Latvijas Saeimā, foto no arhīva

Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ

35
(atjaunots 10:06 03.08.2020)
Latvijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar to, ka nodokļu maksātāju nauda aiziet amatpersonu reprezentācijas izdevumu apmaksai, bieži vien nepamatoti un kā pastāvīga piemaksa ikmēneša algai.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana par to, lai ierobežotu ierēdņu reprezentācijas izdevumus, kuri sastāda 1000 eiro mēnesī, raksta jauns.lv.

Petīcijas anotācijā norādīts, ka neskatoties uz koronavīrusa pandēmiju un valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, kad visi pārgāja pie attālināta darba režīma, ierēdņiem tika saglabātas izmaksas par reprezentācijas izdevumiem 1000 eiro apmērā.

Pēc parakstu vākšanas iniciatoru domām, ir jānosaka ierēdņu reprezentācijas izdevumu limits atbilstoši amatpersonu līmenim. Turklāt izdevumiem ir jābūt apmaksātiem pēc fakta, jābūt pievienotiem čekiem, kvītīm un citiem oficiāliem dokumentiem.

"Tas nedrīkst būt konstants maksājums," teikts tekstā.

Pēc petīcijas autoru domām, šāds solis palīdzēs ietaupīt naudu budžetā, kā arī veicinās sabiedrības uzticību varas iestādēm.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka vairums Saeimas deputātu 2020. gada 23. aprīlī noraidīja piedāvājumu vismaz uz laiku Covid-19 krīzes dēļ atteikties no reprezentācijas izdevumiem. Piedāvājumu izskatīšanai iesniedza Saeimas opozīcija.

Ikmēneša piemaksas par reprezentācijas izdevumiem pienākas Saeimas priekšsēdētājam, premjeram un visiem ministriem kopš 2016. gada. Piemaksu apmērs tiek aprēķināts atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Tā, ikmēneša Saeimas priekšsēdētāja izdevumi nedrīkst pārsniegt 95%, premjerministra izdevumi – 95%, ministru izdevumi – 90% no noteiktās reprezentācijas izdevumu normas, kuri ir paredzēti valsts budžetā. Piecu gadu laikā šie izdevumi ierēdņiem palielinājās aptuveni par 31% – no nedaudz nekā 800 eiro līdz aptuveni 1100 eiro mēnesī.

Šogad katru mēnesi valsts prezidents reprezentācijas izdevumiem saņem 1192 eiro, Saeimas spīkers un premjerministrs – pa 1132 eiro, ministri – 1073 eiro. Saskaņā ar likumu, ierēdņiem nav jāatskaitās par šīs naudas izmantošanu.

35
Tagi:
nauda, ierēdņi, Latvija
Pēc temata
Deputāti atradīs, kam sevi prezentēt: tūkstoš eiro piemaksas ir saglabātas
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Dīvāni un krēsli par 65 tūkstošiem eiro: jaunas mēbeles prezidenta rezidencei Jūrmalā
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Salaspils

Garnizona kapiem Salaspilī jākļūst par piemiņas vietu

7
(atjaunots 09:31 10.05.2021)
Entuziastu grupa cenšas panākt, lai oficiālu statusu beidzot saņemtu pareizticīgo kapi mežos netālu no Salaspils koncentrācijas nometnes memoriāla.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Vecos Krievijas armijas Garnizona kapus pirms vairāk nekā desmit gadiem atrada pazīstamais Latvijas vēsturnieks, kultūras un publicistikas izdevuma "Klio" izdevējs Igors Gusevs. Kopš tā laika, lai uzturētu piemiņas vietu pienācīgā kārtībā, tur regulāri notiek sestdienas talkas. Turklāt entuziasti apkopo vēsturiskus faktus par šo vietu.

Entuziastu grupā ir uzņēmējs Viktors Arbuzovs, Salaspils pilsētas domes bijušais deputāts Aleksandrs Prutkovs – Latvijas Krievu savienības pārstāvis, kara vēstures rekonstruktors Vjačeslavs Rūķis, novadpētnieks Vlads Bogovs un daudzi citi cilvēki, kam nav vienalga.

Patlaban jārisina aktuāli uzdevumi – par tiem Aleksandrs Prutkovs pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

Prutkovs atklāja, ka pirms daudziem gadiem, tālā bērnībā viņš, tāpat kā daudzi citi salaspilieši, staigādams pa Salaspils memoriāla apkaimi, uz Dārziņu dzelzceļa stacijas pusi redzēja nolaistus gruvešus.

Toreiz viņš nezināja, cik vērtīga un nozīmīga ir šī vieta – Krievijas impērijas armijas bijušie garnizona kapi un Sv. Nikolaja pareizticīgo kapelas grausts. Tagad ar sabiedrisko aktīvistu spēkiem tur uzstādīts informatīvais stends un piemiņas plāksnes. Taču diemžēl pašai vietai vēl aizvien nav nekāda oficiāla statusa.

"Uzskatu, ka tagad mūsu svarīgākais uzdevums ir panākt, lai vecajiem Garnizona kapiem (pagaidām tas vienkārši ir iecirknis koku ielokā AS "Latvijas valsts meži" teritorijā) beidzot parādītos oficiāls piemiņas vietas statuss.

Mēs jau vairākkārt esam vērsušies Latvijas Kultūras ministrijā, taču darījām to savā vārdā, kā entuziasti, ko interesē pagātnes noteikumi, un lūgumu noraidīja ar dažādiem ieganstiem," stāstīja Prutkovs.

Viņš pauda cerību, ka gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Latvijas Krievu savienība saņems vietas Salaspils domē, un tad jau būs iespējams izdarīt oficiālu pieprasījumu no pašvaldības puses, tātad izredzes panākt taisnīgu Kultūras ministrijas lēmumu būs daudz lielākas.

7
Tagi:
Vēsture, Salaspils
Pēc temata
Salaspils kapi: kur zeme vaid
Salaspils Garnizona kapu noslēpumi
Mēs nevienu nenododam: Garnizona kapos notika tradicionālā talka
Alfrēds Rubiks

"Latvija nekaroja, cīnījās tauta": prezidenta Levita vārdus komentēja Alfrēds Rubiks

19
"Tauta karoja, bet Latvija kā valsts turēja sevi tīru": bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks pie Uzvaras pieminekļa Rīgā komentēja prezidenta Egila Levita vārdus par to, ka Latvija Otrajā pasaules karā nepiedalījās.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apciemoja arī bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks.

Izmantojot gadījumu, Sputnik Latvija korespondents nolēma apjautāties pieredzējušajam politiķim par to, vai taisnība ir prezidentam Egilam Levitam, kurš 8. maijā, Eiropas dienā, Brāļu kapos paziņoja, ka Latvija neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā.

"Jūs palaidāt garām vienu svarīgu vārdu. Viņš teica "Latvija kā valsts". Tauta karoja, bet Latvija kā valsts tur sevi tīru. Tāpēc, ka padomju Latviju viņi neuzskata par valsti," paskaidroja Rubiks.

Viņš uzsvēra, ka Uzvaras diena ir svētki Latvijai, neskatoties ne uz kādiem politiskiem izteikumiem. Tie ir svētki ar asarām acīs.

"Es pats šajā dienā, atceros, biju Kurzemes katlā. Mans bioloģiskais tēvs gāja bojā tajā karā, cīnīdamies Sarkanās armijas pusē. Patēvs – latvietis – karoja Waffen SS. Tāpēc caur mani, caur manu galvu un sirdi ir izgājis viss," pastāstīja Rubiks.

Jautāts par to, kas būtu bijis ar Latviju, ja Padomju Savienība nebūtu to atbrīvojusi, Rubiks atbildēja, ka jūtas pārsteigts, kad latvieši tic: tie cilvēki, viņu tautieši, kuri gāja karot Waffen SS, karojuši par brīvu Latviju.

"Aizmirsuši, ko teica Hitlers. Viņš nekad nesolīja brīvību ne Latvijai, ne Lietuvai, ne Igaunijai. Viņš deklarēja, ka tā būs Ostlande. Un viņa labā roka – Rozenbergs – teica: kad mēs iegūsim šo telpu, mēs vienus apšausim, likvidēsim, bet citus atstāsim vairoties kā darba spēku," atgādināja Rubiks.

Pa to laiku cilvēki nesa ziedus pie žoga iejoztā Uzvaras pieminekļa. Ziedus lika uz speciāli novietotiem galdiem, no kurienes "Rīgas meži" pārstāvji tos aiznes tālāk pie pieminekļa.

Notika vairāki nenozīmīgi incidenti, taču kopumā at;mosfēra bija mierīga.

Policisti pat palīdzēja novietot pie monumenta plakātu, kas veltīts "Nemirstīgajam pulkam".

19
Tagi:
Uzvaras diena, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri