Meitene pie klēpjdatora. Foto no arhīva

Skolēniem un studentiem jaunajā mācību gadā būs jāievēro jauni kārtības noteikumi

44
(atjaunots 11:39 27.07.2020)
Vairs nav aiz kalniem jaunā mācību gada sākums, un Latvijas varasiestādēm jāizdomā, kā skolēni un studenti mācīsies vēl nebeigušās pandēmijas apstākļos, kaut kas jau ir izlemts.

RĪGA, 27. jūlijs – Sputnik. Izglītības un zinātnes ministrija paziņoja, ka neplāno noteikt konkrētu saslimstības rādītāju, pie kura būs jāpāriet pie daļēji attālinātām mācībām vai pilnībā pie tālmācībām. Šo jautājumu grasās atstāt pašvaldību pārziņā. Attiecīgajam valdības noteikumu projektam par mācību procesa kārtību jāstājas spēkā 1. augustā, raksta Bb.lv.

Izglītības un zinātnes ministrija "pašlikvidējās"

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība vēlējās, lai kritiskais saslimstības līmenis tiktu noteikts nacionālā līmenī, taču Izglītības uz zinātnes ministrija nolēma izvairīties no šādas atbildības.

Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija negrasās noteikt obligāto divu metru distances ievērošanu skolās un augstskolā. Noteikumu projektā ir teikts tikai tas, ka distance ir jānodrošina, tikai ja to ir iespējams izdarīt. Tiesa, speciālām internātskolām noteikta cita kārtība – tur būs obligāti individuālie aizsarglīdzekļi un distance.

Tāpat izglītības ierēdņi vēlas noteikt, ka pret mācību procesu netiks pielietoti cilvēku pulcēšanās ierobežojumi, izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus.

Arī attiecībā uz augstskolām piedāvāts noteikt, ka augstskola pati lemj, kādā apjomā mācības ir jāīsteno klātienē un kādā – attālināti. Tāpat augstskolām būs jānodrošina ārzemju studentiem pašizolācijas iespējas pēc ierašanās Latvijā.

Rīcības plāns epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumam skolai ir jāizstrādā sadarbībā ar savu dibinātāju – pašvaldību. Tāpat skolās ir jāskaidro un jāpraktizē personīgā higiēna, ieteicams ieviest tīrīšanas un telpu vēdināšanas algoritmu un jāziņo Slimību profilakses un kontroles centram par personām, kuras atgriezušās no ārzemēm.

Aizdomīgos pakļaus izolācijai

Tāpat tiks noteikts, ka, ja skolēnam skolā parādīsies akūtas elpceļu infekcijas simptomi, viņš būs jāizolē atsevišķā telpā un, ja to prasa vecums, jānodrošina pieaugušā klātbūtne.

Tāpat skolai šādā gadījumā ir jāsazinās ar bērna vecākiem vai viņa likumīgajiem pārstāvjiem, lai viņi nekavējoties nogādā viņu mājās. Atgriezties skolā bērns varēs tikai pēc ārsta atļaujas saņemšanas.

Ja ARVI simptomi konstatēti diviem vai vairāk audzēkņiem, skolai arī ir jāizolē viņi, jāsazinās ar vecākiem un jāsniedz informācija Slimību profilakses un kontroles centram.

Ja slimības pazīmes parādās mācību iestādes darbiniekam, viņam ir jāpārtrauc darba pienākumu veikšana un jādodas mājās, kā arī jāsazinās ar ģimenes ārstu, savukārt mācību iestādes atbildīgajai personai būs jāsazinās ar SPKC.

Veselības pārbaudes katru dienu

Īpaši noteikumi tiks ieviesti speciālām mācību iestādēm. To darbiniekiem katru dienu būs rūpīgi jāpārbauda bērnu stāvoklis, mērot viņiem temperatūru un elpošanas ritmu.

Tāpat speciālajām iestādēm ir jāierobežo darbinieku skaits un kadru plūsma. Ceram, ka šiem mērķiem viņiem tiks piešķirta nauda, nevis visu problēmu risināšana tiks uzvelta pašām mācību iestādēm.

Izglītības un zinātnes ministrija vēlas noteikt arī to, ka speciālā skola pieņem un atdot bērnus viņu vecākiem pie ieejas vai tās ārpustelpās, lai mazinātu cilvēku pulcēšanās risku.

Skolām būs jāorganizē ēdināšana, nodarbības, pastaigas, spēles un citus pasākumus nelielās grupās līdz 10 bērniem. Tāpat iespēju robežās būs jāsamazina koplietošanas telpu skaits.

Speciālajām skolām būs arī jāseko līdzi tam, cik labi un bieži bērni mazgā vai dezinficē rokas, un jānodrošina mitro salvešu pieejamība.

Lūk tādus bargus noteikumus paredz mācību procesa projekts jaunajā mācību gadā, kuru sastādījusi Izglītības un zinātnes ministrija.

44
Tagi:
koronavīruss, izglītība
Pēc temata
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta
Līdz galam skrūves nepievilks: skolas Latvijā sāks darbu 1. septembrī
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā

Lietuva saņēmusi no ASV vienreizējās lietošanas granātmetējus

5
(atjaunots 13:03 15.04.2021)
Bruņojums, ko valstij nodevusi Vašingtona, ir mazāka kalibra un ar mazāku darbības rādiusu nekā prettanku ieroči, ko patlaban izmanto armijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. ASV nodevušas Lietuvai vienreizējās lietošanas granātmetējus M72 LAW, ko saņems Nacionalās aizsardzības brīvprātīgo spēku karavīri, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Bruņojuma nodošanas ceremonija notika Lietuvas Lielkņaza Ģedimina štāba bataljonā Viļņā. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists, Lietuvas BS komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis un citi Lietuvas aizsardzības resora pārstāvji.

Anušausks pateicās partnerim par atbalstu un paziņoja, ka Vašingtonas investīcijas liecina: republika joprojām ir "svarīga aizsardzības politikas prioritāte" ASV acīs.

"Lietuvas armija būs tik stipra, cik stiprs būs katrs Lietuvas kareivis. Ne tikai fiziski un morāli, svarīgi ir arī tas, ar kādiem ieročiem viņš bruņots. ASV atbalsts ar vieglajiem granātmetējiem būtiski stiprinājusi teritoriālās aizsardzības vienības, cēlusi to cīņasspēju, uguns spēku un ļāvusi teritoriālās aizsardzības spēkiem rīkoties pārliecinoši, apņēmīgi un efektīvi. ASV atbalsts stiprina brīvprātīgo karavīru rindas, sauszemes spēkus, Lietuvas armiju un tādējādi nodrošina efektīvāku aizsardzību un ienaidnieka savaldīšanu," teica Rupšis.

Granātmetēji M72 LAW papildinās zviedru granātmetēju Carl-Gustav arsenālu, ko patlaban izmanto Lietuvas Bruņoto spēku kājnieki, kā arī zviedru vienreizējās lietošanas granātmetēju AT-4 arsenālu. Lietuvas BS atzīmēja, ka M72 LAW kalibrs un darbības rādiuss ir mazāks nekā pašlaik armijā izmantojamais bruņojums, taču jaunie ieroči ir daudz vieglāki un kompaktāki.

Granātmetēji M72 LAW tika pieņemti bruņojumā ASV armijā 1962. gadā kā individuālais prettanku ierocis. Patlaban ASV M72 LAW sērijas granātmetēji pārsvarā aizvietoti pret jaunāku un efektīvāku bruņojumu.

Baltijas valstīs pastāvīgi skan runas par "Krievijas draudiem", kuru dēļ it kā vajagot stiprināt sadarbību aizsardzības jomā un piedalīties NATO mācībās. Savukārt Maskava ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: NATO ļoti labi zināms, ka Maskavai nav nekādu agresīvu plānu, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins intervijā Sputnik Lietuva iepriekš paziņoja, ka ASV nodod saviem vasaļiem ieročus, kas pašām nav vajadzīgi. Viņš atzīmēja, ka Vašingtona, pēc būtības "atbrīvojas no militārajām drazām", kas šodien nav īpaši efektīvas, un izgāž to Baltijas valstīs un Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka neviena sevi cienoša valsts tādus ieročus neiegādāsies.

5
Tagi:
bruņotie spēki, ieroči, Lietuva, ASV
Pēc temata
Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
ABLV

FinCEN apsūdzības nav apstiprinājušās, taču ABLV Banku tas vairs neglābs

9
(atjaunots 09:26 15.04.2021)
Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus, kas apliecinātu: ABLV Bankas vadība būtu vainojama korupcijā, par ko apgalvoja ASV Finanšu ministrijas struktūras FinCEN pārskatā, vēsta BNN.

KNAB apstiprināja, ka 26. martā izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas. Dokumentā teikts, ka līdz 2017. gadam ABLV Bankas vadība un administrācija it ka esot devušas kukuļus, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas ar mērķi novērst sankcijas par bankas riskantu darbību.

ABLV Banka šīs apsūdzības noliedza un konstatēja, ka tamlīdzīgi apgalvojumi nodarījuši bankai vērā ņemamu kaitējumu. Banka vērsās KNAB ar lūgumu ierosināt krimināllietu.

KNAB paziņoja, ka vairs neizmeklē arī citus virzienus, kas skar ABLV Bankas vadības iespējamo saikni ar Latvijas amatpersonu uzpirkšanu.

KNAB nav atradusi pierādījumus ABLV Bankas vadības aizdomām par to, ka banku ar nodomu nomelnojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Ziņots, ka 2018. gada februārī ar mērķi aizsargāt klientu un kreditoru intereses un ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākumu, ABLV Bankas vadība akcionāru ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Bankas problēmas sākās pēc FinCEN paziņojuma par plānotajām sankcijām par naudas atmazgāšanas shēmu realizāciju.

13. februārī ASV FM finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Banku par naudas atmazgāšānu un ierosināja bloķēt tās korespondētājkontus dolāros. No FinCEN paziņojuma izriet, ka banka esot saistīta ar KTDR ieroču programmu. Tāpat FinCEN pārskatā teikts, ka ABLV Bank vadība uzpirkusi ierēdņus. Banka apsūdzības nosauca par "skandalozu apmelošanu".

ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un sākt tās likvidācijas procesu. Taču pērnā gada 12. jūnijā FKTK atļāva bankai sākt pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka plānoja nomaksāt 95% prasību, līdz 2023. gadam – noslēgt pašlikvidāciju.

Fizisko personu ieguldījumus līdz 100 tūkstošu eiro apmērā sāka izmaksāt gandrīz nekavējoties, lielāki fizisko un visi juridisko personu ieguldījumi tiek pārbaudīti pēc apstiprinātās metodikas.

9
Tagi:
KNAB, ABLV, bankas
Pēc temata
Finansists: Latvijai laiks aizmirst ārzonas un atsaukt atmiņā šprotu zvejas metodes
Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība