Burovs

Grīnvalds pret Burovu: deputāta kandidāts pasūdzējās KNAB par bijušo mēru

35
(atjaunots 13:10 04.08.2020)
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gaidās deputāta kandidāts no "Saskaņas", bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds paziņoja, ka vērsies tiesībsargājošajās iestādēs sakarā ar bijušā Rīgas mēra Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") darbībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Guntara Grīnvalda redzeslokā nonākuši vairāki ar Oļegu Burovu saistīti fakti. Pirmām kārtām viņš pievērsa uzmanību, ka tikšanās laikā ar vēlētājiem bijušais mērs periodiski valkā Girard-Perregaux pulksteni, kuru vērtība (bijušais tieslietu ministrs nepaslinkoja un pārbaudīja Internetveikalus) sastāda no 8 500 līdz 25 000 eiro. Tas ir virs tā minimuma (20 minimālās algas), virs kura pirkumam ir jābūt atspoguļotam amatpersonas nodokļu deklarācijā, taču tas nav norādīts.

Lai noskaidrotu pulksteņa izcelsmi, un pie reizes saņemtu atbildi uz jautājumu, kādēļ bijušais Rīgas mērs nepieminēja to savā deklarācijā, Grīnvalds vērsās ar attiecīgu iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Otro iesniegumu – arī KNAB – Grīnvalds uzrakstīja par to, ka automobilis BMW X5, kurš pieder bijušajam mēram, ar uzņēmuma "Rīgas nami" izrakstīto caurlaidi bieži vien stāv pašvaldības stāvvietā pie Kongresu nama. Jautājums – uz kāda pamata uzņēmumā "Rīgas nami" nestrādājošajam Oļegam Burovam kā privātpersonai tika izsniegta bezmaksas autostāvvietas atļauja pilsētas centrā, kamēr pārējiem rīdziniekiem, kuriem nav caurlaides, jāmaksā par stāvvietu 2 eiro stundā. Vai šī caurlaide nerada zaudējumus pašvaldības uzņēmuma un pilsētas budžetam kopumā?

Trešais "apsūdzību" punkts skar Rīgas Tūrisma attīstības biroja un Oļega Burova šīs pašvaldības iestādes valdes priekšsēdētāja amatā ieceltā Jāna Jenža darbību. Viņš, kā pastāstīja Grīnvalds, noslēdzot līgumu pats ar sevi, vairākas reizes palielinājis sev algu. Grīnvalds jau gada sākumā vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu izvērtēt iespējamos pārkāpumus, taču uz doto brīdi nekādas atbildes viņš nav saņēmis.

Atbildi uz Grīnvalda pārmetumiem Oļegs Burovs sniedza tajā pašā dienā, intervijā medijiem, kā arī privātajā profilā Facebook tīklā. Tā, pēc viņa sacītā, "Rīgas namu" caurlaide viņam saglabājusies kopš darba laikiem Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. "Rīgas domē pastāv iekšējās kārtības noteikumi, vismaz vēl gada sākumā pastāvēja, kuri paredz, ka visiem bijušajiem Rīgas domes priekšsēdētājiem ir iespēja lietot stāvvietu pie Rātsnama. Beidzot pildīt domes priekšsēdētāja amata pienākumus es šo iespēju lietot Rātsnama stāvvietu neizmantoju, taču pāris reizes tiešām esmu izmantojis veco "Rīgas namu" caurlaidi. Atzīstu, ka tas nav labi un korekti."

Runājot par pulksteni, Oļegs Burovs atzīmēja, ka tas viņam tika uzdāvināti pirms vairāk nekā 10 gadiem. Dāvana viņam tika pasniegta par godu notikumam, kurš nekādā veidā nav saistīts ar viņa darbu pašvaldībā (kurš tieši uzdāvināja – politiķis neprecizēja). Kopš tā laika šo pulksteni viņš valkājis regulāri, un skaidrs, ka uzmanību tam politiskie oponenti ir pievērsuši tieši pirms gaidāmajām vēlēšanām.

Kāpēc tieši tagad? Iespējams, atzīmēja Burovs, ka "es, būdams Rīgas domes priekšsēdētājs atcēlu Grīnvalda kungu no valdes locekļa amata AS "Rīgas Centrāltirgus", un vēlāk viņa vietā RTAB valdē iecēlu profesionāli Evu Juhņeviču". Savukārt Grīnvalds tika iecelts šajā amatā pēc Rīgas domē pārstāvēto politisko spēku lēmuma.

Grīnvalds tika atstādināts no sava amata Rīgas Tūrisma attīstības birojā 2020. gada februāra sākumā, drīz pēc tam biroju apmeklēja KNAB darbinieki, iespējams, tad, kad Grīnvalds uzrakstīja savu iesniegumu pret šo organizāciju.

Iepriekš, pērnā gada maijā, KNAB darbinieki Rīgas Tūrisma attīstības birojā aizturēja biroja valdes locekli Vitu Jermoloviču, veica izmeklēšanas darbības Maksima Tolstoja kabinetā (bijušais Rīgas domes deputāts no "Saskaņas" uzreiz pēc tā izrādījās ārzemju komandējumā). Pats Grīnvalds bija klāt kratīšanas laikā birojā, taču pēc KNAB darbinieku aiziešanas palika savā darbavietā. Saskaņā ar Valsts kontroles slēdzienu, kurš tika publicēts tajās pašās dienās, laika periodā no 2016. līdz 2018. gadam Rīgas pašvaldība nesaimnieciski iztērēja vairāk nekā 20 miljonus eiro, tostarp projektiem, kas saistīti ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju.

Pēc vairāku novērotāju domām, tuvākajā nākotnē var gaidīt "simetrisku atbildi". Tuvākajā laikā var tikt publicēts daudz informācijas par algām, ienākumiem, īpašumiem un citiem parasti slēptiem faktiem, kas saistīti ar deputātu kandidātiem.

35
Tagi:
Guntars Grīnvalds, Oļegs Burovs
Pēc temata
Kratīšanas un aresti Rīgā: vētraina gatavošanās mēra nomaiņai
Tādu mēru Rīga nav redzējusi 800 gadus: Ušakovs nosauca Burovu par "nodevības seju"
Politologs paskaidroja, kādu skādi Rīgas domē Burovs nodarījis "Saskaņai"
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

31
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
31
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

18
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

18
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Eiropas Komisija

Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos

0
(atjaunots 17:22 23.09.2020)
Vairākās Eiropas valstīs vērojams koronavīrusa infekcijas gadījumu pieaugums, tāpēc tūrisma nozares atjaunošanai un stabilas tūristu plūsmas atbalstam vajadzīgi kopīgi principi visām valstīm šajos sarežģītajos apstākļos.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Latvija aicinās Eiropas Komisiju izstrādāt vienotus principus tūrisma nozarei Covid-19 apstākļos, stāsta Ekonomikas ministrijas ziņojums par jautājumiem, kas tiks izskatīti ES tūrisma ministru videokonferencē, stāsta Tvnet.lv.

Konference sasaukta pēc Vācijas iniciatīvas.

Eiropā patlaban tiek reģistrēts aizvien lielāks infekcijas gadījumu skaits, tāpēc Vācija vēlas kopīgiem spēkiem izstrādāt risinājumus, kā labāk atjaunot tūrisma nozari un atbalstīt stabilu tūrisma plūsmu, atklāja ministrija.

Latvijas pārstāvji videokonferencē pastāstīs par kritisko situāciju tūrisma nozarē valstī.

Latvija uzskata, ka sabiedriskā veselība ir prioritārs jautājums, tomēr vienlaikus nepieciešama sabalansēta pieeja, lai nodrošinātu ekonomika atjaunošanu un Šengenas zonas veselumu.

Jautājumā par Baltijas valstīm Latvija uzskata, ka transporta un tūrisma plūsmu uzturēšanai valstīm ir jāvienojas par kopīgu kumulatīvo rādītāju, kura apstākļos ir jāievēro pašizolācija, kā arī par citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

ES tūrisma ministru videokonference notiks septembra beigās.

0
Tagi:
koronavīruss, tūrisms, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Vīrusa viļņos. Valstis gatavojas jauniem uzliesmojumiem
Eirodeputāts: izņemot Igauniju un Latviju, neviens neatceļ avioreisus
Repatriācijas reisu nebūs: Latvijas ĀM iesaka nebraukt tālāk par Igauniju