Dainis Kūla

Pēdējais zelta šķēpmetējs PSRS Dainis Kūla no Latvijas

115
(atjaunots 21:42 22.07.2020)
Dainis Kūla ne tikai ielauzās PSRS olimpiskajā izlasē burtiski spēļu priekšvakarā, bet arī pirmais starp Latvijas cilmes sportistiem izcīnīja zeltu.

RĪGA, 22. jūlijs - Sputnik, Vladislavs Fedotovs. Pirmo zelta medaļu starp PSRS izlasē iekļautajiem sportistiem no Latvijas 1980. gada Olimpiskajās spēlēs iekaroja 21 gadu vecais vieglatlēts Dainis Kūla. Viņš ir šķēpa metējs, leģendārā Jāņa Lūša aizsākto Latvijas šķēpa metēju lielisko tradīciju turpinātājs.

Kūla ielauzās izlasē burtiski Olimpiādes priekšvakarā. Ar šķēpa mešanu viņš sāka nodarboties tikai 15 gadu vecumā un sešu gadu laikā nogāja ceļu no iesācēja līdz olimpiskajam čempionam. Pie tam viņš nebija izcīnījis uzvaras nekādās lielas sacensībās, toties gandrīz vienmēr nevainojami piedalījās atlases turnīros.

Interesanti, kā Dainis psiholoģiski sakāva sāncenšus: viņš mēdza atnākt uz stadionu ikdienas apģērbā, it kā no pastaigas, lai arī iepriekš nopietni iesildīja muskuļus un izvingrojās. Pēc tam viņš sakāva sāncenšus pirmajā mēģinājumā. Iedarbojās gandrīz vienmēr. Piemēam, 1980.gada maijā, kad Kūla cīnījās par vietu PSRS komandā, - 90,30 m! Pēc Jāņa Lūša Dainis bija pirmais, kam PSRS izdevies ar šķēpu pārvarēt 90 metru attālumu.

Олимпийский чемпион, победитель Кубка мира, Всемирной Универсиады в метании копья Дайнис Кула
© Sputnik / Сергей Киврин
Olimpiskais čempions, Pasaules kausa ieguvējs, Pasaules Universiādes uzvarētājs šķēpa mešajā Dainis Kūla

Redzot tik iespaidīgu spēku demonstrāciju, PSRS izlases treneri pārtrauca strīdus par to, vai vajadzētu latviešu atlētu iekļaut komandā. Maskavā viņu gan vēl uzskatīja par "tumšo zirdziņu", jo lielas starptautisku uzvaru pieredzes viņam nebija, atšķirībā no komandas biedriem – 29 gadus vecā Aleksandra Makarova vai 24 gadus vecā igauņa Heino Pūste. Piedevām vēl tradicionāli spēcīgie vācieši, 1978. gada Eiropas čempionāta bronzas laureāts Volfgangs Hanišs, spēcīgie somi un neparedzami ungāri. Starp citu, Ungārijas izlasē bija Miklošs Nemets, 1976. gada Olimpisko spēļu čempions un 1980. gada aprīlī iegūtā pasaules rekorda (96,72 m!) īpašnieks Ferencs Paragi.

Kvalifikācijā 26. jūlijā labākais bija Paragi (88,76), Hanišs uzrādīja otro rezultātu (85,82). Kūla jau pirmajā mēģinājumā sasniedza 85,76m rezultātu un atlasē ieņēma trešo vietu, atsakoties no diviem nākamajiem mēģinājumiem.

Fināls notika nākamajā dienā, un Dainim bija iemesls satraukumam. Viņa parastā taktika – visa uzmanība pievērsta pirmajam metienam, - šoreiz neizdevās. Vēl vairāk, izgāzās arī otrais mēģinājums. Līdera vietu ieņēma Hanišs (86,72), otrais bija Pūste (86,10). Pēc trešā metiena finālistu skaits no duča saruka līdz astoņiem. Šajā brīdī Dainim beidzot izdevās pārvarēt satraukumu un panākt skaistu rezultātu - 88,88. Tagad līdera vieta piederēja viņam!

Ceturtajā mēģinajumā Latvijas atlēts ar 91,20 m rezultātu visus piespieda pie sienas. Vēlāk noskaidrojās, ka tovakar neviens nav pārspējis 90 metru robežu. Ar pēdējo metienu otro vietu izdevās izcīnīt Makarovam (89,64), kura dēls Sergejs vēlāk arī kļūs par pazīstamu šķēpa metēju un divas reizes kāps Olimpisko spēļu pjedestālā – Sidnejā un Atēnās, taču abas reizes viņam tiks tikai bronza. Bet Dainis Kūla palika pēdējais PSRS olimpiskais čempions šķēpa mešanā. Par uzvaru Maskavā Dainis saņēma divistabu dzīvokli Ventspilī, mēbeļu kombināts uzdāvināja skapi, veikals – televizoru "Berezka". Atlēts vēl ilgi un sekmīgi uzstājās par izlasi, ieguva bronzas medaļu 1983. gada Pasaules čempionātā, uzvarēja divās Universiādēs, četrus gadus pēc kārtas guva uzvarētāja laurus PSRS čempionātā, tomēr politika neļāva viņam piedalīties otrajā Olimpiādē un aizstāvēt titulu Losandželosā. Mazliet vēlāk Dainis guva elkoņa traumu un drīz vien karjeru beidza.

No 90. gadu vidus Kūla strādā dārzkopībā, bet 50 gadu vecumā nolēma piedalīties veterānu čempionātā un ieņēma tur 2. vietu. Toreiz viņš atkal izjuta satraucošās emocijas un adrenalīnu. Tagad, ja iespējams, piedalās līdzīgās sacensībās. Šogad diemžēl gan Eiropas čempionāts martā, gan jūlijā ieplānotais veterānu čempionāts Kanādā tika atcelti.

Par Maskavas Olimpiādes lieliskajām vēstures lappusēm un Latvijas lomu tajās lasiet Sputnik specprojektā.

115
Tagi:
Latvija, Maskava, olimpiāde
Temats:
Olimpiāde 80 (12)
Pēc temata
Kā Latvijā izdomāja Maskavas Olimpiādes emblēmu
Ihtiandrs no Jelgavas: kā Arsens Miskarovs izcīnīja trīs medaļas vienā Olimpiādē
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

6
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
6
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

12
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

12
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Baltkrievija

Lukašenko slepeni stājies Baltkrievijas prezidenta postenī

0
(atjaunots 15:56 23.09.2020)
Prese nebija informēta par Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko inaugurācijas ceremonijas dienu un laiku.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Aleksandrs Lukašenko stājies Baltkrievijas prezidenta postenī, informēja Sputnik Baltkrievijaь.

Inaugurācijas diena un laiks tika turēti slepenībā. Augstie viesi tika ielūgti ierasties Neatkarības pilī – Baltkrievijas prezidenta rezidencē – pēdējā brīdī. Centrālā vēlēšanu komisija pat pusstundu pirms svinīgās ceremonijas atteicās apstiprināt, ka CVK vadītāja Lidija Jermošina piedalās prezidenta inaugurācijā.

Ceremonijā piedalījās parlamenta deputāti, ierēdņi, kā arī valsts mediju pārstāvji un sabiedriskie darbinieki.

Lukašenko nodeva zvērestu baltkrievu valodā. Viņš zvērēja "uzticīgi kalpot Baltkrievijas Republikas tautai, cienīt un sargāt cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, ievērot un aizsargāt Baltkrievijas Republikas Konstitūciju, svēti un godprātīgi pildīt uzliktos pienākumus".

Pēc tam valsts vadītājs parakstīja aktu par zvēresta nodošanu, un CVK vadītāja Lidija Jermošina pasniedza viņam Baltkrievijas Republikas prezidenta apliecību.

Valsts vadītājs paziņoja, ka ir lepns par baltkrieviem, kuri pārvarējuši pārbaudījumu par uzticību saviem uzskatiem.

"Diena, kad prezidents stājas amatā – tā ir visu mūsu uzvaras diena, pārliecinošas un liktenīgas. Mēs ne tikai ievēlējām valsts prezidentu, mēs aizsargājām savas vērtības, savu mierīgo dzīvi, suverenitāti un neatkarību. Un šajā ziņā mums vēl daudz darba ir priekšā," Lukašenko brīdināja.

Viņš konstatēja, ka šis gads ieies valsts vēsturē kā ļoti emocionāls gads, jo valstiskumam mests izaicinājums uz suverēnu valstu iznīcināšanas tehnoloģijas bāzes.

"Taču mēs esam vieni no retajiem, iespējams, pat vienīgie, kur krāsainā revolūcija nenotika. Un tā ir baltkrievu izvēle, kuri nekādā gadījumā nevēlas zaudēt valsti," viņš uzskata.

Pie tam, pēc viņa vārdiem, notikumi valstī parādīja, ka lielākā daļa baltkrievu mīl savu valsti un vēlas dzīvot mierā.

"Neskatoties uz velnišķīgi izmalcinātajiem pamudinājumiem no ārienes, saglabājām savstarpēju cieņu," uzsvēra prezidents.

Opozīcijas Koordinācijas padome paziņoja, ka pieprasa jaunas vēlēšanas un atbalsta beztermiņa nepakļaušanās akciju. Pie Neatkarības pils notikusi kārtējā protesta akcija.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. 

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājusi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

0
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
Sočos tikušies Krievijas un Baltkrievijas prezidenti
Krievijas iedzīvotāji pauda viedokli par Krievijas un Baltkrievijas apvienošanos