkāpuma lietas, tai skaitā 222 par pieļaujamā ātruma pārsniegšanu, 16 cilvēki atradušies pie stūres alkohola reibumā.

​Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, pēc Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka Ginta Ešenvalda domām, visbiežāk par avārijas iemeslu kļūst nogurums, neuzmanība un distances neievērošana. Turklāt katru gadu palielinās autovadītāju skaits, kuri sēžas pie stūres reibuma stāvoklī.

10
Tagi:
CSN
Pēc temata
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem