Latvijas vēstnieks KF: Baltija un Polija neizvietos amerikāņu brigādes
(atjaunots 19:29 28.07.2020)
Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvietot Amerikas spēkus brigādes līmenī, paziņoja Latvijas vēstnieks Maskavā Māris Riekstiņš.RĪGA, 28. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš paziņoja, ka Ziemeļatlantijas alianse nepārkāps NATO – Krievijas sadarbības izveidošanas akta noteikumus, kuri skar būtisku kaujas spēku izvietošanu pie KF robežām, vēsta News.ru.
Iepriekš ziņots, ka prezidents Donalds Tramps plāno izvest 9,5 tūkstošus no gandrīz 35 tūkstošiem Amerikas karavīru no Vācijas. Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš jūnijā viesojās Vašingtonā un tikās ar Trampu, atzīmēja, ka Polija ir gatava uzņemt papildu ASV kontingentu.
©
Sputnik / Виталий Аньков
KF ĀM vadītāja vietnieks Aleksandrs Gruško, komentējot šos paziņojumus, pateica, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi "sludinājumiem, kuri tiek izteikti Vašingtonā attiecībā uz iespējamo daļas amerikāņu kontingenta Vācijā pārdislokāciju uz Poliju". Pēc Gruško sacītā, "acīmredzami ir tas, ka ASV var pārkāpt šo starptautisko dokumentu (NATO – Krievijas sadarbības izveidošanas aktu – red.)", savukārt Polija neslēpj vēlmi atbrīvoties no ierobežojumiem, kurus uzliek dokuments.
Latvijas vēstnieks Maskavā Māris Riekstiņš, komentējot situāciju, paziņoja, ka NATO diez vai izlems pārkāpt dokumenta noteikumus.
"Es nedomāju, ka NATO spers soļus, kuri kaut kādā veidā pārkāpj 1997. gada sadarbības izveidošanas aktu. Šajā dokumentā nav norādīta robeža karaspēku savienību skaitliskajam sastāvam noteiktās teritorijā, taču visi speciālisti, kuri piedalījās pārrunās, zina, ka runa ir par brigādes līmeni. Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvieto spēkus šādā līmenī," pateica Riekstiņš.
NATO – Krievijas sadarbības izveidošanas akts tika parakstīts Parīzē 1997. gadā. Saskaņā ar dokumentu, NATO "apstiprināja, ka pašreizējos un tuvākajos drošības apstākļos alianse realizēs kolektīvo aizsardzību un citus uzdevumus, nodrošinot nepieciešamo atbilstību, integrāciju un pastiprināšanās potenciālu, nevis papildus organizējot ievērojamu militāro spēku pastāvīgu papildu dislokāciju".
Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.
Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.
Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.
Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.
Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.
Tagi:
Avārija Viļakas novadā: viens cilvēks gājis bojā, viens atrodas smagā stāvoklī
(atjaunots 09:40 21.09.2020)
Sestdien vakarā Viļakas novadā Audi vadītājs netika galā ar spēkratu, kā rezultātā mašīna aizgāja sānslīdē, ir bojāgājušie un cietušie.RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Sestdien, 19. septembrī, Šķilbēnu pagastā neilgi pirms pusnakts notika avārija, kurā gājis bojā viens cilvēks, raksta Tvnet.lv ar atsauci uz Valsts policiju.
Autovadītājs ar automobili Audi 80 netika galā ar spēkratu un ielidoja grāvī. Mašīna vairākas reizes apgriezās. Viens no pasažieriem gājis bojā notikuma vietā, otrs tika steigšus nogādāts slimnīcā.
Pagājušajā diennaktī reģistrēti 70 CSNg. Tajos cietuši 24 cilvēki un 1 gājis bojā. Kopumā CS jomā pieņemti 486 administratīvo pārkāpumu lēmumi, t. sk. 222 par ātruma pārsniegšanu, 16 par braukšanu alkohola reibumā, 1 par braukšanu nark. vielu ietekmē, 2 - par agresīvu braukšanu.
— Valsts policija (@Valsts_policija) September 20, 2020
Kopā laikā no sestdienas līdz svētdienai tika reģistrēti 70 CSNg, cietuši 24 cilvēki, viens gājis bojā. Ierosinātas 486 administratīvā pārkāpuma lietas, tai skaitā 222 par pieļaujamā ātruma pārsniegšanu, 16 cilvēki atradušies pie stūres alkohola reibumā.
Transportlīdzekļa vadīšanas laikā izvēlies piemērotu ātrumu – tādu, kas nepārsniedz atļauto, kas ir piemērots ceļa segumam un meteoroloģiskajiem apstākļiem un tādu, kas netraucē citus satiksmes dalībniekus.🐇🐌 Tāpat braukšanas laikā bremzē pārdomāti!#ROADPOLSafetyDays pic.twitter.com/WLEzdLAfHD
— Valsts policija (@Valsts_policija) September 19, 2020
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, pēc Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka Ginta Ešenvalda domām, visbiežāk par avārijas iemeslu kļūst nogurums, neuzmanība un distances neievērošana. Turklāt katru gadu palielinās autovadītāju skaits, kuri sēžas pie stūres reibuma stāvoklī.
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.
Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.
Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.
Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.
Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.
Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.
Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.
Tagi: