Latvijas Ārlietu ministrijas ēka, foto no arhīva

Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?

79
(atjaunots 11:50 02.08.2020)
Baltkrievijā cilvēki vēl nezina, kurš gūs uzvaru prezidenta vēlēšanās, savukārt Latvijas ĀM visu jau ir izlēmuši? Nenosauktais sarunas biedrs padalījās informācijā par Lukašenko vizītes uz Rīgu plānošanu.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Portāls Bb.lv publicēja informāciju, kura tika saņemta no nenosaukta sarunas biedra Latvijas diplomātiskajā korpusā. Šī informācija skar Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vizīti.

Pēc sarunas biedra sacītā, Latvijas ĀM un Baltkrievijas ĀM aktīvi gatavojas Lukašenko vizītei uz Rīgu. Tiek saskaņota dienas kārtība un tikšanās saraksts.

Latvijas diplomāti jau ir izlēmuši, ka Lukašenko atbrauks uz Latviju septembrī un tiksies ar prezidentu Egilu Levitu, premjerministru Krišjāni Kariņu, Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci, ĀM vadītāju Edgaru Rinkēviču un Latvijas Satiksmes ministrijas vadītāju Tāli Linkaitu.

Pasākumu vidū, kuriem jānotiek vizītes laikā, ir ziedu nolikšana pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem, brauciens uz Jūrmalu un tikšanās ar baltkrievu diasporu Latvijā.

Tāpat sarunas biedrs izteica raizes sakarā ar Lukašenko tikšanos ar Mūrnieci, kuras nacionālistiskais noskaņojums, kā arī viņas godbijīgā attieksme pret latviešu SS leģionāriem ir labi zināmi.

Tāpat viņu mulsina Lukašenko tikšanās ar Latvijas prezidentu Levitu. Vēl jūnijā Levits ziņoja, ka Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko vizīte uz Rīgu ir atlikta "līdz citādiem apstākļiem".

Toreiz Levits skaidroja, ka abu valstu prezidentu tikšanās ir jēga, kad ir iespējams rezultāts, izveidota bāze sarunai un ir piedāvājumi, kā uzlabot attiecības, jo "lai dejotu tango, nepieciešami divi".

Toties tikšanās ar Latvijas premjeru un valsts ĀM vadītāju nerada raizes. Sarunas biedrs uzskata, ka viņiem ar Lukašenko ir izveidots labs kontakts.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Климентьев

Te ir vērts atgādināt, ka Kariņš 2020. gada janvārī viesojās oficiālā vizītē Baltkrievijā un aicināja Baltkrievijas prezidentu apmeklēt Latviju. Latvijas premjers pat bija piedāvājis Lukašenko atbraukt 3. aprīlī un apgalvoja, ka Latvijā aktīvi gatavojas viņa vizītei.

Kopā ar Lukašenko Kariņš toreiz aicināja uz Latviju arī Baltkrievijas uzņēmējus, lai "veidotu ilgtermiņa ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju, plānotu biznesu un mazinātu cenas".

Taču vizīte, kuru Kariņš ieplānoja uz 3. aprīli, nenotika. Tiesa, pastāv jautājumi arī par septembrī plānoto vizīti.

Jo neraugoties uz to, ka Latvijā jau, acīmredzot, ir noteikuši, kurš būs jaunais Baltkrievijas līderis, paši baltkrievi to vēl nav izlēmuši. Kārtējās prezidenta vēlēšanas valstī notiks 2020. gada 9. augustā.

79
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Latvija, Ārlietu ministrija
Pēc temata
Lukašenko paziņoja, ka viņam obligāti jāapmeklē Latvija
Lukašenko nospraudis uzdevumu atrast naftu Baltijas valstīs
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

5
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

5
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

10
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

10
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju