RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedza Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai lietu pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām, tiek ziņots iestādes mājaslapā.
Viņi visi tiek apsūdzēti dokumentu viltošanā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, savukārt vienai no amatpersonām tiek inkriminēta arī nepatiesas informācijas norādīšana valsts amatpersonas deklarācijā un šaujamieroču munīcijas iegāde un glabāšana bez attiecīgās atļaujas.
Krimināllikums par šādiem likumpārkāpumiem paredz cietumsodu uz laiku līdz četriem gadiem, īstermiņa brīvības atņemšanu, piespiedu darbus vai naudas sodu.
Pierādījumi, kas tika iegūti pirmstiesas izmeklēšanas gaitā, liecina, ka 2019. gada 6. un 7. augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu pašvaldības darbinieku atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, un pēcāk iesniedza to Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kuri veica ēkas ārpuskārtas pārbaudi.
Detaļas, kā parasti, izklāstītas KNAB infografikā.
KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām ➡️ https://t.co/4k8s78qrqF pic.twitter.com/l7Begwhh7E
— KNAB (@KNABinforme) August 3, 2020
Saskaņā ar mediju datiem, šo personu lokā varētu būt domes priekšsēdētāja Maruta Plivda un viņas vietnieks Juris Želvis, kā arī pašvaldības būvvaldes amatpersonas un tehniskā departamenta darbinieks.
Otrdien KNAB darbinieki ieradās Preiļu novada domē un aizturēja četrus cilvēkus.
Kriminālprocess šajā lietā tika iesākts 2019. gada 4. oktobrī, savukārt 7. novembrī lietā tika veiktas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tostarp sankcionētas kratīšanas.
RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.
Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".
Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".
Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.
Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.
Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.
Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.
Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.
Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.
NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.
Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.
Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.
RĪGA, 26. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atlikusi lēmumu par veikalu iespējamu atvēršanu no 1. marta. Pagaidām tirdzniecības paplašināšana atlikta par nedēļu.
Ministru kabineta sēdē otrdien pieņemts konceptuāls lēmums par to, ka no 1. marta ar paaugstinātiem drošības padākumiem varēs strādāt visi veikali, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus, un tiem būs ļauts pārdot visu savas produkcijas sortimentu.
Tomēr nākamo divu dienu laikā parādījās korekcijas. Vispirms mediķi (ar veselības ministru priekšgalā) pauda bažas par iespējamu trešo koronavīrusa vilni, pēc tam prezidents piezīmēja: ja pieņemto atvieglojumu rezultātā infekcijas gadījumu skaits atkal pieaugs, ministriem nāksies uzņemties politisku atbildību.
Galu galā ceturtdienas sēdē tika nolemts: tagad nav piemērotākais laiks drošības pasākumu liberalizācijai un veikalu atvēršanai. Šādu viedokli pauda gan premjerministrs Krišjānis Kariņš, gan veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs piedāvāja operatīvās pārvaldes valdības grupai sagatavot kritērijus, kuru ievērošanas gadījumā veikali gūs iespēju strādāt. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē visai emocionāli konstatēja, ka valdība ar tādiem soļiem raida nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai. Turklāt, iekšlietu ministrs atzīmēja, atverot mazos veikalus, cilvēki mazākos pulkos dotos pēc pirkumiem uz lielveikaliem (kam patlaban ļauts strādāt), samazinātos rindas, kurās cilvēki dažkārt neievēro paredzēto distanci.
Patlaban valdība izskata Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, kas paredz atļauju mazajiem veikaliem strādāt no 9. marta, nevis no mēneša sākuma. Prasības veikaliem nav mainītas – durvis varēs vērt veikali ar atsevišķu ieeju, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus.
Skaidrs, ka tamlīdzīga viedokļa maiņa Ministru kabinetā nedāvā stabilitātes sajūtu uzņēmējiem un nepalielina iedzīvotāju ticību valdības lēmumu loģikai un prognozējamībai.
Vietējie iedzīvotāji, kuri 23. februārī atnāca nolikt ziedus pie monumenta par godu Tēvijas aizstāvja dienai, nākamajā dienā konstatēja – lielgabals ir nolaupīts. Sabiedriskie darbinieki ziņoja pašvaldībai un policijai. Policijas Zemgales reģionālā pārvalde ierosinājusi kriminālprocesu par lielgabala zādzību.
Krievijas vēstniecība Rīgā un KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO nosodīja padomju varoņiem-atbrīvotājiem veltītā pieminekļa apgānīšanu un aicināja vietējās varasietādes pienācīgi izmeklēt incidentu.
"Notiekošo vērtējam kā īstākā neonacistiskā revanšisma izpausmi, kam nav un nevar būt vietas civilizētā Eiropas valstī," paziņoja diplomātiskā misija.