Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva

Vai Latvijas radiostacijās ieviesīs valodas kvotas?

26
(atjaunots 10:53 25.07.2020)
Latvijas mūzikas industrijas pārstāvji vērsās Kultūras ministrijā ar piedāvājumu ieviest minimālas kvotas Latvijā radītai mūzikai, kura skan vietējās radiostacijās.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Nav izslēgts, ka drīzumā un priekšvēlēšanu laikā koalīcijas politiķi – pēc uzvarām pār televīziju, kura translēja krievu valodā – ķersies klāt arī radio. Kultūras ministrijai iesniegts piedāvājums likt visām vietējām radiostacijām ievērot ēterā "valodas muzikālo kvotu" – ne mazāk par 40% kompozīciju jābūt iznākušām Latvijā.

Idejas autori, kura jau ir iesniegta izskatīšanai ministrijā, ir "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports". Iniciatori rosina ieviest visos valsts radiokanālos minimālās kvotas vietējās (lasi – latviešu valodā) mūzikas skanēšanai, lai "samazinātu nozares zaudējumus no Covid-19 krīzes sekām".

Biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke paziņoja, ka ne mazāk par 40% visu programmu (un fonogrammu), kuras skan visās Latvijas radiostacijās, varētu būt izpildītas latviešu valodā vai arī būt produkti, kurus izlaiduši vietējie radošie kolektīvi.

Biedrības pārstāvji norādīja vēstulē, ka, izvērtējot datus par fonogrammu skanēšanu Latvijas komerciālajās radiostacijās, var izdarīt secinājumu, ka vietējiem mūziķiem nav iespēju būt sadzirdētiem dzimtajā valstī. Tādējādi, viņiem zūd motivācija veidot jaunus intelektuālos produktus un radoši darboties. Viņi zaudē iespēju pārdot savus albumus, saņemt atlīdzību par autortiesībām. "Līdz ar to samazinās finanšu resursi jaunu, kvalitatīvu mūzikas ierakstu radīšanai, bet ētera vide tiek aizpildīta ar ārvalstīs radītām, producētām un ierakstītām fonogrammām un tas nepārprotami ir drauds ne tikai Latvijas kultūrai, bet arī Latvijas identitātei," norāda vēstules autori.

Taču, kā norāda "Latvijas Mūzikas attīstības biedrībā/Latvijas Mūzikas eksportā", obligātās latviešu mūzikas daļas ieviešana radio nenozīmē, ka klausītājiem tiks samazināta piekļuve starptautiskajam saturam. Pēc biedrības pārstāvju domām, ārzemju mūziku iespējams klausīties "ar mūsdienu mediju resursu palīdzību", kā arī organizētajos starptautiskajos koncertos.

Runājot par raidīšanas valodu, biedrības pārstāvji norādīja: "Ņemot vērā, ka Latvijā dziesmas tiek izpildītas un ierakstītas ne tikai latviski, bet arī krievu, angļu, franču un citās valodās, un Latvijā ir radīts liels apjoms instrumentālās mūzikas, tad valodas ierobežojums šajā situācijā nebūtu uzskatāms par argumentu konkurences vai citiem tiesību ierobežojumiem." Vēstulē ir arī atsauce uz Igaunijas pieredzi, piemēram, kad radio raidīšanas licencē tika iekļauta prasība veltīt igauņu mūziķiem ne mazāk par 25% ētera laika, kurš tiek izmantots mūzikas skanēšanai. Idejas autori atsaucas uz "mūzikas kvotu" sistēmu, kuras ir ieviestas Kanādā un Francijā.

Piedāvājums par mūzikas kvotu ieviešanu radio izraisīja jautājumus saistīto nozaru pārstāvjiem. Tā, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa paziņoja, ka šādu kvotu iespējamā parādīšanās samazinās radiostaciju daudzveidību un draud ar auditorijas aiziešanu uz citiem formātiem. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latviju nedrīkst salīdzināt ar Kanādas un Francijas tirgu, ņemot vērā valstu lieluma starpību, atšķirības klausītāju skaitā un, visbeidzot, to, ka šīs prasības tika ieviestas Kanādā 1971. gadā, bet Francijā – 1986. gadā. Toreiz vēl neeksistēja nekāda "digitālā mūzika". Kvotas novedīs pie tā, ka esošā radiostaciju auditorija izvēlēsies citas platformas, lai klausītos mūziku. Tas tikai un vienīgi pasliktinās situāciju nozarē.

Reklāmas asociācijas vadītāja atzīmēja: kvotu sistēma darbojas arī Ukrainā. Taču tas ir pavisam cita izmēra reklāmas un mediju tirgus, cita lieluma auditorija. Tāpat Ukrainā bija problēmas ar kvotu ieviešanu. Ja padomā Latvijas kontekstā, tad kādā veidā šo sistēmu var ieviest radiostacijas, kurām izsniegta atļauja raidīt krievu valodā, uzdod jautājumu viņa.

Liepiņa aicināja ņemt vērā arī tiesisko aspektu. Šobrīd radiostacijas strādā atbilstoši izsniegtajām licencēm, kuru pamatā ir gan programma, gan biznesa plāns: "Nebūtu korekti mainīt spēles noteikumu, ja radiostacija saņēmusi licenci uz sava formāta pamata. Tāpat nav skaidrs, kas var dzēst iespējamos zaudējumus, kuri radīsies radiostacijām." Jautājums par valsts valodas saglabāšanu, protams, ir svarīgs, taču to, pēc Liepiņas domām, labāk būtu risināt sabiedriskajos kanālos.

Nobeigumā, komentējot iespējamo kvotu ieviešanu, Baiba Liepiņa salīdzināja tās ar pienākumu, kuru varētu "uzkārt" visiem pārtikas veikaliem: lai viņu sortiments sastāvētu ne mazāk kā par 40% no vietējās produkcijas. " Esmu skeptiska par šādu kvotu ieviešanu. Tendence ir tāda, ka klausītājs var veidot tādu saturu, kādu viņš vēlas un piespiest viņu klausīties to, ko citi uzskata par pareizu, nebūs risinājums," paziņoja viņa.

Reklāmas asociācijas argumenti skan loģiski, taču te jāatceras pēdējo nedēļu un mēnešu notikumi mediju tirgū Latvijā. Pārtraukts Pirmā Baltijas kanāla (lielākā krievvalodīgā privātā kanāla) ziņu dienesta darbs, plānots slēgt sabiedrisko telekanālu LTV7. No kabeļtelevīzijas pamata paketēm izslēgti Krievijas telekanāli. Tādēļ, nav izslēgts, ka tagad, vēlēšanu priekšvakarā, politiķi ķersies klāt arī radiostacijām. Tās arī pakļaujas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Taču sekas tirgū un uzņēmējiem, izskatās, īpaši neuztrauc ierēdņus.

26
Tagi:
radio, mūzika, latviešu valoda
Pēc temata
Latvijā zina, kā izreklamēt krievu medijus: eksperts par valodu kvotu ieviešanu TV
Par krievu valodu Latvijā nāksies maksāt? KF vēstniecība sašutusi par valodas kvotām TV

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

17
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

17
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

18
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

18
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem