Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva

Vai Latvijas radiostacijās ieviesīs valodas kvotas?

24
(atjaunots 10:53 25.07.2020)
Latvijas mūzikas industrijas pārstāvji vērsās Kultūras ministrijā ar piedāvājumu ieviest minimālas kvotas Latvijā radītai mūzikai, kura skan vietējās radiostacijās.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Nav izslēgts, ka drīzumā un priekšvēlēšanu laikā koalīcijas politiķi – pēc uzvarām pār televīziju, kura translēja krievu valodā – ķersies klāt arī radio. Kultūras ministrijai iesniegts piedāvājums likt visām vietējām radiostacijām ievērot ēterā "valodas muzikālo kvotu" – ne mazāk par 40% kompozīciju jābūt iznākušām Latvijā.

Idejas autori, kura jau ir iesniegta izskatīšanai ministrijā, ir "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports". Iniciatori rosina ieviest visos valsts radiokanālos minimālās kvotas vietējās (lasi – latviešu valodā) mūzikas skanēšanai, lai "samazinātu nozares zaudējumus no Covid-19 krīzes sekām".

Biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke paziņoja, ka ne mazāk par 40% visu programmu (un fonogrammu), kuras skan visās Latvijas radiostacijās, varētu būt izpildītas latviešu valodā vai arī būt produkti, kurus izlaiduši vietējie radošie kolektīvi.

Biedrības pārstāvji norādīja vēstulē, ka, izvērtējot datus par fonogrammu skanēšanu Latvijas komerciālajās radiostacijās, var izdarīt secinājumu, ka vietējiem mūziķiem nav iespēju būt sadzirdētiem dzimtajā valstī. Tādējādi, viņiem zūd motivācija veidot jaunus intelektuālos produktus un radoši darboties. Viņi zaudē iespēju pārdot savus albumus, saņemt atlīdzību par autortiesībām. "Līdz ar to samazinās finanšu resursi jaunu, kvalitatīvu mūzikas ierakstu radīšanai, bet ētera vide tiek aizpildīta ar ārvalstīs radītām, producētām un ierakstītām fonogrammām un tas nepārprotami ir drauds ne tikai Latvijas kultūrai, bet arī Latvijas identitātei," norāda vēstules autori.

Taču, kā norāda "Latvijas Mūzikas attīstības biedrībā/Latvijas Mūzikas eksportā", obligātās latviešu mūzikas daļas ieviešana radio nenozīmē, ka klausītājiem tiks samazināta piekļuve starptautiskajam saturam. Pēc biedrības pārstāvju domām, ārzemju mūziku iespējams klausīties "ar mūsdienu mediju resursu palīdzību", kā arī organizētajos starptautiskajos koncertos.

Runājot par raidīšanas valodu, biedrības pārstāvji norādīja: "Ņemot vērā, ka Latvijā dziesmas tiek izpildītas un ierakstītas ne tikai latviski, bet arī krievu, angļu, franču un citās valodās, un Latvijā ir radīts liels apjoms instrumentālās mūzikas, tad valodas ierobežojums šajā situācijā nebūtu uzskatāms par argumentu konkurences vai citiem tiesību ierobežojumiem." Vēstulē ir arī atsauce uz Igaunijas pieredzi, piemēram, kad radio raidīšanas licencē tika iekļauta prasība veltīt igauņu mūziķiem ne mazāk par 25% ētera laika, kurš tiek izmantots mūzikas skanēšanai. Idejas autori atsaucas uz "mūzikas kvotu" sistēmu, kuras ir ieviestas Kanādā un Francijā.

Piedāvājums par mūzikas kvotu ieviešanu radio izraisīja jautājumus saistīto nozaru pārstāvjiem. Tā, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa paziņoja, ka šādu kvotu iespējamā parādīšanās samazinās radiostaciju daudzveidību un draud ar auditorijas aiziešanu uz citiem formātiem. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latviju nedrīkst salīdzināt ar Kanādas un Francijas tirgu, ņemot vērā valstu lieluma starpību, atšķirības klausītāju skaitā un, visbeidzot, to, ka šīs prasības tika ieviestas Kanādā 1971. gadā, bet Francijā – 1986. gadā. Toreiz vēl neeksistēja nekāda "digitālā mūzika". Kvotas novedīs pie tā, ka esošā radiostaciju auditorija izvēlēsies citas platformas, lai klausītos mūziku. Tas tikai un vienīgi pasliktinās situāciju nozarē.

Reklāmas asociācijas vadītāja atzīmēja: kvotu sistēma darbojas arī Ukrainā. Taču tas ir pavisam cita izmēra reklāmas un mediju tirgus, cita lieluma auditorija. Tāpat Ukrainā bija problēmas ar kvotu ieviešanu. Ja padomā Latvijas kontekstā, tad kādā veidā šo sistēmu var ieviest radiostacijas, kurām izsniegta atļauja raidīt krievu valodā, uzdod jautājumu viņa.

Liepiņa aicināja ņemt vērā arī tiesisko aspektu. Šobrīd radiostacijas strādā atbilstoši izsniegtajām licencēm, kuru pamatā ir gan programma, gan biznesa plāns: "Nebūtu korekti mainīt spēles noteikumu, ja radiostacija saņēmusi licenci uz sava formāta pamata. Tāpat nav skaidrs, kas var dzēst iespējamos zaudējumus, kuri radīsies radiostacijām." Jautājums par valsts valodas saglabāšanu, protams, ir svarīgs, taču to, pēc Liepiņas domām, labāk būtu risināt sabiedriskajos kanālos.

Nobeigumā, komentējot iespējamo kvotu ieviešanu, Baiba Liepiņa salīdzināja tās ar pienākumu, kuru varētu "uzkārt" visiem pārtikas veikaliem: lai viņu sortiments sastāvētu ne mazāk kā par 40% no vietējās produkcijas. " Esmu skeptiska par šādu kvotu ieviešanu. Tendence ir tāda, ka klausītājs var veidot tādu saturu, kādu viņš vēlas un piespiest viņu klausīties to, ko citi uzskata par pareizu, nebūs risinājums," paziņoja viņa.

Reklāmas asociācijas argumenti skan loģiski, taču te jāatceras pēdējo nedēļu un mēnešu notikumi mediju tirgū Latvijā. Pārtraukts Pirmā Baltijas kanāla (lielākā krievvalodīgā privātā kanāla) ziņu dienesta darbs, plānots slēgt sabiedrisko telekanālu LTV7. No kabeļtelevīzijas pamata paketēm izslēgti Krievijas telekanāli. Tādēļ, nav izslēgts, ka tagad, vēlēšanu priekšvakarā, politiķi ķersies klāt arī radiostacijām. Tās arī pakļaujas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Taču sekas tirgū un uzņēmējiem, izskatās, īpaši neuztrauc ierēdņus.

24
Tagi:
radio, mūzika, latviešu valoda
Pēc temata
Latvijā zina, kā izreklamēt krievu medijus: eksperts par valodu kvotu ieviešanu TV
Par krievu valodu Latvijā nāksies maksāt? KF vēstniecība sašutusi par valodas kvotām TV
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

7
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

7
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

15
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

15
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju