Bērnu nodaļa slimnīcā

Ārsts-anesteziologs sit trauksmes zvanā: mājdzemdības nogalināja sievieti

46
(atjaunots 08:26 04.08.2020)
Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis sašutis par gadījumu, kad mājdzemdību laikā mirusi sieviete, un pieprasa sākt diskusiju par vecmāšu atbildību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.

46
Tagi:
bērni
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu
Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko

Jūlija Stepaņenko gatava organizēt referendumu par ģimeni

10
(atjaunots 13:58 17.01.2021)
Ģimenes – vīrieša un sievietes savienības – aizstāvji ir gatavi līdz pēdējam cīnīties par šī jēdziena iekļaušanu Satversmē.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Ja likumprojekts par Satversmes grozījumiem, kuri nosaka ģimenes – vīrieša un sievietes savienības jēdzienu, netiks pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, deputāti ir gatavi sākt parakstu vākšanu par referendumu, pastāstīja neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko radio Baltkom ēterā.

Iepriekš Saeima iesniedza izskatīšanai komisijām Nacionālās apvienības sagatavotos Satversmes 110. panta grozījumus, kas paredz nostiprināt jēdzienu par ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību.

Daudzi šiem grozījumiem nepiekrīt vai vismaz uzskata, ka patlaban nav tiem piemērots brīdis. Piemēram, premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka patlaban šis jautājums neesot uzmanības centrā. Frakcija "Saskaņa" paziņoja, ka balsojumā nepiedalīsies.

Savukārt Jūlija Stepaņenko ir gatava darīt visu iespējamo, lai panāktu grozījumus Satversmē.

"Ja mums pietrūks 3-4 balsis, mēs jau esam gatavi iet uz tautas referendumu. Grozījumu redakcija mums ir gandrīz gatava, tiek izstrādāta anotācija," viņa pastāstīja.

"Iespējams, to varētu vēlreiz koriģēt, jo mums bijušas vairākas juristu sapulces, kas grozījumu sagatavoja. Tā vēl sīkāk skaidros, uz ko attieksies grozījumi, lai cilvēkiem nerastos jautājumi: "Ai, es esmu vientuļa mamma, mani apvaino, manis te nav." Varbūt tādā aspektā mūsu redakcija nebija tik juridiski perfekta, tā sakot, toties saprotamāka cilvēkiem, kuru viedokli mēs plānojam vaicāt," pastāstīja Stepaņenko.

Par pamatu mēģinājumiem grozīt Satversmi kļuva Satversmes tiesas spriedums, kas paredzēja, ka Satversmē noteiktā ģimeņu aizsardzība paredz valsts pienākumu aizsargāt arī viendzimuma ģimenes.

Vienlaikus Igaunijā jautājums par ģimenes jautājumam veltītu referendumu ir slēgts – trešdien parlaments nobalsoja pret jautājuma "Vai laulībām Igaunijā joprojām jābūt vīrieša un sievietes savienībai?" piedāvāšanu referendumam 2021. gada 18. aprīlī, vēstīja Postimees. Reformu partijas priekšsēdētāja Kaija Kallasa konstatēja, ka referendumam izgāzties likusi opozīcijas taktika: piemēram, pirmdien balsojuma rezultāts būtu citāds.

Atgādināsim, ka trešdien premjerministrs Jiri Ratass atkāpās no amata un paziņoja, ka koalīcija ar partiju EKRE, kas pieprasīja referendumu, ir pārtraukta. Demisija bija saistīta ar korupcijas skandālu, kurā izrādījās iejaukta Centra partija.

Prezidente Kersti Kaljulaida uzticēja valdības veidošanu Kallasai – vienai no skaļākajiem referenduma kritiķiem.

10
Pēc temata
Pirmais vīrs, otrais vīrs: līdz Saeimai nokļuvušas viendzimuma attiecības
Rinkēvičs parakstīja petīciju par viendzimuma partnerattiecībām
Romas pāvests atbalstīja viendzimuma pāru civilās savienības
Urbanovičs: ar likumu nevar atrisināt viendzimuma savienību reģistrācijas problēmu
Strūklaka Tautu draudzība, Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā

Latvijā atrastas unikālas PSRS laiku vitrāžas

17
(atjaunots 22:23 17.01.2021)
Deviņas no septiņpadsmit vitrāžām, kas rotāja Latvijas PSR paviljonu Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, tika atrastas Rīgā un Daugavpilī; speciālisti norāda, ka 60 gadu garumā par to atrašanās vietu nebija nekādas informācijas.

RĪGA, 17. janvāris - Sputnik. Latvijā atrastas deviņas vitrāžas, kas 50. gados bija izvietotas uz Latvijas PSR paviljona fasādes Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, ziņoja izstādes oficiālā vietne. Vitrāžas atradis Tautsaimniecības sasniegumu izstādes pētnieks Dmitrijs Vorobjovs.

Unikālās vitrāžas no paviljona galvenās fasādes 60 gadus tika uzskatītas par pazaudētām. Latvijas PSR paviljona pārprofilēšanas gaitā 60. gados mainījās ekspozīcija un visa noformējuma koncepcija. Vitrāžas demontēja un aizveda uz Latviju. Kopumā bija 17 vitrāžas, tagad, pateicoties Vorobjovam, deviņas no tām izdevās atrast.

Ziņots , ka četras vitrāžas atrodas Rīgā. To nosaukumi ir "Rīga", "Muzejs", "Jūrmala" un "Universitāte", bet 1987. gadā restaurēšanas laikā uzrakstos krievu valodu nomainīja latviešu valoda. Izrādījās, tās rotā Rīgas ģimnāzijas bibliotēkas sienas. Vitrāžā "Rīga" attēlots galvaspilsētas siluets 50. gadu sākumā, panno "Muzejs" demonstrē Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, "Jūrmala" ataino Rīgas piekrastes krāšņumu, bet vitrāža "Universitāte" veltīta Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei.

Citas piecas vitrāžas tika atrastas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Vitrāžas ar nosaukumu "Ventspils", "Daugavpils" un "Meliorācija" lieliski saglabājušās, tās novietotas logu ailēs ēkas kāpņu telpā. Vēl viena vitrāža "Kuldīga" rotā kāpņu telpu, kas ved uz bēniņiem. Pēdējā atrastā vitrāža glabājas muzeja bēniņos, tas ir ornamentāls panno ar sarkanu zvaigzni, kas iepriekš rotāja ieeju Latvijas PSR paviljonā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.

Visas atrastās vitrāžas ir teicamā stāvoklī, speciālistiem nebūs grūti atjaunot trūkstošos elementus.

Pārējo astoņu vitrāžu atrašanas vieta šobrīd nav zināma, taču izstādes darbinieki cer, ka turpmāko pētījumu gaitā viņiem izdosies tās atrast.

17
Tagi:
Latvija, Maskava
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

14
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

14
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā