Dzelzceļa pārbrauktuve

Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis

28
(atjaunots 19:05 28.07.2020)
"Latvijas Dzelzceļa" nodoms sniegt ekspeditoru un terminālu un noliktavu pakalpojumus var negatīvi ietekmēt privātās kompānijas, kuras jau strādā šajā tirgū, – LDz kā infrastruktūras īpašniekam var būt priekšrocības.

RĪGA, 28. jūlijs – Sputnik. Pagājušajā nedēļā VAS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs prezentēja uzņēmuma jauno biznesa modeli, kurš paredz pakalpojumu klāsta paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus, raksta Diena.

Taču veicot jaunā biznesa modeļa izstrādi, kompānijas vadība, acīmredzot, nav ņēmusi vērā likuma normas, kuras uzliek virkni ierobežojumu valsts kapitālsabiedrību biznesa plāniem, kad to darbība var tieši vai netieši ietekmēt privātā sektora konkurētspējīgumu.

Runājot tiešāk, LDz plāno uzsākt biznesu nozarēs, kur, kā secināja izdevums Diena, ir pietiekami plaši pārstāvēts privātais sektors, pastāv plašs pakalpojumu klāsts un, attiecīgi, konkurence. Tādējādi LDz nodoms uzsākt biznesu šajās nozarēs, spriežot pēc visa, ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem. To, būtībā, apstiprināja arī Konkurences padomes pārstāvji.

Izpētot publiski pieejamo informāciju par LDz plāniem, Konkurences padome konstatēja, ka valsts kompānijas nolūki sākt sniegt jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus ir kompānijas darbības paplašināšana, jo agrāk tā nesniedza šādus pakalpojumus.

Turklāt publiskās personas – valsts vai pašvaldības – dalību kapitālsabiedrībā regulē Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants. Tajā teikts, ka publiskā persona efektīvai savu funkciju veikšanai var nodibināt kapitālsabiedrību vai piedalīties kapitālsabiedrībā, ja tiek izpildīts viens no nosacījumiem:

1) tiek novērsta tirgus nepilnība — situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;

3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Saskaņā ar likumu, publiskajai personai pirms kapitālsabiedrības nodibināšanas vai tās daļas iegādes jāveic savas dalības uzņēmumā novērtējums un jāsniedz šī lēmuma pamatojums – ir jāpierāda, ka citos veidos nav iespējams sasniegt augstāk uzskaitītos mērķus. Veicot novērtējumu, publiskajai personai jākonsultējas ar kompetentajām struktūrām konkurences brīvības aizsardzības jautājumos un biedrībām un iestādēm, kuras pārstāv komersantus.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka 88. panta mērķis ir ierobežot nepamatotu publiskās personas dalību kapitālsabiedrībā, Konkurences padome uzskata, ka LDz pirms sava biznesa modeļa maiņas jāveic jaunās stratēģijas novērtējums saistībā ar ietekmi uz konkurenci un jāpamato, ka ieplānotās izmaiņas ir nepieciešamas tam, lai publiskā persona (LDz gadījumā – valsts – red.) nodrošina viena no likumā uzskaitīto nosacījumu izpildi.

Kā uzskata Konkurences padomē, līdz brīdim, kamēr LDz neveiks attiecīgo novērtējumu ar ekspertu un komersantu iesaistīšanu, izmaiņas kompānijas biznesa stratēģijā nav iespējams atbalstīt.

"Savukārt secināt, vai darbības paplašināšana pārkāps konkurences neitralitātes principu, kas no šī gada 1. janvāra ir nostiprināts Konkurences likumā (KL) un uzliek par pienākumu publiskai personai neradīt sev un savām kapitālsabiedrībām kādas priekšrocības, kas nav pieejamas privātajiem komersantiem, ir apgrūtinoši, kamēr LDz nav veicis minēto izvērtējumu," uzsvēra Konkurences padomes pārstāvji.

Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits, komentējot pretenzijas par LDz jaunā biznesa modeļa izstrādi, paziņoja, ka kompānijas uzdevums ir izstrādāt plānu, kurš atbilstu visiem likumiem.

Ministrs uzsvēra, ka "Latvijas Dzelzceļam" ir svarīga katra tonna kravas. "Protam, visiem noteikumiem godīgas konkurences ievērošanas jautājumā ir jābūt ievērotiem, taču tai pat laikā mums ir svarīgi piesaistīt dzelzceļam kravu. Faktiski katra tonna ir svarīga, tāpēc mums ir svarīgi, lai LDz pagriež seju pret klientu un saprot viņa vēlmes," teic Linkaits.

28
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Tālis Linkaits, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

12
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

12
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

4
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

4
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk
NATO

Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO

0
(atjaunots 18:18 26.11.2020)
Lietuva pastāstīja, kādos rajonos gar Rail Baltica sliežu ceļu tiks izbūvēti laukumi NATO militārās tehnikas izkraušanai no vilcieniem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbu ietvaros plānots uzbūvēt četrus laikumus militārās tehnikas iekraušanai un izkraušanai, pastāstīja Lietuvas dzelzceļš, vēsta Baltic Course.

NATO vienībām, kas piedalās mācībās Lietuvā, neradīsies grūtības ar smagās tehnikas piegādi. Līdz 2026. gadam Kazlu Rūdas, Kauņas intermodālā termināļa, Jonavas un Panevēžas rajonos tiks iekārtoti laukumi, kuros būs ērti iekraut vilcienos un izkraut tehniku.

Ziņots, ka minētie laukumi spēs vienlaikus uzņemt trīs sastāvus ar aptuveni 300 tehnikas vienībām. Laukumi tiks savienoti ar autoceļu tīklu.

Patlaban Ziemeļatlanijas alianses militāro tehniku, kas tiek transportēta pa dzelzceļu, izkrauj pie Polijas robežas, Šeštokai terminālī.

Projekta Rail Baltica ietvaros paredzēta ātrgaitas dzelzceļa izbūve ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, kur atzarojums tiks savienots ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Projekts paredz, ka vilcieni varēs sasniegt līdz 240 km/h ātrumu.

Projekta kopējā vērtība sastāda 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzarojumu starp Kauņu un Viļņu. Daļu izdevumu segs Eiropas Savienība. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2026. gadam.

0
Tagi:
militārā tehnika, Rail Baltica, Lietuva, NATO
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ