Latvijas Nacionālā bibliotēka, foto no arhīva

Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu

85
(atjaunots 08:39 22.07.2020)
Krievijas vēstniecība Latvijā pievērsusi uzmanību tam, ka nacistiskā noziedznieka grāmatas izdošanā piedalījies Kultūras ministrijai pakļauta valsts iestāde.

RĪGA, 22. jūlijs — Sputnik. Latvijas nacionālās bibliotēkas dalību Herberta Cukura grāmatas izdošanā iespējams vērtēt kā bijušo nacistisko noziedznieku un viņu līdzskrējēju glorifikācijas kārtējo mēģinājumu valsts līmenī, uzskata Krievijas vēstniecība Latvijā.

Rīgas grāmatnīcu plauktos nonākusi grāmata "Mans lidojums uz Japānu", ko laidusi klajā Latvijas Aviācijas muzeja izdevniecība. Grāmatas autors – nacistiskais noziedznieks Herberts Cukurs, kurš piedalījies ebreju masu slepkavībās Latvijā.

Krievijas vēstniecība Latvijā pauda savu viedokli par šo izdevumu.

"Jau zināms, ka Krievijā un vairākās valstīs aiz tās robežām pausta, maigi sakot, neizpratne par Herberta Cukura kārtējā eposa "Mans lidojums uz Japānu" izdošanu.

Kā noprotam, minētais "šedevrs" nācis klajā ar valsts iestādes – Latvijas nacionālās bibliotēkas sadarbību un atbalstu. Līdz ar to rodas saprotams jautājums vietvarai: "Vai tik ne par Latvijas nodokļu maksātāju naudu organizēta H.Cukura memuāru izdošana?"

Domājams, tāda mēroga valsts iestādes dalību tāda veida literatūras izdošanā var uzskatīt par bijušo nacistisko noziedznieku un viņu līdzskrējēju glorifikācijas kārtējo mēģinājumu Latvijā," teikts Krievijas diplomātiskās misijas paziņojumā Facebook.

Otrā pasaules kara gados latviešu lidotājs Herberts Cukurs brīvprātīgi iestājās nacistu okupācijas režīma izveidotajā latviešu palīgpolicijas SD vienībā, ko komandēja Viktors Arājs. Viņš turēts aizdomās par to, ka piedalījies vismaz 30 tūkstošu ebreju slepkavībās Holokausta laikā.

1965. gadā Urugvajā viņu likvidēja Izraēlas specdienesta "Mossad" aģenti. Izraēlas specdienestu oficiālā informācija liecina, ka SD nāvessodu izpildītāju komandas virsnieku Cukuru izsekoja Rīgas geto bijušais ieslodzītais, kurš tajā pazaudēja visu ģimeni un pats izdzīvoja brīnumainā kārtā.

2006. gadā tika ierosināta krimināllieta par Herberta Cukura iespējamo līdzdalību ebreju slepkavībās. Izmeklēšana ritēja pēc Latvijas Krimināllikuma 71. panta – "Genocīds", taču gandrīz 13 gadus vēlāk tika slēgta nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Izmeklēšanai iesniegtajiem pierādījumiem trūkst juridiskā spēka, uzskatīja Latvijas prokuratūra, un nav iespējams nopratināt lieciniekus, jo viņu vairs nav starp dzīvajiem.

2019. gada maijā Latvijas Ebreju kopienu padome un cietušie vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu atsākt kriminālprocesu par Cukura noziegumiem, norādot, ka ir jauni būtiski apstākļi, kas iepriekš prokuratūrai nav bijuši zināmi.

2019. gadā Latvijas Ģenerālprokuratūra atjaunoja pirmstiesas izmeklēšanu Herberta Cukura lietā.

85
Tagi:
Krievijas vēstniecība, cukurs, Latvija
Pēc temata
Herberts Cukurs: gļēvulis un bende ar lidotāja uzplečiem
Cukurs ir nemirstīgs: "Rīgas bende" sekmīgi reabilitēts
Vai Cukurs piedalījās Holokaustā? Latvijas ebreju kopiena iepazīsies ar lietas materiāliem
Vēsturnieki atkal uzstājās pret Cukura mirstīgo atlieku pārapbedīšanu Rīgā
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

1
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
1
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

12
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

12
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK