Latvijas vēstnieks KF: Baltija un Polija neizvietos amerikāņu brigādes
(atjaunots 19:29 28.07.2020)
Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvietot Amerikas spēkus brigādes līmenī, paziņoja Latvijas vēstnieks Maskavā Māris Riekstiņš.RĪGA, 28. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš paziņoja, ka Ziemeļatlantijas alianse nepārkāps NATO – Krievijas sadarbības izveidošanas akta noteikumus, kuri skar būtisku kaujas spēku izvietošanu pie KF robežām, vēsta News.ru.
Iepriekš ziņots, ka prezidents Donalds Tramps plāno izvest 9,5 tūkstošus no gandrīz 35 tūkstošiem Amerikas karavīru no Vācijas. Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš jūnijā viesojās Vašingtonā un tikās ar Trampu, atzīmēja, ka Polija ir gatava uzņemt papildu ASV kontingentu.
©
Sputnik / Виталий Аньков
KF ĀM vadītāja vietnieks Aleksandrs Gruško, komentējot šos paziņojumus, pateica, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi "sludinājumiem, kuri tiek izteikti Vašingtonā attiecībā uz iespējamo daļas amerikāņu kontingenta Vācijā pārdislokāciju uz Poliju". Pēc Gruško sacītā, "acīmredzami ir tas, ka ASV var pārkāpt šo starptautisko dokumentu (NATO – Krievijas sadarbības izveidošanas aktu – red.)", savukārt Polija neslēpj vēlmi atbrīvoties no ierobežojumiem, kurus uzliek dokuments.
Latvijas vēstnieks Maskavā Māris Riekstiņš, komentējot situāciju, paziņoja, ka NATO diez vai izlems pārkāpt dokumenta noteikumus.
"Es nedomāju, ka NATO spers soļus, kuri kaut kādā veidā pārkāpj 1997. gada sadarbības izveidošanas aktu. Šajā dokumentā nav norādīta robeža karaspēku savienību skaitliskajam sastāvam noteiktās teritorijā, taču visi speciālisti, kuri piedalījās pārrunās, zina, ka runa ir par brigādes līmeni. Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvieto spēkus šādā līmenī," pateica Riekstiņš.
NATO – Krievijas sadarbības izveidošanas akts tika parakstīts Parīzē 1997. gadā. Saskaņā ar dokumentu, NATO "apstiprināja, ka pašreizējos un tuvākajos drošības apstākļos alianse realizēs kolektīvo aizsardzību un citus uzdevumus, nodrošinot nepieciešamo atbilstību, integrāciju un pastiprināšanās potenciālu, nevis papildus organizējot ievērojamu militāro spēku pastāvīgu papildu dislokāciju".
Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi
(atjaunots 16:06 02.03.2021)
Nestabilas politiskās situācijas dēļ "bēgušie" Baltkrievijas uzņēmumi pilnā sparā iekārtojas Latvijā, pilnvērtīgu darbību uzsākušas jau 13 firmas, vēl 5 uzņēmumi ir "procesā".RĪGA, 2. marts — Sputnik. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns informēja, ka kopš 2020. gada rudens Latvijā no Baltkrievijas pārcēlušies 13 uzņēmumi, raksta Lsm.lv. Tāpat piecas firmas ir "procesā".
Visi uzņēmumi jau atraduši telpas un nokārtojuši visas formalitātes, tostarp ar bankas kontiem. Piemēram, Daugavpilī uzsāka darbu uzņēmums Webhelp, kas sniedz digitālos pakalpojumus.
Atgādinām, ka vairākas valstis ir iesaistījušās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā apsver iespēju pārcelt savu darbību uz citām valstīm.
Piemēram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.
Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.
Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.
Tagi:
Pašizolēšanās Latvijas viesnīcās: vai pakalpojums šogad ir pieprasītāks
(atjaunots 09:28 02.03.2021)
Neskatoties uz īpašnieku cerībām, brīnums nav noticis, pašizolācija viesnīcu numuros Latvijā nav īpaši pieprasīta.RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 2021. gada sākuma iespēju pašizolēties viesnīcas numuros izmantoja vien 225 cilvēki, raksta BВ.lv, atsaucoties uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Kasparu Rožkalni.
Šobrīd pašizolācijas programmā piedalās 29 viesnīcas. Daudzām šāda iespēja nopelnīt kļuva par "svaiga gaisa malku" ārkārtējās situācijas dēļ valstī. Neskatoties uz viesnīcu vēlmi nopelnīt vismaz tādā veidā, pašizolēšanās pakalpojums nav īpaši pieprasīts.
Atgādinām, ka saskaņā ar Veselības ministrijas un CSP datiem ir noteiktas četras personu grupas, kurām var būt nepieciešama izvietošana ārpus savas mājsaimniecības.
Pirmajā grupā ir personas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija ar vieglu vai bezsimptomu slimības gaitu, kurām nav nepieciešama ārstēšanās stacionārā, bet, kurām nav iespējas nodrošināt efektīvu izolāciju savā mājsaimniecībā.
Otrā grupa – personas ar apstiprinātu Covid-19 infekciju pēc ārstēšanās stacionārā, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā mājsaimniecībā, lai nepakļautu citus cilvēkus inficēšanās riskam.
Trešā grupa - kontaktpersonas ar apstiprinātu Covid-19, ja tās nevar nodrošināt pašizolāciju savās mājsaimniecībās.
Ceturtā grupa - starptautisko organizāciju darbinieki un studenti, kā arī tie kuriem ir pastāvīga darba atļauja ar darba līgumu ārvalstīs un kam nepieciešams nodrošināt izolāciju, atgriežoties mītnes valstī.
Valsts sedz 80% viesnīcas apmaksas, 20% nāksies maksāt iemītniekam, turklāt valsts apmaksātā summa nevar pārsniegt 35 eiro dienā. Ēdināšanas izmaksas netiek kompensētas.
Tagi: