Jūrmala

Gluži Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā

53
(atjaunots 13:32 21.07.2020)
Izīrē mājiņu uz vistas kājiņas ar sauso tualeti uz ielas par 1200 eiro – sociālo tīklu lasītājus pārsteigusi mājokļu īres cenas pie jūras.

RĪGA, 21. jūlijs — Sputnik. Neskatoties uz koronavīrusa pandēmijas radīto ekonomisko krīzi, daži nekustamo īpašumu īpašnieki Latvijā, šķiet, ne tikai nemazina īres maksu, bet pat vēl palielina to.

Sociālo tīklu lasītājus pārsteiguši sludinājumi par mājokļu īri pie jūras – rodas iespaids, ka investīciju nekustamo īpašumu saimnieki izmisīgi cenšas kompensēt Covid-19 radītos zaudējumus.

Piemēram, žurnālists Jānis Zvērs ieraudzījis piejūras mājiņas reklāmu: fotogrāfijā redzama būdiņa ar sauso tualeti uz ielas. Māja atrodas tikai dažu metru attālumā no jūras. Prieks to izmantot izmaksās 1200 eiro mēnesī.

"Saki ko gribi, Latvijā cilvekiem ir uzņēmēja gēns!" sarkastiski raksta Zvērs.

​​"Sūdīgs mārketings.Reti kurš tādu būdiņu ņem uz mēnesi. 1200 izdalot ar 30... 40€/dienā ir diezgan normāla cena," piekrita lasītājs Jānis.

​Cits komentētājs uzskata, ka piemērota cena par tādu būdiņu būtu 400 eiro mēnesī, taču citi sarunas dalībnieki atzīmēja, ka nekā pārsteidzoša astronomiskajā cenā nav.

"Ir, kas maksā, mīlīši. Tādu naudu par mazu dzīvoklīti Jūrmalā ar puķdobi pie loga un kaimiņiem. Bet te - pašam vesela māja, varbūt vēl labiekārtota! PS. Mūspusē Jūrkalnē tādas bez ērtībām maksā 50-60-70 ēras dienā. Sen aizrunātas līdz septembrim," apliecināja komentētāja ar lietotājvārdu Martastante.

​avukārt ekonomikas zinātņu doktors Uldis Osis arī pamanījis dīvainas cenu izmaiņas un pat salīdzināja nomas maksu Jūrmalā un Tenerifē.

"Salīdzinot AirBnb cenas uz mītnēm Jūrmalā un Tenerifes (Kanāriju salas)  dienvidos redzams, ka tās neko daudz neatšķiras. Prātiņ nāc mājās..." raksta Uldis Osis.

​Tomēr citi ekonomistam iebilda.

"Vai Tenerife labāka tikai tāpēc, ka nav Latvija? Es 100% izvēlētos Jūrmalu vai kādu citu vietu Rīgas jūras līcī, vismaz, šovasar," attrauca Aivars.

"Tirgus nosaka cenu, Oša kungs, Jūs tak to labāk par visiem zinat," autoram atbildēja bijušais Rīgas domes ierēdnis Emīls Jakrins.

​"Jā, mēs tā mēdzam teikt, ka tirgus. Īstenībā tā ir pietiekami spēcīga konkurence gan piedāvājuma, gan pieprasījuma pusē. Abos attēlos redzam, ka piedāvājums ir stipri ierobežots, iespējams, karantīnas dēļ. Bet, kur cenas saskrūvētas, arī tagad redzams," uzskata Uldis Osis.

​"Prātiņš atnāks, kad Jūrmalā beigsies sezona un pazudīs tūristi. Kamēr vien ir, kas gatavi maksāt, tikmēr, lai ir kaut 3x dārgāk. Bizness ir bizness," ir pārliecināts Dzintars.

​"Neesmu pārliecināts, ka daudziem šeit varens bizness sanāk. Tenerife pilna ar krieviem. Viņiem jau tur savas firmas, kas strādā ar Krieviju un piesaista "savējos". Vide un serviss tur daudz augstākā līmenī. Neskaitāmas kafejnīcas bāri un veikali. Viss arī lētāk kā pie mums," nepadodas ekonomists Osis.

​Savukārt kāds Eds uzskaitīja Kanāriju salu priekšrocības, kuru ziņā Jūrmala vienmēr ir spiesta piekāpties.

Viņš atgādināja, ka nodokļi Tenerifē ir daudz zemāki, PVN – 5%, degviela par 30% lētāka, nav maksas autostāvvietu, tuncis maksā no 5 eiro par kilogramu, tīģergarneles – 6 eiro par kilogramu, dorado – 1 eiro gabalā. Lielākā daļa iedzīvotāju nerunā ne angļu, ne krievu valodā, piezīmēja Eds.

53
Tagi:
sociālie tīkli, tūrisms, Jūrmala
Pēc temata
Mājokļa cenas Latvijā var pazemināties par 10%, ja krīze nebeigsies rudenī
Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir
TM sagatavojusi aprēķinu projektu: pēc "kadastra" nekustamā īpašuma cena pieaugs divkārt
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

11
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

11
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

9
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

9
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību