Partija Latvijas Krievu savienība

"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus

85
(atjaunots 10:27 31.07.2020)
Mononacionālas valsts aizstāvji šausmās apspriež "Latvijas Krievu savienības" priekšvēlēšanu plakātu – uzraksti tajā dublēti krievu valodā.

RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Sašutuma vētru nacionālistu vidū sacēlis "Latvijas Krievu savienības" priekšvēlēšanu plakāts, kas vakar parādījās pie kādas ēkas sienas Zemitānu tilta rajonā.

Izrādījies, sociālo tīklu apmeklētāji pārbijušies tādēļ, ka uzraksti plakātā redzami latviešu un krievu valodās. Kirilica radījusi īstu bumbas efektu.

"Nu negribētu es tur blakus gulēt... Tās IR šausmas! Pie Zemitānu tilta..." iespaidos ar lasītājiem par savu "murgu" dalījās Anita Legzdiņa, pievienojot tvītam fotogrāfiju ar "šausmīgo" kirilicu.

No komentētājiem pabira dažnedažādi pazemojoši un aizvainojoši izteikumi – krievvalodīgie tradicionāli nosaukti par okupantiem, ieteikts izmantot plakātu kā peintbola mērķi.

"Sātanisti," raksta Aigars Prūsis.

"Šitiem no tās baltās lapas straumēm līst asinis," šausminās Mirdza.

"Šo kāds labs cilvēks varētu ar peintbola pistoli apstrādāt," iesaka Sandris.

​Asajai diskusijai pievienojās sabiedrībā pazīstami cilvēki.

"Būtībā nav nekādas atšķirības starp šo plakātu un de facto divvalodību lielveikalu skaļruņos, kuriem šogad valdības noteikumu dēļ pievienojās arī RIMI, Maxima un pārējie. Patiešām esam atpakaļ pagātnē," konstatēja publiciste Rita Eva Našeniece.

​"Rīgas namu sienām ir jābūt no okupantu valodas uzrakstiem brīvai zonai!" lakoniski nogrieza jurists Voldemārs Burģis.

Kā jau parasti, soda iestādes tika aicinātas pievērst uzmanību "ķecerīgajam" uzrakstam.

"Ko saka VVC par šo plakātu???" taujāja Evita.

Nepārprotamā mazākumā bija tie, kuri atgādināja: Rīgā dzīvo arī krievvalodīgie, kuri vēlas redzēt arī savus kandidātus un sarunāties ar viņiem dzimtajā valodā.

"Lasu un domāju: cik ilgam laikam ir jāpaiet, lai cilvēki Latvijā beidzot saprastu, ka demokrātiska valsts iekārta paredz tiesības arī tiem, kuru viedokļi un uzskati jums ir nepatīkami un nepieņemami?

Ar 30 gadiem nav pieticis. Cik vēl? Vēl 30? Vairāk?" ar rūgtumu Twitter tīklā jautāja aktīvs diskusiju dalībnieks Ivars Lipskis.

Jāpiebilst, ka šī gada sākumā valdošajā koalīcijā strādājošā Nacionālā apvienība izstrādāja likuma grozījumus, kuri aizliedz priekšvēlēšanu aģitāciju citās valodās.

Taču partijas "Latvijas Krievu savienība" līderis Miroslavs Mitrofanovs apliecināja, ka neatteiksies no politiskās aģitācijas krievu valodā, pat ja tā tiks aizliegta ar likumu.

"Nekur demokrātiskās valstīs nav valodas ierobežojumu, ko piedāvā Nacionālā apvienība. Taču šaurā domāšana un atbaidošā izglītība neļauj šiem cilvēkiem aptvert, cik ļoti Latvija ir atpalikusi no civilizētās pasaules, ieviešot aizvien jaunus un jaunus valodas aizliegumus," toreiz paziņoja Mitrofanovs.

Atgādināsim, ka krievu valoda ir visvairāk izplatītā mazākumtautības valoda Latvijā. To pārvalda aptuveni tikpat daudz iedzīvotāju, cik runā latviski – 81%. Par to liecina Valsts valodas centra dati.

Latvijā valsts valodas statusu saņēmusi tikai latviešu valoda, krievu valoda tiek uzskatīta par svešvalodu, lai arī tā ir dzimtā aptuveni 40% iedzīvotāju.

85
Tagi:
Latvija, nacionālpatrioti, nacionālisms, vēlēšanas, Latvijas Krievu savienība
Pēc temata
Pēc Ineses Vaideres sūdzības ierosinātā lieta pret LKS līderi Tatjanu Ždanoku ir slēgta
Mitrofanovs: Eiropas Komisijai ir jāliek Latvijai izmaksāt naudu LKS
Mitrofanovs: 81. pants iedzīs naglu Latvijas demokrātijas zārkā
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

4
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
4
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

12
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

12
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK