Burovs

Grīnvalds pret Burovu: deputāta kandidāts pasūdzējās KNAB par bijušo mēru

35
(atjaunots 13:10 04.08.2020)
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gaidās deputāta kandidāts no "Saskaņas", bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds paziņoja, ka vērsies tiesībsargājošajās iestādēs sakarā ar bijušā Rīgas mēra Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") darbībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Guntara Grīnvalda redzeslokā nonākuši vairāki ar Oļegu Burovu saistīti fakti. Pirmām kārtām viņš pievērsa uzmanību, ka tikšanās laikā ar vēlētājiem bijušais mērs periodiski valkā Girard-Perregaux pulksteni, kuru vērtība (bijušais tieslietu ministrs nepaslinkoja un pārbaudīja Internetveikalus) sastāda no 8 500 līdz 25 000 eiro. Tas ir virs tā minimuma (20 minimālās algas), virs kura pirkumam ir jābūt atspoguļotam amatpersonas nodokļu deklarācijā, taču tas nav norādīts.

Lai noskaidrotu pulksteņa izcelsmi, un pie reizes saņemtu atbildi uz jautājumu, kādēļ bijušais Rīgas mērs nepieminēja to savā deklarācijā, Grīnvalds vērsās ar attiecīgu iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Otro iesniegumu – arī KNAB – Grīnvalds uzrakstīja par to, ka automobilis BMW X5, kurš pieder bijušajam mēram, ar uzņēmuma "Rīgas nami" izrakstīto caurlaidi bieži vien stāv pašvaldības stāvvietā pie Kongresu nama. Jautājums – uz kāda pamata uzņēmumā "Rīgas nami" nestrādājošajam Oļegam Burovam kā privātpersonai tika izsniegta bezmaksas autostāvvietas atļauja pilsētas centrā, kamēr pārējiem rīdziniekiem, kuriem nav caurlaides, jāmaksā par stāvvietu 2 eiro stundā. Vai šī caurlaide nerada zaudējumus pašvaldības uzņēmuma un pilsētas budžetam kopumā?

Trešais "apsūdzību" punkts skar Rīgas Tūrisma attīstības biroja un Oļega Burova šīs pašvaldības iestādes valdes priekšsēdētāja amatā ieceltā Jāna Jenža darbību. Viņš, kā pastāstīja Grīnvalds, noslēdzot līgumu pats ar sevi, vairākas reizes palielinājis sev algu. Grīnvalds jau gada sākumā vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu izvērtēt iespējamos pārkāpumus, taču uz doto brīdi nekādas atbildes viņš nav saņēmis.

Atbildi uz Grīnvalda pārmetumiem Oļegs Burovs sniedza tajā pašā dienā, intervijā medijiem, kā arī privātajā profilā Facebook tīklā. Tā, pēc viņa sacītā, "Rīgas namu" caurlaide viņam saglabājusies kopš darba laikiem Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. "Rīgas domē pastāv iekšējās kārtības noteikumi, vismaz vēl gada sākumā pastāvēja, kuri paredz, ka visiem bijušajiem Rīgas domes priekšsēdētājiem ir iespēja lietot stāvvietu pie Rātsnama. Beidzot pildīt domes priekšsēdētāja amata pienākumus es šo iespēju lietot Rātsnama stāvvietu neizmantoju, taču pāris reizes tiešām esmu izmantojis veco "Rīgas namu" caurlaidi. Atzīstu, ka tas nav labi un korekti."

Runājot par pulksteni, Oļegs Burovs atzīmēja, ka tas viņam tika uzdāvināti pirms vairāk nekā 10 gadiem. Dāvana viņam tika pasniegta par godu notikumam, kurš nekādā veidā nav saistīts ar viņa darbu pašvaldībā (kurš tieši uzdāvināja – politiķis neprecizēja). Kopš tā laika šo pulksteni viņš valkājis regulāri, un skaidrs, ka uzmanību tam politiskie oponenti ir pievērsuši tieši pirms gaidāmajām vēlēšanām.

Kāpēc tieši tagad? Iespējams, atzīmēja Burovs, ka "es, būdams Rīgas domes priekšsēdētājs atcēlu Grīnvalda kungu no valdes locekļa amata AS "Rīgas Centrāltirgus", un vēlāk viņa vietā RTAB valdē iecēlu profesionāli Evu Juhņeviču". Savukārt Grīnvalds tika iecelts šajā amatā pēc Rīgas domē pārstāvēto politisko spēku lēmuma.

Grīnvalds tika atstādināts no sava amata Rīgas Tūrisma attīstības birojā 2020. gada februāra sākumā, drīz pēc tam biroju apmeklēja KNAB darbinieki, iespējams, tad, kad Grīnvalds uzrakstīja savu iesniegumu pret šo organizāciju.

Iepriekš, pērnā gada maijā, KNAB darbinieki Rīgas Tūrisma attīstības birojā aizturēja biroja valdes locekli Vitu Jermoloviču, veica izmeklēšanas darbības Maksima Tolstoja kabinetā (bijušais Rīgas domes deputāts no "Saskaņas" uzreiz pēc tā izrādījās ārzemju komandējumā). Pats Grīnvalds bija klāt kratīšanas laikā birojā, taču pēc KNAB darbinieku aiziešanas palika savā darbavietā. Saskaņā ar Valsts kontroles slēdzienu, kurš tika publicēts tajās pašās dienās, laika periodā no 2016. līdz 2018. gadam Rīgas pašvaldība nesaimnieciski iztērēja vairāk nekā 20 miljonus eiro, tostarp projektiem, kas saistīti ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju.

Pēc vairāku novērotāju domām, tuvākajā nākotnē var gaidīt "simetrisku atbildi". Tuvākajā laikā var tikt publicēts daudz informācijas par algām, ienākumiem, īpašumiem un citiem parasti slēptiem faktiem, kas saistīti ar deputātu kandidātiem.

35
Tagi:
Guntars Grīnvalds, Oļegs Burovs
Pēc temata
Kratīšanas un aresti Rīgā: vētraina gatavošanās mēra nomaiņai
Tādu mēru Rīga nav redzējusi 800 gadus: Ušakovs nosauca Burovu par "nodevības seju"
Politologs paskaidroja, kādu skādi Rīgas domē Burovs nodarījis "Saskaņai"
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

4
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

4
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

22
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

22
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā