Ārsta darbavieta. Foto no arhīva

Pārpildītas prakses, vecāka gadagājuma ārsti: ģimenes ārstiem ir nepieciešama palīdzība

26
(atjaunots 11:35 04.08.2020)
Gandrīz trešā daļa ģimenes ārstu Latvijā jau ir sasnieguši pensionēšanās vecumu, gandrīz katram desmitajam ir virs 70 gadiem.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādi ir pieejami ģimenes ārstu pakalpojumi – vienos reģionos ārstu prakses ir pārpildītas, citos ārstu tūlīt jau dosies pensijā, vēsta Latvijas Radio.

Vidējais prakses apmērs ir 1557 pacienti, taču tā nav robeža. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir piecas ģimenes ārstu prakses, kur ir vairāk nekā 4000 pacientu. Pirmā un otrā vieta – attiecīgi 6382 un 6082 pacienti – atrodas Vidzemē, kur atrodas piecas no desmit lielākajām praksēm valstī.

Taču tā nav tikai reģionāla problēma – pārpildītu prakšu pietiek arī galvaspilsētā. Te, piemēram, atrodas trešā lielākā prakse valstī – ģimenes ārstam ir 4400 pacienti.

Engures novadā – 3686 cilvēki uz vienu ģimenes ārstu. Tur esošās Smārdes iedzīvotāji sarunā ar žurnālistiem paziņoja, ka viņus apmierina pakalpojumu pieejamība. Kaimiņu Lapmežciemā domas dalās: kāds problēmas nesaskata, kāds pierakstās pie ārsta citā novadā.

Engures novada domes vadītājs Normunds Važa skaidro, ka daļa vietējo iedzīvotāju, izmantojot tuvumu galvaspilsētai, iet pie Rīgas ārstiem. Viņš uzskata, ka ģimenes ārstu reģionā pašlaik pietiek, tomēr atzīst, ka nepieciešamības gadījumā atrast speciālistu varētu būt grūti. Patlaban, pēc viņa sacītā, reģionā ir divi ārsti no Rīgas: viņi dzīvo galvaspilsētā, taču katru dienu brauc uz novadu.

Savukārt Engures novada ģimenes ārsti brauc palīdzēt kaimiņu reģioniem, piemēram, uz Jaunpili, kur nav kas strādā uz vietas. Atzīmēsim, ka tas neietilpst viņu pienākumos: ģimenes ārstam ir tiesības atteikties reģistrēt pacientu, kurš atrodas ārpus viņa darba rajona, kā arī ārstam jau ir pilna prakse – 800 bērni vai 1800 pieaugušie.

Taču praksē jebkurā gadījumā ir jāreģistrē, piemēram, bērnus, kuri dzīvo rajonā, kurā strādā ārsts, kā arī pacientu bērni. Ja praksē ir vairāk par 2,4 tūkstošiem pacientu, tad obligāti ir jābūt ārsta palīgam, ja tur nav nolīgts interns. Turklāt praksei ir jābūt atsevišķām telpām, kur strādā pārējie prakses speciālisti.

Vēl viena problēma, kas tiešā veidā ir saistīta ar palīdzības pieejamību, ir ģimenes ārstu vecums. Šī gada 1. aprīlī līgumus ar Nacionālo veselības dienestu noslēdza 1275 ģimenes ārsti. Gandrīz trešā daļa jau ir sasniegusi pensionēšanās vecumu, gandrīz katram desmitajam ir vairāk nekā 70 gadi. Aknīstē, Skrīveros un Neretā pusei ģimenes ārstu jau ir 70 gadi.

Deviņpadsmit Latvijas reģionos nav neviena ģimenes ārsta.

"Reģionos ir lielas problēmas ar ģimenes ārstu trūkumu. Iemesli ir dažādi. Pirmkārt, lauku ģimenes ārstu darbs ir specifisks, nedaudz atšķirīgs no kolēģu darba pilsētās. Viens no kritērijiem, ka ģimenes ārsts ar savu komandu laukos ir izolēti. Un tā ir visas pasaules lauku ģimenes ārstu iezīme, ka viņiem ir jāuzņemas lielāka atbildība, vairāk darbu pašiem jāzina. Bet galvenais – liela daļa jauno ģimenes ārstu negrib iet uz reģioniem, jo tā infrastruktūra, ko piedāvā Rīga, ir ļoti atšķirīga. Un tā tas ir arī daudzās citās pasaules valstīs, pilsētās un laukos," saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Viņa uzskata, ka teorētiski varētu ierobežot pacientu skaitu un ieviest "regresa koeficientu", lai praksei būtu neizdevīgi ārstēt pārāk daudz cilvēku. Taču praksē tas nav iespējams, jo nav alternatīvas – sevišķi laukos, kur ārstu nepietiek. Un atsevišķiem Latvijas iedzīvotājiem nāktos palikt bez medicīniskās palīdzības.

Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, uzskata, ka ārstu trūkums ir saistīts ar pārāk lielajām praksēm. Tas ietekmē arī kvalitāti, taču nereti – sevišķi laukos – nav atlernatīvas.

"Ideāli būtu, ja būtu ģimenes ārstam 1500 [pacienti]. Kāpēc tik daudz vienam ģimenes ārstam lauku reģionos? Tas noteikti ir saistīts ar to, ka tur ir viens ģimenes ārsts un tur visi ir spiesti reģistrēties. Rīgā vairāk pacienti grib reģistrēties, jo varbūt tas ir labs ārsts, un ārsts tikai piereģistrē. Bet, protams, ja ir lielas prakses, pie 3000, tad ir jāšaubās, vai šis ģimenes ārsts spēj visus pacientus kvalitatīvi apkalpot," atzīmēja Veide.

Veselības ministrijā atzīst, ka problēma pastāv.

"Ir divi aspekti: lielās prakses un arī ģimenes ārstu novecošanās. Šie aspekti ir kopā jāskatās, jo tur, kur ir lielas prakses, tās veidojas, ja ģimenes ārsts aiziet pensijā un viņa vietā neviena nav. Un arī diezgan liels ir to ģimenes ārstu īpatsvars, kuru vecums ir 63 gadi un vairāk," atzīmēja Veselības ministrijas pārstāve Ineta Būmane.

Pēc viņas sacītā, ministrijā detalizēti analizēs, kā ir organizētas ģimenes ārstu prakses, lai saprastu, kādus ārstu pienākumus var nodot citiem prakses darbiniekiem. Ministrija cer, ka tas ļaus gan mazināt ārstu slodzi, gan uzlabot ārstēšanas kvalitāti.

26
Tagi:
pensionāri, ārsts, ārsti
Pēc temata
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
"Piemetīs klāt" 40 eiro: no 1. septembra skolotājiem pacels algas, bet ne visiem
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

11
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

11
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"