Jakovs Pliners

Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas

31
(atjaunots 15:20 29.07.2020)
Skolotājs un skolēns "aci pret aci" – tikai tā var saņemt labākās zināšanas, ir pārliecināts pedagoģijas zinātņu doktors Jakovs Pliners.

RĪGA, 29. jūlijs – Sputnik. No 1. septembra skolām Latvijā tiks dota iespēja strādāt pēc trim modeļiem, pastāstīja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Divi no tiem paredz daļēju attālināto mācību izmantošanu, trešais, epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā, paredz pilnu pāreju pie attālinātā režīma.

Attālinātās mācības ir piespiedu pasākums un var kļūt tikai par vienu no skolu izglītības elementiem, pilna pāreja pie attālinātā režīma novedīs pie zināšanu kvalitātes pazemināšanās, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja pedagoģijas zinātņu doktors, Latvijas Krievu savienības loceklis Jakovs Pliners.

"Visus tā saucamās neatkarības gadus izglītības līmenis Latvijā krītas. Mazinās zināšanu kvalitāte, tiek slēgtas mācību iestādes. Izglītību valstī vadījis te ķīmiķis, te dizaineris, ne maģistratūru nepabeidzis maģistrants, pēc tam "Melnais Kārlis" Šadurskis, tagad – Ilga Šuplinska. Neviens no manis uzskaitītajiem cilvēkiem nav speciālists skolu izglītības jomā, un rezultāti varētu būt labāki," konstatēja Pliners.

Viņš atzīmēja, ka situācija ar koronavīrusu ir satraucoša – saslimušo skaits te krītas, te pieaug.

"Nevienam nav zināms, kas notiks 1. septembrī. Attālinātās mācības ir piespiedu pasākums, un nākotnē var kļūt par vienu no skolu izglītības elementiem – pēc skolotāja ieskatiem. Var labākajiem skolēniem uzdot papildu uzdevumus ar interneta starpniecību, organizēt patstāvīgo darbu. Taču pilna pāreja pie attālinātām mācībām kaitē izglītībai un samazina tās kvalitāti," uzsvēra Pliners.

Viņš atgādināja, ka daudzi bērni nespēj piespiest sevi sistemātiski strādāt ar interneta starpniecību. Turklāt rodas jautājumi par mācību procesa organizācijas tehnisko pusi.

"Ministrija plānoja uzdot vecākiem pirkt datorus. Šobrīd apmēram 15% bērnu mājās nav interneta un datora. Ko darīt, ja mājās ir divi vai trīs skolas vecuma bērni? Ko darīt, ja vecāki strādā attālināti? Cik datori tad ir vajadzīgi ģimenē?" lauza galvu Pliners.

Sputnik sarunbiedrs uzsvēra, ka pastāvīga pāreja pie attālinātajām mācībām nav pieļaujama. "Skolotājs un skolēns "aci pret aci" – tikai tā var saņemt labākas zināšanas," piebilda Pliners.

No 13. marta mācību iestādēs Latvijā tika ieviests attālināto apmācību režīms ar mērķi novērst koronavīrusa izplatību. Varasiestādes sola, ka no jaunā mācību gada izglītības process tiks atsākts klātienē.

Плинер: переход на дистанционное обучение вредит образованию
31
Tagi:
Jakovs Pliners, apmācība
Pēc temata
No augusta Latvijā stāsies spēkā jaunie uzvedības noteikumi skolās
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Skolēniem un studentiem jaunajā mācību gadā būs jāievēro jauni kārtības noteikumi
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

5
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

5
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

11
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

11
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju