Lietus, foto no arhīva

Jaunie ārsti nebrauc uz Krāslavu pat par naudu

45
(atjaunots 15:50 24.07.2020)
Nelielās slimnīcas ir spiestas vilināt jaunos speciālistus ar pašvaldības stipendiju un dienesta dzīvokļu palīdzību.

RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā 600 ārsti un medicīnas māsas jau pārcēlušās uz reģioniem saskaņā ar mediķiem paredzēto kompensāciju programmu, tomēr Ludzā un Krāslavā tas nav manīts, stāsta Latvijas radio Latgales studija.

2017. gada nogalē Latvijā darbu sāka projekts, kas saistīts ar veselības aprūpes personāla piesaisti reģioniem. Līdz 2023. gadam reģioni plāno piesaistīt 1420 ārstus un māsas, šobrīd noslēgti 627 līgumi. Programmā var piedalīties gan jaunie speciālisti, gan strādājošie mediķi.

Mediķis saņem vienreizējo izmaksu, kuras apmērs ir atkarīgs no vairākiem kritērijiem, piemēram, viņa kvalifikācijas un ģimenes locekļu skaita, stāsta ministrijas pārstāve Barbara Alite.

Piemēram, ja medicīnas māsa pārceļas darbā uz reģionu viņai pienākas kompensācija par darbu reģionā. To rēķina no 692 eiro – tā ir māsas zemākā alga – un pareizina ar pieci. Par katru ģimenes locekli – vēl viena mēnešalga. Piemēram, ja ir vēl divi ģimenes locekļi, kompensācija var sasniegt 10 tūkstošus, ja ģimenes nav, viņas kompensācija veidos apmēram 7 tūkstošus, pastāstīja ierēdne.

Trešā daļa mediķu projektā (223 cilvēki) izvēlējušies Latgali, taču lielākā daļa viņu vidū devuši priekšroku lielajām pilsētām, piemēram, Daugavpilij. Maz ir gribētāju pārvelties uz citām vietām. Piemēram, Krāslavas slimnīcas vadītājs Aleksandrs Jevtušoks atzīmē, ka neviens nav interesējies par darba iespējām pie viņa.

Viņš atceras, ka pēdējais ārsts darbā Krāslavas slimnīcā ieradies 1994. gadā. Neviens nav braucis jau 26 gadus! Viņa slimnīcā strādā vecā komanda, speciālistus piesaista no malas pacientu pieņemšanai, konsultācijām, izmeklēšanai. Viņš atklāti atzīst, ka situācija ir slikta: viss nepieciešamais ir, aparatūra ir, nav tikai gribētāju.

Neviens nav pārcēlies arī uz Ludzu. Vietējās slimnīcas vadītājs Juris Atstupens atzīmēja, ka viens no iespējamiem interesentu trūkuma iemesliem ir neliels darba apjoms.

Jaunie speciālisti cenšas apvienot ambulatoro pieņemšanu ar darbu stacionārā, bet Ludzā tādas iespējas gandrīz nav. Pagaidām viņiem ārstu pietiekot, jo daudz kas ir slēgts, tāpēc speciālistu un vidējā medicīnas personāla pietiek. Tomēr laiks iet, cilvēki noveco, lielākā daļa sasnieguši pensijas vecumu. Atstupens bija noraizējies par to, ka nav vērojama paaudžu maiņa.

Preiļu slimnīcā programmas ietvaros strādā divi cilvēki. Pērn kompensācijas saņēma fizioterapeits un māsa, kuru dzīve agrāk bija saistīta ar Preiļu novadu, stāsta slimnīcas valdes locekle Skaidrīte Žukova.

Viņa konstatēja, ka neviens nav interesējies un zvanījis – abi jaunie speciālisti agrāk bijuši saistīti ar Preiļiem, dzīvojuši šeit un tagad atgriezušies. Viņa atklāja, ka slimnīcai vajadzīgas viena vai divas māsas, kas varētu atjaunot resursus, tomēr iestāde plāno atvērt jaunu nodaļu, tātad speciālisti būs vajadzīgi.

Viens no kompensācijas saņemšanas noteikumiem ir darbs ar pilnu slodzi piecus gadus. Nebūt ne visas slimnīcas tādus kritērijus nodrošina, skaidroja Veselības ministrijas pārstāve Barbara Alite.

Pagaidām nelielās slimnīcas piesaista jaunos speciālistus ar pašvaldības stipendijām un piedāvā dienesta dzīvokļus. Tādējādi cerēts tuvākajā laikā piesaistīt jaunos ārstus Krāslavā un Preiļos.

45
Tagi:
alga, ārsti, Latvija
Pēc temata
Varbūt, vajag nevis pieminekli, bet kapakmeni likt? Vladova par skolotāju un ārstu algām
Kurš Latvijā pelna visvairāk: CSP publicēja algas
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

9
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

9
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Ilze Viņķele

Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā

10
(atjaunots 08:02 23.09.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele uzslavēja epidemiologus un sakārtoto testēšanas sistēmu, ņemot vērā jauno koronavīrusa izplatības uzliesmojumu valstī.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka 34 jaunie Covid-19 gadījumi apliecina: testēšanas sistēma strādā, epidemiologi veic savu darbu. Savu viedokli viņa atklāja Twitter.

​Viņķele atzīmēja, ka pilsoņiem joprojām jāseko savai drošībai: jānēsā maskas, jāievēro distance un biežāk jāmazgā rokas.

Ministre uzsvēra, ka Covid-19 nav iespējams apturēt ar administratīvām metodēm. Pastāv sodi par ierobežojumu neievērošanu, taču tie nevar būt ilgstoši, turklāt tā nevar būt pamata metode cīņā ar Covid-19 izplatību.

​\Līdztekus Viņķele akcentēja, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijai izdevies iegūt trīs nedēļas bez ierobežojumiem, un atgādināja: koronavīruss nav ne izdoma, ne joks, viss ir atkarīgs no sabiedrības apzinības un katra cilvēka pareizas rīcības.

​Atgādināsim, ka vakar Latvijā reģistrēti 34 jauni koronavīrusa gadījumi, veikti 2690 testi. SPKC informēja, ka 24 infcētie ir citu Covid-19 pacientu kontakpersonas (tostarp 19 cilvēki ir viena uzņēmuma darbinieki), astoņi inficētie atgriezušies no ārzemēm (Krievija, Turcija, ASV).

Epidēmijas laikā Latvijā īstenoti 299 085 Covid-19 testi, saslimuši 1560 cilvēki, 1248 izveseļojušies, 36 miruši.

10
Tagi:
Ilze Viņķele, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Donalds Tramps

ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt

0
(atjaunots 11:55 23.09.2020)
Video formāts, ar kura starpniecību pasaules valstu līderi piedalās ANO Ģenerālāls asamblejas 75. sesijā, neviļus dod plašāku informāciju un vielu pārdomām nekā tradicionālās uzrunas no tribīnes organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā.

Pat anturāža, kurā asambleju uzrunā valstu vadītāji, ir visai simboliska.

Lielāko interesi vakar izraisīja triju cilvēku uzrunas, kuru ietekme uz planētas ir vislielākā, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Donalda Trampa runa bija kārtējais priekšvēlēšanu pasākums, kas uzsvēra galveno – pret Ķīnu vērsto – vektoru ārpolitikā, turklāt vēlreiz pievērsa uzmanību amerikāņa iecietīgi nevērīgajai attieksmei pret Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Tramps uzstājās ierastajā Baltā nama atmosfērā valsts karoga un Savienoto Valstu prezidenta karoga fonā, bez jebkādiem mājieniem par to, ka runa adresēta ANO vai vismaz starptautiskajai auditorijai.

Iepriekš ASV prezidents jau vairākkārt norādījis: tā kā viņa valsts ir lielākais ANO finansējuma avots, tas nozīmē, ka organizācija ir pakļauta Vašingtonai un tās pienākums ir pildīt tās rīkojumus. Protams, viņa priekšgājēji domāja tāpat, tomēr Tramps bija pirmais, kas atļāvās šo viedokli paust atklāti, turklāt vēl piedraudēt ar sodu "nepaklausības" gadījumā. Tātad fakts, ka Trampa uzruna risināja viņa vēlēšanu kampaņas uzdevumus, iekļaujas politiķa pieejas ietvaros.

Krievijas mediji atzīmēja, ka amerikāņu prezidents ne reizi nepieminēja KF. Toties Ķīna nosaukta veselas divpadsmit reizes (starp citu, ASV – tikai desmit). Izaicinošais, pat skandalozais Ķīnai naidīgais noskaņojums veidoja Trampa runas būtību. Jau aicinājums sodīt Pekinu par koronavīrusa izplatību un vārdkopas "Ķīnas vīruss" izmantošana runā bija ko vērti.

Uzsvērtas konfrontācijas pilnā ASV uzruna neatbilst ANO tradīcijām un nerakstītajiem noteikumiem. Tomēr Pekina nepārprotami sagaidīja tādu demaršu, un runa nav tikai par to, ka ASV prezidenta uzbrukumiem zibenīgi sekoja Ķīnas pārstāvja atbilde.

Sji Dziņpina runa bija veltīta aktuālākajām mūsdienu problēmām (protams, pārsvarā – cīņai ar Covid-19 visā pasaulē) un ieturēta ierasti nosvērtā tonī.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tomēr Ķīnas līderis uzstājās plašas ainavas fonā, kurā bija redzams Ķīnas mūra attēls un Ķīnas dabas skarbais skaistums. Kļūst skaidrs simboliskais kompozīcijas zemtekts: aiz Sji Dziņpina muguras ir milzīga un sena valsts, kas gatava noturēties pret jebkādiem ārējiem draudiem.

Kontrastā ASV un Ķīnas kolēģu uzrunām Krievijas prezidenta runa izrādījās pati tradicionālākā, sākot ar Vladimira Putina apspriesto fundamentālo problēmu plašo spektru līdz uzsvērtajai "ANO" atmosfērai, kuras fonā viņš runāja. Tika saglabāta pat Krievijas līdera īpatnība, kas redzama starptautiskajos pasākumos – viņš tekstu lasīja no papīra, nevis uzmantoja telesuflieri.

Putins runāja par ANO nozīmi stratēģiskās stabilitātes uzturēšanā uz planētas, par to, ka nav pieļaujama vēstures izkropļošana, par nepieciešamību saglabāt bruņojuma kontroli un, protams, par to, cik liela nozīme ir kolektīvam starptautiskajam darbam cīņā ar koronavīrusa epidēmiju un tās sociāli ekonomiskajām sekām.

Pēc būtības, tā bija valsts darbinieka runa, kura valsts ne tikai novēro, kā pasaule tuvojas kārtējai haosa ērai, bet arī dara visu iespējamo, lai nepieļautu baismīgāko iznākumu. Putins vēlreiz atgādināja, ka par 75 gadus pastāvošo starptautiskās sadarbības, dialoga un sapratnes sistēmu pagātnē ir samaksāta drausmīga cena. Un Krievija, kas toreiz nesa lielākos upurus, līdz pat beigām būs normalitātes un veselā saprāta oāze, ar kuru planēta vienmēr var rēķināties.

0
Tagi:
ANO, Krievija, ASV
Pēc temata
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas