Jūrmala

Gluži Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā

56
(atjaunots 13:32 21.07.2020)
Izīrē mājiņu uz vistas kājiņas ar sauso tualeti uz ielas par 1200 eiro – sociālo tīklu lasītājus pārsteigusi mājokļu īres cenas pie jūras.

RĪGA, 21. jūlijs — Sputnik. Neskatoties uz koronavīrusa pandēmijas radīto ekonomisko krīzi, daži nekustamo īpašumu īpašnieki Latvijā, šķiet, ne tikai nemazina īres maksu, bet pat vēl palielina to.

Sociālo tīklu lasītājus pārsteiguši sludinājumi par mājokļu īri pie jūras – rodas iespaids, ka investīciju nekustamo īpašumu saimnieki izmisīgi cenšas kompensēt Covid-19 radītos zaudējumus.

Piemēram, žurnālists Jānis Zvērs ieraudzījis piejūras mājiņas reklāmu: fotogrāfijā redzama būdiņa ar sauso tualeti uz ielas. Māja atrodas tikai dažu metru attālumā no jūras. Prieks to izmantot izmaksās 1200 eiro mēnesī.

"Saki ko gribi, Latvijā cilvekiem ir uzņēmēja gēns!" sarkastiski raksta Zvērs.

​​"Sūdīgs mārketings.Reti kurš tādu būdiņu ņem uz mēnesi. 1200 izdalot ar 30... 40€/dienā ir diezgan normāla cena," piekrita lasītājs Jānis.

​Cits komentētājs uzskata, ka piemērota cena par tādu būdiņu būtu 400 eiro mēnesī, taču citi sarunas dalībnieki atzīmēja, ka nekā pārsteidzoša astronomiskajā cenā nav.

"Ir, kas maksā, mīlīši. Tādu naudu par mazu dzīvoklīti Jūrmalā ar puķdobi pie loga un kaimiņiem. Bet te - pašam vesela māja, varbūt vēl labiekārtota! PS. Mūspusē Jūrkalnē tādas bez ērtībām maksā 50-60-70 ēras dienā. Sen aizrunātas līdz septembrim," apliecināja komentētāja ar lietotājvārdu Martastante.

​avukārt ekonomikas zinātņu doktors Uldis Osis arī pamanījis dīvainas cenu izmaiņas un pat salīdzināja nomas maksu Jūrmalā un Tenerifē.

"Salīdzinot AirBnb cenas uz mītnēm Jūrmalā un Tenerifes (Kanāriju salas)  dienvidos redzams, ka tās neko daudz neatšķiras. Prātiņ nāc mājās..." raksta Uldis Osis.

​Tomēr citi ekonomistam iebilda.

"Vai Tenerife labāka tikai tāpēc, ka nav Latvija? Es 100% izvēlētos Jūrmalu vai kādu citu vietu Rīgas jūras līcī, vismaz, šovasar," attrauca Aivars.

"Tirgus nosaka cenu, Oša kungs, Jūs tak to labāk par visiem zinat," autoram atbildēja bijušais Rīgas domes ierēdnis Emīls Jakrins.

​"Jā, mēs tā mēdzam teikt, ka tirgus. Īstenībā tā ir pietiekami spēcīga konkurence gan piedāvājuma, gan pieprasījuma pusē. Abos attēlos redzam, ka piedāvājums ir stipri ierobežots, iespējams, karantīnas dēļ. Bet, kur cenas saskrūvētas, arī tagad redzams," uzskata Uldis Osis.

​"Prātiņš atnāks, kad Jūrmalā beigsies sezona un pazudīs tūristi. Kamēr vien ir, kas gatavi maksāt, tikmēr, lai ir kaut 3x dārgāk. Bizness ir bizness," ir pārliecināts Dzintars.

​"Neesmu pārliecināts, ka daudziem šeit varens bizness sanāk. Tenerife pilna ar krieviem. Viņiem jau tur savas firmas, kas strādā ar Krieviju un piesaista "savējos". Vide un serviss tur daudz augstākā līmenī. Neskaitāmas kafejnīcas bāri un veikali. Viss arī lētāk kā pie mums," nepadodas ekonomists Osis.

​Savukārt kāds Eds uzskaitīja Kanāriju salu priekšrocības, kuru ziņā Jūrmala vienmēr ir spiesta piekāpties.

Viņš atgādināja, ka nodokļi Tenerifē ir daudz zemāki, PVN – 5%, degviela par 30% lētāka, nav maksas autostāvvietu, tuncis maksā no 5 eiro par kilogramu, tīģergarneles – 6 eiro par kilogramu, dorado – 1 eiro gabalā. Lielākā daļa iedzīvotāju nerunā ne angļu, ne krievu valodā, piezīmēja Eds.

56
Tagi:
sociālie tīkli, tūrisms, Jūrmala
Pēc temata
Mājokļa cenas Latvijā var pazemināties par 10%, ja krīze nebeigsies rudenī
Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir
TM sagatavojusi aprēķinu projektu: pēc "kadastra" nekustamā īpašuma cena pieaugs divkārt
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Alfrēds Rubiks

"Latvija nekaroja, cīnījās tauta": prezidenta Levita vārdus komentēja Alfrēds Rubiks

12
"Tauta karoja, bet Latvija kā valsts turēja sevi tīru": bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks pie Uzvaras pieminekļa Rīgā komentēja prezidenta Egila Levita vārdus par to, ka Latvija Otrajā pasaules karā nepiedalījās.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apciemoja arī bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks.

Izmantojot gadījumu, Sputnik Latvija korespondents nolēma apjautāties pieredzējušajam politiķim par to, vai taisnība ir prezidentam Egilam Levitam, kurš 8. maijā, Eiropas dienā, Brāļu kapos paziņoja, ka Latvija neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā.

"Jūs palaidāt garām vienu svarīgu vārdu. Viņš teica "Latvija kā valsts". Tauta karoja, bet Latvija kā valsts tur sevi tīru. Tāpēc, ka padomju Latviju viņi neuzskata par valsti," paskaidroja Rubiks.

Viņš uzsvēra, ka Uzvaras diena ir svētki Latvijai, neskatoties ne uz kādiem politiskiem izteikumiem. Tie ir svētki ar asarām acīs.

"Es pats šajā dienā, atceros, biju Kurzemes katlā. Mans bioloģiskais tēvs gāja bojā tajā karā, cīnīdamies Sarkanās armijas pusē. Patēvs – latvietis – karoja Waffen SS. Tāpēc caur mani, caur manu galvu un sirdi ir izgājis viss," pastāstīja Rubiks.

Jautāts par to, kas būtu bijis ar Latviju, ja Padomju Savienība nebūtu to atbrīvojusi, Rubiks atbildēja, ka jūtas pārsteigts, kad latvieši tic: tie cilvēki, viņu tautieši, kuri gāja karot Waffen SS, karojuši par brīvu Latviju.

"Aizmirsuši, ko teica Hitlers. Viņš nekad nesolīja brīvību ne Latvijai, ne Lietuvai, ne Igaunijai. Viņš deklarēja, ka tā būs Ostlande. Un viņa labā roka – Rozenbergs – teica: kad mēs iegūsim šo telpu, mēs vienus apšausim, likvidēsim, bet citus atstāsim vairoties kā darba spēku," atgādināja Rubiks.

Pa to laiku cilvēki nesa ziedus pie žoga iejoztā Uzvaras pieminekļa. Ziedus lika uz speciāli novietotiem galdiem, no kurienes "Rīgas meži" pārstāvji tos aiznes tālāk pie pieminekļa.

Notika vairāki nenozīmīgi incidenti, taču kopumā at;mosfēra bija mierīga.

Policisti pat palīdzēja novietot pie monumenta plakātu, kas veltīts "Nemirstīgajam pulkam".

12
Tagi:
Uzvaras diena, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Policisti slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim

43
(atjaunots 15:15 09.05.2021)
Brīdinājumus par to, ka piekļuve Uzvaras piemineklim tiks slēgta jebkurā brīdī, policisti sāka īstenot jau kopš paša rīta. Piekļuve piemineklim ir slēgta. Cilvēki stājās rindās.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Policisti brīdināja: ja Uzvaras dienā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā ieradīsies pārlieku daudz cilvēku, piekļuve piemineklim tiks slēgta.

Brīdinājumu policisti sāka īstenot jau kopš paša rīta.

Piekļuve piemineklim tika slēgta, monumentu apjoza ar nožogojumu, pie tā nolika galdus, uz kuriem cilvēki var nolikt atnestos ziedus. Pēc tam tos nolikšot pieminekļa pakājē.

Цветы предлагают оставлять на столах, установленных возле памятника
© Sputnik / Sergey Melkonov
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Cilvēki, kuri Uzvaras dienā vēlējās godināt varonīgo padomju karavīru piemiņu, stājās rindā pie pieminekļa.

Полиция в парке Победы 9 Мая
© Sputnik / Sergey Melkonov
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Individuālā kārtībā ziedus pie monumenta izdevās nolikt tikai Krievijas Federācijas pagaidu pilnvarotajam Latvijas Republikā V. Vasiļjevam. Citus diplomātus pie monumenta nelaida. Arī žurnālistiem piekļuve bija slēgta.

Sestdien, 8. maijā preses konferencē Latvijas Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks brīdināja, ka policisti var kuru katru brīdi slēgt piekļuvi monumentam, ja viņiem radīsies iespaids, ka cilvēku skaits pie pieminekļa ir pārāk liels.

43
Tagi:
policija, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Uzvaras diena Rīgā būs! Piekļuve Uzvaras piemineklim netiks slēgta
Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"
9. maijā Nacionālā apvienība dosies pie Uzvaras pieminekļa
Putins apsveica ārvalstu līderus un pilsoņus Uzvaras dienā

Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Brīvībai un Mieram

0
(atjaunots 09:14 10.05.2021)
Jūsu priekšā – dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa. Tā tapusi par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa veltīta Latvijas atbrīvošanai no vācu okupācijas – tā bija nenovērtējama velte 130. Latvišu strēlnieku korpusa karavīriem, ko komandēja ģenerālmajors Detlavs Brantkalns.

Latvijas atbrīvošana bija ļoti svarīgs elements Staļina Astotajā triecienā – triju Baltijas frontu stratēģiskā uzbrukuma operācijā.

1944. gada 17. jūlijā 307. Latviešu strēlnieku divīzijas vienības iegāja Šķaunes ciemā dzimtajā zemē. Līdz 1944. gada jūlija beigām visa Latvijas austrumu daļa bija atbrīvota.

Latgali līdz Aiviekstes upei korpuss šķērsoja triju nedēļu laikā. Priekšā bija Lubānas-Madonas un Rīgas uzbrukuma operācijas. Padomju Latvijas galvaspilsēta Rīga tika atbrīvota 1944. gada 13. oktobrī.

Dokumentālo filmu "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" īpašā projekta "Lielās Uzvaras latviešu durkļi: Latvijas īstie varoņi" ievaros sagatavoja Sputnik Latvija par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Tas stāsta par latviešu ieguldījumu visu padomju tautu lielajā kopīgajā uzvarā.

0