Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva

Vai Latvijas radiostacijās ieviesīs valodas kvotas?

26
(atjaunots 10:53 25.07.2020)
Latvijas mūzikas industrijas pārstāvji vērsās Kultūras ministrijā ar piedāvājumu ieviest minimālas kvotas Latvijā radītai mūzikai, kura skan vietējās radiostacijās.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Nav izslēgts, ka drīzumā un priekšvēlēšanu laikā koalīcijas politiķi – pēc uzvarām pār televīziju, kura translēja krievu valodā – ķersies klāt arī radio. Kultūras ministrijai iesniegts piedāvājums likt visām vietējām radiostacijām ievērot ēterā "valodas muzikālo kvotu" – ne mazāk par 40% kompozīciju jābūt iznākušām Latvijā.

Idejas autori, kura jau ir iesniegta izskatīšanai ministrijā, ir "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports". Iniciatori rosina ieviest visos valsts radiokanālos minimālās kvotas vietējās (lasi – latviešu valodā) mūzikas skanēšanai, lai "samazinātu nozares zaudējumus no Covid-19 krīzes sekām".

Biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke paziņoja, ka ne mazāk par 40% visu programmu (un fonogrammu), kuras skan visās Latvijas radiostacijās, varētu būt izpildītas latviešu valodā vai arī būt produkti, kurus izlaiduši vietējie radošie kolektīvi.

Biedrības pārstāvji norādīja vēstulē, ka, izvērtējot datus par fonogrammu skanēšanu Latvijas komerciālajās radiostacijās, var izdarīt secinājumu, ka vietējiem mūziķiem nav iespēju būt sadzirdētiem dzimtajā valstī. Tādējādi, viņiem zūd motivācija veidot jaunus intelektuālos produktus un radoši darboties. Viņi zaudē iespēju pārdot savus albumus, saņemt atlīdzību par autortiesībām. "Līdz ar to samazinās finanšu resursi jaunu, kvalitatīvu mūzikas ierakstu radīšanai, bet ētera vide tiek aizpildīta ar ārvalstīs radītām, producētām un ierakstītām fonogrammām un tas nepārprotami ir drauds ne tikai Latvijas kultūrai, bet arī Latvijas identitātei," norāda vēstules autori.

Taču, kā norāda "Latvijas Mūzikas attīstības biedrībā/Latvijas Mūzikas eksportā", obligātās latviešu mūzikas daļas ieviešana radio nenozīmē, ka klausītājiem tiks samazināta piekļuve starptautiskajam saturam. Pēc biedrības pārstāvju domām, ārzemju mūziku iespējams klausīties "ar mūsdienu mediju resursu palīdzību", kā arī organizētajos starptautiskajos koncertos.

Runājot par raidīšanas valodu, biedrības pārstāvji norādīja: "Ņemot vērā, ka Latvijā dziesmas tiek izpildītas un ierakstītas ne tikai latviski, bet arī krievu, angļu, franču un citās valodās, un Latvijā ir radīts liels apjoms instrumentālās mūzikas, tad valodas ierobežojums šajā situācijā nebūtu uzskatāms par argumentu konkurences vai citiem tiesību ierobežojumiem." Vēstulē ir arī atsauce uz Igaunijas pieredzi, piemēram, kad radio raidīšanas licencē tika iekļauta prasība veltīt igauņu mūziķiem ne mazāk par 25% ētera laika, kurš tiek izmantots mūzikas skanēšanai. Idejas autori atsaucas uz "mūzikas kvotu" sistēmu, kuras ir ieviestas Kanādā un Francijā.

Piedāvājums par mūzikas kvotu ieviešanu radio izraisīja jautājumus saistīto nozaru pārstāvjiem. Tā, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa paziņoja, ka šādu kvotu iespējamā parādīšanās samazinās radiostaciju daudzveidību un draud ar auditorijas aiziešanu uz citiem formātiem. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latviju nedrīkst salīdzināt ar Kanādas un Francijas tirgu, ņemot vērā valstu lieluma starpību, atšķirības klausītāju skaitā un, visbeidzot, to, ka šīs prasības tika ieviestas Kanādā 1971. gadā, bet Francijā – 1986. gadā. Toreiz vēl neeksistēja nekāda "digitālā mūzika". Kvotas novedīs pie tā, ka esošā radiostaciju auditorija izvēlēsies citas platformas, lai klausītos mūziku. Tas tikai un vienīgi pasliktinās situāciju nozarē.

Reklāmas asociācijas vadītāja atzīmēja: kvotu sistēma darbojas arī Ukrainā. Taču tas ir pavisam cita izmēra reklāmas un mediju tirgus, cita lieluma auditorija. Tāpat Ukrainā bija problēmas ar kvotu ieviešanu. Ja padomā Latvijas kontekstā, tad kādā veidā šo sistēmu var ieviest radiostacijas, kurām izsniegta atļauja raidīt krievu valodā, uzdod jautājumu viņa.

Liepiņa aicināja ņemt vērā arī tiesisko aspektu. Šobrīd radiostacijas strādā atbilstoši izsniegtajām licencēm, kuru pamatā ir gan programma, gan biznesa plāns: "Nebūtu korekti mainīt spēles noteikumu, ja radiostacija saņēmusi licenci uz sava formāta pamata. Tāpat nav skaidrs, kas var dzēst iespējamos zaudējumus, kuri radīsies radiostacijām." Jautājums par valsts valodas saglabāšanu, protams, ir svarīgs, taču to, pēc Liepiņas domām, labāk būtu risināt sabiedriskajos kanālos.

Nobeigumā, komentējot iespējamo kvotu ieviešanu, Baiba Liepiņa salīdzināja tās ar pienākumu, kuru varētu "uzkārt" visiem pārtikas veikaliem: lai viņu sortiments sastāvētu ne mazāk kā par 40% no vietējās produkcijas. " Esmu skeptiska par šādu kvotu ieviešanu. Tendence ir tāda, ka klausītājs var veidot tādu saturu, kādu viņš vēlas un piespiest viņu klausīties to, ko citi uzskata par pareizu, nebūs risinājums," paziņoja viņa.

Reklāmas asociācijas argumenti skan loģiski, taču te jāatceras pēdējo nedēļu un mēnešu notikumi mediju tirgū Latvijā. Pārtraukts Pirmā Baltijas kanāla (lielākā krievvalodīgā privātā kanāla) ziņu dienesta darbs, plānots slēgt sabiedrisko telekanālu LTV7. No kabeļtelevīzijas pamata paketēm izslēgti Krievijas telekanāli. Tādēļ, nav izslēgts, ka tagad, vēlēšanu priekšvakarā, politiķi ķersies klāt arī radiostacijām. Tās arī pakļaujas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Taču sekas tirgū un uzņēmējiem, izskatās, īpaši neuztrauc ierēdņus.

26
Tagi:
radio, mūzika, latviešu valoda
Pēc temata
Latvijā zina, kā izreklamēt krievu medijus: eksperts par valodu kvotu ieviešanu TV
Par krievu valodu Latvijā nāksies maksāt? KF vēstniecība sašutusi par valodas kvotām TV
Biroja darbinieks

Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi

4
(atjaunots 16:06 02.03.2021)
Nestabilas politiskās situācijas dēļ "bēgušie" Baltkrievijas uzņēmumi pilnā sparā iekārtojas Latvijā, pilnvērtīgu darbību uzsākušas jau 13 firmas, vēl 5 uzņēmumi ir "procesā".

RĪGA, 2. marts — Sputnik.  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns informēja, ka kopš 2020. gada rudens Latvijā no Baltkrievijas pārcēlušies 13 uzņēmumi, raksta Lsm.lv. Tāpat piecas firmas ir "procesā".

Visi uzņēmumi jau atraduši telpas un nokārtojuši visas formalitātes, tostarp ar bankas kontiem. Piemēram, Daugavpilī uzsāka darbu uzņēmums Webhelp, kas sniedz digitālos pakalpojumus.

Atgādinām, ka vairākas valstis ir iesaistījušās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā apsver iespēju pārcelt savu darbību uz citām valstīm.

Piemēram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

4
Tagi:
Uzņēmēji, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Tiešā tirdzniecība ir aizgājusi: kāpēc veikalos nav Latvijas liellopu steiku
Izsole bez pieteikumiem: kā pārdos Liepājas lielākā šprotu ražotāja mantu
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Dombrovskis: Grindeks un Olainfarm varētu nopelnīt uz Krievijas vakcīnas rēķina

Pašizolēšanās Latvijas viesnīcās: vai pakalpojums šogad ir pieprasītāks

7
(atjaunots 09:28 02.03.2021)
Neskatoties uz īpašnieku cerībām, brīnums nav noticis, pašizolācija viesnīcu numuros Latvijā nav īpaši pieprasīta.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 2021. gada sākuma iespēju pašizolēties viesnīcas numuros izmantoja vien 225 cilvēki, raksta BВ.lv, atsaucoties uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Kasparu Rožkalni.

Šobrīd pašizolācijas programmā piedalās 29 viesnīcas. Daudzām šāda iespēja nopelnīt kļuva par "svaiga gaisa malku" ārkārtējās situācijas dēļ valstī. Neskatoties uz viesnīcu vēlmi nopelnīt vismaz tādā veidā, pašizolēšanās pakalpojums nav īpaši pieprasīts.

Atgādinām, ka saskaņā ar Veselības ministrijas un CSP datiem ir noteiktas četras personu grupas, kurām var būt nepieciešama izvietošana ārpus savas mājsaimniecības.

Pirmajā grupā ir personas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija ar vieglu vai bezsimptomu slimības gaitu, kurām nav nepieciešama ārstēšanās stacionārā, bet, kurām nav iespējas nodrošināt efektīvu izolāciju savā mājsaimniecībā.

Otrā grupa – personas ar apstiprinātu Covid-19 infekciju pēc ārstēšanās stacionārā, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā mājsaimniecībā, lai nepakļautu citus cilvēkus inficēšanās riskam.

Trešā grupa - kontaktpersonas ar apstiprinātu Covid-19, ja tās nevar nodrošināt pašizolāciju savās mājsaimniecībās.

Ceturtā grupa - starptautisko organizāciju darbinieki un studenti, kā arī tie kuriem ir pastāvīga darba atļauja ar darba līgumu ārvalstīs un kam nepieciešams nodrošināt izolāciju, atgriežoties mītnes valstī.

Valsts sedz 80% viesnīcas apmaksas, 20% nāksies maksāt iemītniekam, turklāt valsts apmaksātā summa nevar pārsniegt 35 eiro dienā. Ēdināšanas izmaksas netiek kompensētas.

7
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Latvijā viesnīcām gatavo valsts pasūtījumu, lai izolētu cilvēkus ar Covid-19
Viesnīcas numurs dzīvokļa vietā. Spāņu viesnīcas izdomāja, kā izdzīvot
Valdības šausmīgās kļūdas pandēmijas laikā: kādus lēmumus nevajadzēja pieņemt