ASV armijas karavīri

Tas nebūs lēti: Latvija pacīnīsies par ASV karavīru uzņemšanu

132
(atjaunots 00:31 31.07.2020)
"Saņemta un sadzirdēta" – tā Artis Pabriks komentēja vēstuli Pentagona vadītājam Markam Esperam par Latvijas gatavību piedāvāt ASV karavīru dislokāciju valsts teritorijā.

RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Latvija ir gatava uzņemt amerikāņu karavīrus, taču tas prasīs laiku un smagu darbu, intervijā Latvijas radio konstatēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Iepriekš ASV aizsardzības ministrs Marks Espers informēja, ka ASV izvedīs no Vācijas 11,9 tūkstošus karavīru, 6,4 tūkstoši dosies mājup, pārējie tiks pārvietoti uz citām Eiropas valstīm. Viņš piebilda, ka nākotnē ASV varētu pārvietot papildu spēkus uz Poliju, Latviju, Lietuvu un Igauniju. "Iespējamas arī (kontingenta) dislokācijas papildu iespējas Polijā un Baltijas valstīs," viņš teica.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda gandarījumu par to, ka Espers saņēmis un "sadzirdējis" viņa vēstuli, kurā pausta gatavība uzņemt ASV armijas vienības. Tālākais būs atkarīgs no mūsu diplomātiskajām sarunām un  ASV plāniem, norādīja Pabriks.

"Mēs esam pieminēti, mūsu signāls ir sadzirdēts, tagad būs smags darbs, par kura iznākumu pāragri spriest," sacīja ministrs.

Pagaidām nav skaidrs, cik Latvijai izmaksās ASV kareivju uzņemšana, vispirms jāsaprot, kur, cik daudz, uz kādu laiku būtu jāuzņem ASV kontingents.

Pabriks piezīmēja, ka daudzi jautājumi saistīti ar Nacionālo bruņoto spēku attīstību un "tas nebūs lēti, bet mūsu aizsardzības budžeta ietvaros ļoti iespējams". Politiķis norādīja, ka militārā kontingenta daļēja izvešana no Vācijas sagādāja pārsteigumu, tomēr karavīru atrašanās vietu vienmēr var pārplānot. Viņš piebilda, ka pašreizējā situācijā NATO spēkiem jāatrodas tuvāk austrumu robežai.

Iepriekš Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba bijušais priekšnieks, armijas ģenerālis Jurijs Balujevskis, komentējot ASV plānus sarunā ar RIA Novosti, norādīja, ka amerikāņu kontingenta daļēja izvešana un pārvietošana Eiropā nemainīs bruņoto spēku proporcijas reģionā.

"Ziņas par amerikāņu karaspēka izvešanu no Vācijas ir propagandisks troksnis, kas nav īpašas uzmanības vērts. Tās ir taktiskas nianses, nekādas būtiskas izmaiņas militāro spēku līdzsvarā Eiropā nenotiks," teica Balujevskis.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs atzīmēja, ka NATO valstis var savā starpā vienoties, kur un kādus militāros spēkus uzturēt, - ar vienu izņēmumu. Runa ir par Austrumeiropas valstīm, kas iestājušās blokā pēc 1997. gada. Tad parādījās Krievijas un NATO Pamatakts, kas aizliedz pastāvīgi dislocēt būtiskus bruņotos spēkus un bruņojumu jauno dalībvalstu teritorijā. "Polija un Baltijas valstis, protams, ietilpst šajā kategorijā. Un amerikāņu spēku dislokācija tur būs tiešs un agresīvs akta pārkāpums," uzsvēra politiķis.

Latvijas vēstnieks Maskavā Māris Riekstiņš, komentējot situāciju, paziņoja, ka NATO diez vai izlems pārkāpt dokumenta noteikumus.

 

"Es nedomāju, ka NATO spers soļus, kuri kaut kādā veidā pārkāpj 1997. gada sadarbības izveidošanas aktu. Šajā dokumentā nav norādīta robeža karaspēku savienību skaitliskajam sastāvam noteiktās teritorijā, taču visi speciālisti, kuri piedalījās pārrunās, zina, ka runa ir par brigādes līmeni. Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvieto spēkus šādā līmenī," informēja Riekstiņš.

132
Tagi:
Latvija, aizsardzība, Artis Pabriks, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā (218)
Pēc temata
Eksperts izskaidroja, kādēļ Latvijas varasiestādes biedē iedzīvotājus ar karu
Militārais eksperts: Latvijā neviens neilgojas pēc ASV bruņotajiem spēkiem
Helikopteri Black Hawk ieradušies Latvijā, lai demonstrētu ASV klātbūtni
Aizsardzības ministrs ir gatavs maksāt ASV par to karaspēku uzturēšanos Latvijā

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

2
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

2
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

1
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

1
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus