Ārsta darbavieta. Foto no arhīva

Pārpildītas prakses, vecāka gadagājuma ārsti: ģimenes ārstiem ir nepieciešama palīdzība

23
(atjaunots 11:35 04.08.2020)
Gandrīz trešā daļa ģimenes ārstu Latvijā jau ir sasnieguši pensionēšanās vecumu, gandrīz katram desmitajam ir virs 70 gadiem.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādi ir pieejami ģimenes ārstu pakalpojumi – vienos reģionos ārstu prakses ir pārpildītas, citos ārstu tūlīt jau dosies pensijā, vēsta Latvijas Radio.

Vidējais prakses apmērs ir 1557 pacienti, taču tā nav robeža. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir piecas ģimenes ārstu prakses, kur ir vairāk nekā 4000 pacientu. Pirmā un otrā vieta – attiecīgi 6382 un 6082 pacienti – atrodas Vidzemē, kur atrodas piecas no desmit lielākajām praksēm valstī.

Taču tā nav tikai reģionāla problēma – pārpildītu prakšu pietiek arī galvaspilsētā. Te, piemēram, atrodas trešā lielākā prakse valstī – ģimenes ārstam ir 4400 pacienti.

Engures novadā – 3686 cilvēki uz vienu ģimenes ārstu. Tur esošās Smārdes iedzīvotāji sarunā ar žurnālistiem paziņoja, ka viņus apmierina pakalpojumu pieejamība. Kaimiņu Lapmežciemā domas dalās: kāds problēmas nesaskata, kāds pierakstās pie ārsta citā novadā.

Engures novada domes vadītājs Normunds Važa skaidro, ka daļa vietējo iedzīvotāju, izmantojot tuvumu galvaspilsētai, iet pie Rīgas ārstiem. Viņš uzskata, ka ģimenes ārstu reģionā pašlaik pietiek, tomēr atzīst, ka nepieciešamības gadījumā atrast speciālistu varētu būt grūti. Patlaban, pēc viņa sacītā, reģionā ir divi ārsti no Rīgas: viņi dzīvo galvaspilsētā, taču katru dienu brauc uz novadu.

Savukārt Engures novada ģimenes ārsti brauc palīdzēt kaimiņu reģioniem, piemēram, uz Jaunpili, kur nav kas strādā uz vietas. Atzīmēsim, ka tas neietilpst viņu pienākumos: ģimenes ārstam ir tiesības atteikties reģistrēt pacientu, kurš atrodas ārpus viņa darba rajona, kā arī ārstam jau ir pilna prakse – 800 bērni vai 1800 pieaugušie.

Taču praksē jebkurā gadījumā ir jāreģistrē, piemēram, bērnus, kuri dzīvo rajonā, kurā strādā ārsts, kā arī pacientu bērni. Ja praksē ir vairāk par 2,4 tūkstošiem pacientu, tad obligāti ir jābūt ārsta palīgam, ja tur nav nolīgts interns. Turklāt praksei ir jābūt atsevišķām telpām, kur strādā pārējie prakses speciālisti.

Vēl viena problēma, kas tiešā veidā ir saistīta ar palīdzības pieejamību, ir ģimenes ārstu vecums. Šī gada 1. aprīlī līgumus ar Nacionālo veselības dienestu noslēdza 1275 ģimenes ārsti. Gandrīz trešā daļa jau ir sasniegusi pensionēšanās vecumu, gandrīz katram desmitajam ir vairāk nekā 70 gadi. Aknīstē, Skrīveros un Neretā pusei ģimenes ārstu jau ir 70 gadi.

Deviņpadsmit Latvijas reģionos nav neviena ģimenes ārsta.

"Reģionos ir lielas problēmas ar ģimenes ārstu trūkumu. Iemesli ir dažādi. Pirmkārt, lauku ģimenes ārstu darbs ir specifisks, nedaudz atšķirīgs no kolēģu darba pilsētās. Viens no kritērijiem, ka ģimenes ārsts ar savu komandu laukos ir izolēti. Un tā ir visas pasaules lauku ģimenes ārstu iezīme, ka viņiem ir jāuzņemas lielāka atbildība, vairāk darbu pašiem jāzina. Bet galvenais – liela daļa jauno ģimenes ārstu negrib iet uz reģioniem, jo tā infrastruktūra, ko piedāvā Rīga, ir ļoti atšķirīga. Un tā tas ir arī daudzās citās pasaules valstīs, pilsētās un laukos," saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Viņa uzskata, ka teorētiski varētu ierobežot pacientu skaitu un ieviest "regresa koeficientu", lai praksei būtu neizdevīgi ārstēt pārāk daudz cilvēku. Taču praksē tas nav iespējams, jo nav alternatīvas – sevišķi laukos, kur ārstu nepietiek. Un atsevišķiem Latvijas iedzīvotājiem nāktos palikt bez medicīniskās palīdzības.

Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, uzskata, ka ārstu trūkums ir saistīts ar pārāk lielajām praksēm. Tas ietekmē arī kvalitāti, taču nereti – sevišķi laukos – nav atlernatīvas.

"Ideāli būtu, ja būtu ģimenes ārstam 1500 [pacienti]. Kāpēc tik daudz vienam ģimenes ārstam lauku reģionos? Tas noteikti ir saistīts ar to, ka tur ir viens ģimenes ārsts un tur visi ir spiesti reģistrēties. Rīgā vairāk pacienti grib reģistrēties, jo varbūt tas ir labs ārsts, un ārsts tikai piereģistrē. Bet, protams, ja ir lielas prakses, pie 3000, tad ir jāšaubās, vai šis ģimenes ārsts spēj visus pacientus kvalitatīvi apkalpot," atzīmēja Veide.

Veselības ministrijā atzīst, ka problēma pastāv.

"Ir divi aspekti: lielās prakses un arī ģimenes ārstu novecošanās. Šie aspekti ir kopā jāskatās, jo tur, kur ir lielas prakses, tās veidojas, ja ģimenes ārsts aiziet pensijā un viņa vietā neviena nav. Un arī diezgan liels ir to ģimenes ārstu īpatsvars, kuru vecums ir 63 gadi un vairāk," atzīmēja Veselības ministrijas pārstāve Ineta Būmane.

Pēc viņas sacītā, ministrijā detalizēti analizēs, kā ir organizētas ģimenes ārstu prakses, lai saprastu, kādus ārstu pienākumus var nodot citiem prakses darbiniekiem. Ministrija cer, ka tas ļaus gan mazināt ārstu slodzi, gan uzlabot ārstēšanas kvalitāti.

23
Tagi:
pensionāri, ārsts, ārsti
Pēc temata
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
"Piemetīs klāt" 40 eiro: no 1. septembra skolotājiem pacels algas, bet ne visiem
Rīgas osta

Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%

4
(atjaunots 14:09 25.11.2020)
Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pērn.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms šī gada desmit mēnešos ir samazinājies par 45,5%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 19,186 miljoniem tonnu, vēsta Baltic Course.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, kopējais starptautisko pārvadājumu apjoms no janvāra līdz oktobrim sastādīja 17,558 miljonus tonnu, kas ir par 48% mazāk, nekā tajā pašā periodā 2019. gadā, savukārt iekšzemes pārvadājumu apjoms ir pieaudzis par 14,7%, līdz 1,628 miljoniem tonnu.

Tranzītkravu apjoms starptautiskos dzelzceļa pārvadājumos sastādīja 14,492 miljonus tonnu, kas ir par 52,9% mazāk, nekā pērnā gada janvārī-oktobrī. Importa kravu apjoms sastādīja 2,803 miljonus tonnu, kas ir par 1,9% vairāk, savukārt eksporta kravu apjoms – 263 tūkstoši tonnu, kas ir par 10,6% vairāk.

Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pirms gada, savukārt autokravu tranzīts cauri Latvijas teritorijai – 2,574 miljonus tonnu, kas ir par 31,2% mazāk, nekā pirms gada.

Iepriekš Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai, kurā vērš uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens. Oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu. "Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

4
Tagi:
tranzīts, osta, kravas, dzelzceļa pārvadājumi
Pēc temata
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas
Garām Baltijai. Japāna vedīs kravas uz Eiropu pa Krievijas Transsibīrijas maģistrāli
Mācību telpa, foto no arhīva

Trīs kvadrātmetri uz cilvēku: Latvijas Ministru kabinets apstiprināja jaunus ierobežojumus

6
(atjaunots 14:08 25.11.2020)
Latvijas Ministru kabinets aizgāja pēc tā saucamā reģionu ceļa – katrā rajonā var būt spēkā savs ierobežojošo pasākumu kopums, atkarībā no vīrusa izplatības līmeņa.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība apstiprināja jaunus ierobežojumus sakarā ar koronavīrusa pandēmiju, kuri lielākoties ir paredzēti mācību iestādēm. Divpadsmit pašvaldībās skolas tiek pārvestas pie tālmācībām.

Jau šonedēļ Daugavpilī, Baldonē, Krāslavā, Salacgrīvā, Aknīstē, Varakļānos, Mārupē, Mālpilī, Smiltenē, Garkalnē, Limbažos un Salaspilī tiks ieviesti striktāki ierobežojošie pasākumi – tur, saskaņā ar epidemiologu datiem, Covid-19 izplatības līmenis ir īpaši augsts. Par ļoti augstu līmeni noteikts uzskatīt tādu, kad kumulatīvais 14 saslimstības rādītājs pārsniedz valsts vidējo rādītāju par 50%. Saskaņā ar otrdienas datiem, kumulatīvais līmenis Latvijā sastādīja 275,9 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, tātad jaunie drošības pasākumi tiek piemēroti reģioniem, kur saslimstības līmenis pārsniedz 413,8 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Augstākminētajās pašvaldībās no 27. novembra tiek apturēta visu izglītības iestāžu darbs, izņemot bērnudārzus un sākumskolas no 1. līdz 4. klasei.

Ar mērķi samazināt iedzīvotāju sociālos kontaktus šajos rajonos pārtrauc darbu kultūras iestādes, izstādes, gadatirgi. Sporta nodarbības ir atļautas tikai svaigā gaisā. Izņēmums izdarīts tikai bibliotēkām, kur grāmatas var paņemt līdzi. Tāpat tiek aizliegti visi privātie pasākumi, kur piedalās vairāk nekā viena mājsaimniecība. Izņēmumu sastāda bēres, kuru dalībniekiem ir jālieto sejas aizsargmaskas.

Sabiedriskajā transportā drīkstēs atrasties ne vairāk par 50% no maksimālā pasažieru skaita. Ja vadītājs nespēj kontrolēt pasažieru skaitu, tad sēdvietām ir jābūt marķētām atbilstoši distancēšanās noteikumiem. Veikalos un tirgos (arī ārpustelpās) var atrasties ne vairāk par 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita.

Kas attiecas uz skolām ārpus šīm 12 pašvaldībām, tad tās var turpināt mācību procesu klātienē, taču katram skolēnam no 1. līdz 6. klasei ir jānodrošina 3 kvadrātmetru platība. Skolotājiem no 30. novembra ir pienākums lietot sejas maskas, tostarp stundu laikā.

Valdības lēmums "uzvilkt" maskas pedagogiem jau ir izpelnījies kritiku no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas puses. Savā Facebook publicētajā komentārā viņa atzīmē: "Vadīt 5-6 mācību stundas maskās, kas aizsedz degunu un muti??? Visus lēmumus izprotu, bet šo... Lēmuma pieņēmēji, esat laipni aicināti novadīt dažas stundas, izskaidrot maskā tā, lai dzird un saprot visi skolēni. Varbūt tad sapratīsiet, ko nolēmāt?!"

Veselības ministrija loģiku attiecībā uz masku lietošanas prasībām skolotājiem un 3 kvadrātmetriem katram skolēnam paskaidroja Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa: "Mēs ceram, ka šādas platības noteikšana ļaus ievērot distanci starp bērniem, kā arī starp skolēniem un skolotāju. Savukārt sejas masku lietošana ļaus skolotājiem samazināt infekcijas izplatību.

Attiecībā uz augstskolām un profesionālo izglītību, ierobežojumi praktiskām nodarbībām tiek ieviesti tikai gadījumā, ja tās nav iespējams rīkot attālināti. Taču arī šādu nodarbību laikā vienā telpā nedrīkst pulcēties vairāk par 10 cilvēkiem."

Galvenais jautājums – kad tas viss beigsies un ko lai gaida nākotnē. Spriežot pēc dienas laikā izteiktajiem veselības ministre Ilzes Viņķeles paziņojumiem, maz iespējams, ka ierobežojumu režīms tiks izbeigts 6. decembrī.

Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs atzīmē pat zināmas pozitīvas tendences: "Pastāv laba tendence, kuru mēs novērojam. Ja salīdzina nedēļas, tas saslimstības izaugsme ir vērojama, taču tās intensitāte ir arvien zemāka. Pagājušajā nedēļā bija reģistrēti 2573 gadījumi, tas ir tikai par 4,6% vairāk, nekā iepriekšējā nedēļā. Vēl pirms diviem mēnešiem, pat pirms mēneša, mēs runājām, ka izaugsme no nedēļas pie nedēļas sastāda 45%, savukārt vienā nedēļā pat 60%. Ja šāda tendence turpināsies vēl nedēļu, tad nedēļas pieaugums apstāsies, un tas liecinās par situācijas stabilizēšanos."

Vienlaikus valdība pieņēma lēmumus par termiņa pagarināšanu, kura laikā uzņēmēji var iesniegt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumus. Šis termiņš tika pagarināts uz pusgadu, līdz 2021. gada 30. jūnijam. Sākotnējā variantā pieteikumu iesniegšanas termiņš nodokļu samaksas atlikšanai uzņēmējiem beidzās šī gada 31. decembrī.

Tāpat uz pusgadu, līdz 30. jūnijam, valsts un pašvaldību iestādēm ir pagarināta iespēja atbrīvot komersantus no telpu īres maksas, kuri izmanto īpašumu biznesā. Un visbeidzot, vēl viens atbalsta mehānisms uzņēmējiem, kuru apstiprināja valdība: līdz 30. jūnijam komersanti var "elastīgāk pielietot Darba likuma normas" un dīkstāves režīma laikā izmaksāt darbiniekiem 70% no darba algas, nevis 100%. Šīs normas termiņš arī ir pagarināts uz pusgadu. Galīgais lēmums par atbalsta mehānismu ir jāpieņem Saeimai.

6
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Rietumu vakcīnu pret Covid-19 ražotāji nosauca cenas: Krievijas Sputnik V būs lētāka
Latvijas iedzīvotāji ir sašutuši par policistu uzvedību saistībā ar Covid-19
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā