Jakovs Pliners

Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas

41
(atjaunots 15:20 29.07.2020)
Skolotājs un skolēns "aci pret aci" – tikai tā var saņemt labākās zināšanas, ir pārliecināts pedagoģijas zinātņu doktors Jakovs Pliners.

RĪGA, 29. jūlijs – Sputnik. No 1. septembra skolām Latvijā tiks dota iespēja strādāt pēc trim modeļiem, pastāstīja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Divi no tiem paredz daļēju attālināto mācību izmantošanu, trešais, epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā, paredz pilnu pāreju pie attālinātā režīma.

Attālinātās mācības ir piespiedu pasākums un var kļūt tikai par vienu no skolu izglītības elementiem, pilna pāreja pie attālinātā režīma novedīs pie zināšanu kvalitātes pazemināšanās, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja pedagoģijas zinātņu doktors, Latvijas Krievu savienības loceklis Jakovs Pliners.

"Visus tā saucamās neatkarības gadus izglītības līmenis Latvijā krītas. Mazinās zināšanu kvalitāte, tiek slēgtas mācību iestādes. Izglītību valstī vadījis te ķīmiķis, te dizaineris, ne maģistratūru nepabeidzis maģistrants, pēc tam "Melnais Kārlis" Šadurskis, tagad – Ilga Šuplinska. Neviens no manis uzskaitītajiem cilvēkiem nav speciālists skolu izglītības jomā, un rezultāti varētu būt labāki," konstatēja Pliners.

Viņš atzīmēja, ka situācija ar koronavīrusu ir satraucoša – saslimušo skaits te krītas, te pieaug.

"Nevienam nav zināms, kas notiks 1. septembrī. Attālinātās mācības ir piespiedu pasākums, un nākotnē var kļūt par vienu no skolu izglītības elementiem – pēc skolotāja ieskatiem. Var labākajiem skolēniem uzdot papildu uzdevumus ar interneta starpniecību, organizēt patstāvīgo darbu. Taču pilna pāreja pie attālinātām mācībām kaitē izglītībai un samazina tās kvalitāti," uzsvēra Pliners.

Viņš atgādināja, ka daudzi bērni nespēj piespiest sevi sistemātiski strādāt ar interneta starpniecību. Turklāt rodas jautājumi par mācību procesa organizācijas tehnisko pusi.

"Ministrija plānoja uzdot vecākiem pirkt datorus. Šobrīd apmēram 15% bērnu mājās nav interneta un datora. Ko darīt, ja mājās ir divi vai trīs skolas vecuma bērni? Ko darīt, ja vecāki strādā attālināti? Cik datori tad ir vajadzīgi ģimenē?" lauza galvu Pliners.

Sputnik sarunbiedrs uzsvēra, ka pastāvīga pāreja pie attālinātajām mācībām nav pieļaujama. "Skolotājs un skolēns "aci pret aci" – tikai tā var saņemt labākas zināšanas," piebilda Pliners.

No 13. marta mācību iestādēs Latvijā tika ieviests attālināto apmācību režīms ar mērķi novērst koronavīrusa izplatību. Varasiestādes sola, ka no jaunā mācību gada izglītības process tiks atsākts klātienē.

Плинер: переход на дистанционное обучение вредит образованию
41
Tagi:
Jakovs Pliners, apmācība
Pēc temata
No augusta Latvijā stāsies spēkā jaunie uzvedības noteikumi skolās
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Skolēniem un studentiem jaunajā mācību gadā būs jāievēro jauni kārtības noteikumi

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns