Latvijas Saeimā, foto no arhīva

Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ

34
(atjaunots 10:06 03.08.2020)
Latvijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar to, ka nodokļu maksātāju nauda aiziet amatpersonu reprezentācijas izdevumu apmaksai, bieži vien nepamatoti un kā pastāvīga piemaksa ikmēneša algai.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana par to, lai ierobežotu ierēdņu reprezentācijas izdevumus, kuri sastāda 1000 eiro mēnesī, raksta jauns.lv.

Petīcijas anotācijā norādīts, ka neskatoties uz koronavīrusa pandēmiju un valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, kad visi pārgāja pie attālināta darba režīma, ierēdņiem tika saglabātas izmaksas par reprezentācijas izdevumiem 1000 eiro apmērā.

Pēc parakstu vākšanas iniciatoru domām, ir jānosaka ierēdņu reprezentācijas izdevumu limits atbilstoši amatpersonu līmenim. Turklāt izdevumiem ir jābūt apmaksātiem pēc fakta, jābūt pievienotiem čekiem, kvītīm un citiem oficiāliem dokumentiem.

"Tas nedrīkst būt konstants maksājums," teikts tekstā.

Pēc petīcijas autoru domām, šāds solis palīdzēs ietaupīt naudu budžetā, kā arī veicinās sabiedrības uzticību varas iestādēm.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka vairums Saeimas deputātu 2020. gada 23. aprīlī noraidīja piedāvājumu vismaz uz laiku Covid-19 krīzes dēļ atteikties no reprezentācijas izdevumiem. Piedāvājumu izskatīšanai iesniedza Saeimas opozīcija.

Ikmēneša piemaksas par reprezentācijas izdevumiem pienākas Saeimas priekšsēdētājam, premjeram un visiem ministriem kopš 2016. gada. Piemaksu apmērs tiek aprēķināts atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Tā, ikmēneša Saeimas priekšsēdētāja izdevumi nedrīkst pārsniegt 95%, premjerministra izdevumi – 95%, ministru izdevumi – 90% no noteiktās reprezentācijas izdevumu normas, kuri ir paredzēti valsts budžetā. Piecu gadu laikā šie izdevumi ierēdņiem palielinājās aptuveni par 31% – no nedaudz nekā 800 eiro līdz aptuveni 1100 eiro mēnesī.

Šogad katru mēnesi valsts prezidents reprezentācijas izdevumiem saņem 1192 eiro, Saeimas spīkers un premjerministrs – pa 1132 eiro, ministri – 1073 eiro. Saskaņā ar likumu, ierēdņiem nav jāatskaitās par šīs naudas izmantošanu.

34
Tagi:
nauda, ierēdņi, Latvija
Pēc temata
Deputāti atradīs, kam sevi prezentēt: tūkstoš eiro piemaksas ir saglabātas
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Dīvāni un krēsli par 65 tūkstošiem eiro: jaunas mēbeles prezidenta rezidencei Jūrmalā
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

13
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

13
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

9
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

9
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību