Sēnes, foto no arhīva

"Liekas, ka karš notika": Latvijas sēņotāju barbarisms šokē

125
(atjaunots 08:34 03.08.2020)
Ažiotāža saistība ar sēņu lasīšanu Latvijā ir pašā karstākajā punktā, taču izskatās, ka sēņu drudzis dažus kluso medību cienītājus ir pārvērtis mežoņos, kuri bojā mežu un ir spējīgi akmeni uz akmens aiz sevis neatstāt.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji sociālajos tīklos lielās ar sēņu daudzumu, kuru viņiem ir izdevies salasīt, savukārt mikologi un citi speciālisti ķeras aiz galvām.

Šajās fotogrāfijās mēs redzam apzinīga sēņotāja piemēru. Visas sēnes ir akurāti nogrieztas, redzams, ka cilvēks saudzīgi izturējās pret dabu. Bet ir arī citi piemēri.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Laura Lidaka-Ambrazevica (@lidakaste)

Paši sēņotāji dažkārt ir šokā no tā, kā mežā uzvedas viņu sāncenši dabas velšu lasīšanā, raksta Rus.lsm.lv.

"Garkalnes novadā ienākot mežā, liekas, ka karš notika. Visas sūnas pa gabaliem (…) Parastie sēņotāji tā nedara. Liekas, tie, kuri tirgo, rakņājas kā meža cūkas pa sūnām, meklējot sēnes. Ļoti nesmuki izskatās. (...) To var redzēt, ka cilvēks ir darījis," pauž sašutumu sociālajos tīklos Latvijas iedzīvotāji.

Tāpat cilvēki pamana, ka daži "mednieki" nežēlīgi izrakņā sūnas, lai izvilktu no tām sīkas gailenes, un tā tālāk.

Savu komentāru par šo situāciju sniedza Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele. Un pēc viņas vārdiem, šādu uzvedību nedrīkst nosaukt kaut kā savādāk, kā vien par barbarismu un badīgumu.

Taču šāda attieksme var iznīcināt sēņotni un tad jau noteikti nekas netiks ne vien citiem sēņotājiem, bet arī pašiem vandāļiem. Turklāt, trieciens var būt radīts arī pašam "mežonim". Kad sēne ir ļoti maza, tā mēdz līdzināties citām sēnēm, un tā savukārt pilnībā var izrādīties arī indīga.

Tādējādi sīkumu mednieks pats sevi sodīs, tikai sods saindēšanās veidā ar zaļo mušmiri var kļūt pārāk nopietns.

Mikoloģe pastāstīja, kā pareizi lasīt sēnes, lai neradītu kaitējumu sev un citiem.

Pēc Dānieles sacītā, nevajag rupji plēst sēnes ar sakni, bojājot sūnas. Tas kaitēs sēņotnei. Tos var akurāti izvilkt, izskrūvēt vai nogriezt, nebojājot apkārtējo augsni un to, kas uz tās aug.

Turklāt kamēr sēņotājs rūpīgi izskrūvē sēni, viņam ir lielākas iespējas apskatīt to un atšķirt no zaļās mušmires.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Veronika Simoņenkova (@fotograafs)

Savukārt attiecībā uz meža vandāļiem Valsts meža dienests atgādina, ka mežs arī ir kāda mājas, un ja šajā mājā uzvedas nepienācīgā veidā, tad valsts var izrakstīt naudas sodu 600 eiro apmērā.

Ja jūs pamanāt, ka kāds pārkāpj meža kārtības noteikumus, par to var paziņot ar mobilo lietotni Vides SOS.

125
Tagi:
mežs, sēnes, Latvija
Pēc temata
Latviju jau ir pārņēmis sēņu drudzis
Anomālās ziemas dēļ Latvijā var parādīties jaunu sugu dzīvnieki un augi
Sātana sēņu Latvijā nav, bet ir halucinogēnās
Sēņu pārpilnība glābj sēņotājus no saindēšanās

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

11
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

11
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

16
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

16
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem