Latvijā vēlas ierobežot telekanālu "Rossija RTR" pēc Ukrainai veltīta šova

39
(atjaunots 07:45 22.07.2020)
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sākusi ierobežošanas procedūru pret telekanālu "Rossija RTR", ko apsūdz par naida kurināšanu.

RĪGA, 22. jūlijs — Sputnik. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi ierobežošanas procedūru pret telekanālu "Rossija RTR" – pārraidē "60 minūtes" konstatēta "naida kurināšana", vēsta organizācija.

Veicot 2020. gada 10. jūlijā raidījumā "60 minūtes" aizritējušās diskusijas monitoringu, regulators konstatējis, ka diskusijas dalībnieku, kā arī raidījuma vadītājas Olgas Skabejevas izmantotie apzīmējumi, iespējams, vērtējami kā naida kurināšana.

Diskusijas laikā Ukraina tika nosaukta par "teroristisku valsti", tās bijušais prezidents Petro Porošenko – par "teroristu". Ukrainas pārstāvis atzīmēja, ka Krievija gaidot valsts šķelšanos, lai to varētu iekarot. Diskusijas laikā raidījuma vadītāja ieteica Krievijai ieiet Ukrainā, lai nomierinātu abas konflikta puses, NEPLP precizēja pārraidē izskanējušos izteikumus.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta trešais punkts paredz, ka "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert mudinājumu uz vardarbību vai naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai jebkuru citu motīvu dēļ", šajā gadījumā NEPLP konstatēja iespējamu pārkāpumu no naida kurināšanas viedokļa pret Ukrainu un tās tautu.

Konstatējot pārkāpumu, NEPLP pienākums ir par to informēt mediju, kas sniedz pakalpojumu, dalībvalsti, kuras jurisdikcijā ir objekts, kas sniedz pakalpojumu, un Eiropas Komisiju. Ja NEPLP gada laikā konstatē programmā vēl vienu pārkāpumu, iestādei būs tiesības pieņemt lēmumu par programmu izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā.

"Mums nav šaubu, ka šajā gadījumā ir kurināts naids un pārkāpts likums, turklāt īpaši jāuzsver, ka naidu kurinošos apgalvojumus izsaka ne tikai raidījuma viesi, bet arī tā vadītāja Olga Skabejeva, kas nozīmē, ka pārkāpums izdarīts apzināti. Tāpēc esam uzsākuši "Rossija RTR" ierobežošanas procedūru un, ja tuvākā gada laikā konstatēsim vēl vienu likuma pārkāpumu, programmas retranslācija Latvijā var tikt ierobežota. Šāda veida darbības nav pieņemamas Latvijas teritorijā un šis ir skaidrs signāls gan "Rossija RTR", gan citām programmām, kuras varētu vēlēties pārkāpt likumu," lēmumu komentēja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Krievijas mediju diskriminācija Latvijā

Latvijas varasiestāžu lēmumos konstatējamas diskriminācijas pazīmes, kas vērsta pret Krievijas medijiem.

Piemēram, 30. jūnijā NEPLP ziņoja, ka septiņu RT telekanālu: RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV retranslācija Latvijā ir aizliegta. Rīga argumentēja savu lēmumu ar to, ka telekanālus vada mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru ir spēkā Eiropas Savienības sankcijas.

39
Tagi:
NEPLP, Latvija
Pēc temata
Eiropas viedokli Sputnik Igaunija jautājumā Čeriševa uzskata par noziedzīgu klusēšanu
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, kā strādāt pret Krieviju
"Reportieri bez robežām" nosodīja Latviju un Lietuvu par situāciju ar RT

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

2
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

2
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

2
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
2
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad