Valdība piešķirs naudu eksportētāju algām

18
(atjaunots 07:42 28.07.2020)
Jūlijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu atbalstīt eksportētājus, piešķirot viņiem līdzekļus algu izmaksāšanai saviem darbiniekiem; spriežot pēc visa, palīdzību saņems ne visi, bet gan pašas lielākās kompānijas.

RĪGA, 28. jūlijs – Sputnik. Dmitrijs Oļeiņikovs. Jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti noteikumi, kuru ietvaros valdība grasījās piešķirt līdzekļus uzņēmumu atbalstam, kuri eksportē savu produkciju ārpus Latvijas robežām, kā arī tūrisma nozares kompānijām (kā visvairāk cietušajām krīzes rezultātā). Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras starpniecību ir gatava piešķirt līdz 70,2 miljoniem eiro dotācijām, kuras tiks izlietotas uzņēmumu darbinieku algām.

Vakar Investīciju un attīstības aģentūra izsludināja uzņēmumu atbalsta programmu, un tuvākajā laikā sāksies uzņēmēju pieteikumu pieņemšana.

Kopumā uzņēmējs-eksportētājs var saņemt līdzekļus līdz 25% no summas, kas tika iemaksāta 2019. gadā sociālās apdrošināšanas fondā. Tūrisma nozares uzņēmumi – līdz 30%. Maksimālais ierobežojums vienam uzņēmumam sastāda 800 tūkstošus eiro.

Taču ir kritēriji, kurus nāksies ievērot. Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegto informāciju, lai pretendētu palīdzības saņemšanai, uzņēmuma 2019. gadā pārdoto pakalpojumu un preču apjomam jāsastāda ne mazāk par 1 miljonu eiro. Apgrozījuma samazinājumam krīzes periodā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ne mazāk par 20%. Vidējā alga uzņēmumā nedrīkst būt zemāka par 800 eiro mēnesī. Un, protams, pieteikuma iesniegšanas brīdī nodokļu un nodevu parādu trūkums (līdz 1000 eiro).

Vidējā alga pirms nodokļu samaksas un apgrozījums ļauj uzskatīt, ka atbalsts ir orientēts pārsvarā uz lielām kompānijām. Mazais un vidējais bizness kārtējo reizi paliek "ārpus valdības palīdzības iekavām". Savukārt tūrisma nozares gadījumā palīdzības saņēmēju loks ir vēl vairāk sašaurināts. Tūrisma kompānijas ar šādiem apgrozījumiem Latvijā var saskaitīt uz roku pirkstiem.

Tie, kas atbilst kritērijiem, var iesniegt pieteikumus tikai un vienīgi elektroniskā formā. Klātienē iesniegt dokumentus LIAA nedrīkst. Apstiprinātajiem pretendentiem summas tiks pārskaitītas vienā maksājuma uzdevumā uz norēķinu kontu. Taču arī viņiem ir svarīgi atcerēties – naudu viņi drīkst iztērēt tikai darbinieku algu izmaksāšanai un tikai līdz šī gada 31. decembrim. Neizlietoto atlikumu (vai naudu, kas tiks iztērēta neparedzētā veidā) nāksies atgriezt LIAA līdz nākamā gada 15. janvārim. Pretējā gadījumā LIAA pieprasīs uzņēmumiem segt parādus dubultā apmērā.

18
Tagi:
valdība
Pēc temata
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Tiesībsargs: Likumdevējam ir jānodefinē sociālās palīdzības mērķis un ko ar to var nosegt
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

17
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

17
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Armens Gasparjans

Gaidāmas atklāsmes: Gasparjans pasmējās par britu projektu 9. Maija pētīšanai Latvijā

14
(atjaunots 18:20 23.09.2020)
Latvijas valdība pieticīgi noklusēja, ka viņiem ir 16. marts – daudz nopietnāks objekts britu zinātnieku pētījumiem. Tur viņiem būtu brīvas rokas fantāzijai un savdabīgai mitoloģijai.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Londonas Universitātes koledžas Slāvu un un Austrumeiropas pētījumu skola (SSEES, University College London) uzaicinājusi Latvijas iedzīvotājus piedalīties projektā "Padomju mitoloģija atceres pasākumos un rituālos mūsdienu Latvijā".

Paskaidrots, ka pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par padomju pagātni, kā arī savākt informāciju par viņu atmiņām un piedalīšanos ar padomju mantojumu saistītajos mūsdienu sociālajos rituālos un piemiņas praksēs". Potenciālos respondentus brīdina par vēlmi saņemt atbildes uz jautājumiem par personisko emocionālo saikni ar Uzvaras dienas svētkiem (9. maiju), kā arī attieksmi pret padomju pagātni un padomju mītiem.

KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans sarunā ar Sputnik Latvija atzina, ka minētais projekta mērķis viņam šķiet dīvains.

"Lielbritānijā ir papilnam nopietnu avotu par to, ko 9. Maijs nozīmē Padomju Savienībā vai Krievijā dzimušiem un augušiem cilvēkiem. Ko tur lieku reizi pētīt? Ja runa ir par jaunu mītu konstruēšanu, tad viņiem vajadzētu pētīt nevis 9. Maiju, bet gan 16. martu – SS latviešu leģiona dibināšanas dienu. Lūk, kur ir brīvas rokas, nevaldāmas fantāžijas lidojums un mitoloģija tās pirmatnīgajā veidā," ironiski konstatēja Gasparjans.

Eksperts pa jokam pieļāva, ka Latvijas varasvīri pieticīgi noklusējuši, ka viņiem ir nopietnāks datums, ko pētīt britu zinātniekiem.

"Viņiem nāksies pētīt 9.Maiju, jo Otrā pasaules kara vēsturi viņi zina slikti, izņemot izsēšanos Normandijā un Britānijas aizsardzību... Domāju, mūs gaida liels skaits interesantu atklāsmju, tomēr diezin vai mēs tās novērtēsim kā kaut ko jaunu, jo gadu gaitā daudz ko jau esam dzirdējuši no britiem par Otro pasaules karu," piebilda Gasparjans.

Šogad 9. Maija svētki Latvijā bija ierobežoti, ņemot vērā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa pasākumus. Grupu pulcēšanās bija aizliegta, tāpēc tradicionālie 9. Maija svētki Uzvaras parkā nenotika. Tomēr cilvēki varēja nolikt ziedus pie pieminekļa. 9. maijā Uzvaras parkā ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku, lai godinātu Lielajā Tēvijas karā bojāgājušo varoņu piemiņu.

Нас ждет немало откровений: Гаспарян высмеял британский проект по изучению 9 Мая в Латвии
14
Tagi:
Armens Gasparjans, Uzvaras diena, Latvija, Lielbritānija
Pēc temata
Gasparjans: Latvija cītīgi kalpoja nacismam, bet tagad "māca" Krievijai vēsturi
Gasparjans: Krievijas sankcijas atņems Latvijai vēlmi apspļaudīt padomju karavīru kapus
Gasparjans pastāstīja, kā "nacionālistiskās pabiras" Latvijā tracina padomju forma
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu