Olimpiādes emblēma

Latvijā izdomāja Maskavas Olimpiādes emblēmu

51
(atjaunots 11:19 23.07.2020)
Vēl pirms 1980. gada Spēļu sākumā Latvijai parādījās savs pirmais čempions – jaunais mākslinieks no Rēzeknes Vladimirs Arsentjevs, kurš kļuva par Maskavas Olimpiādes emblēmas autoru.

RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik, Vladislavs Fedotovs. XXII Vasaras Olimpisko spēļu emblēmas autors ir mākslinieks no Rēzeknes Vladimirs Arsentjevs. Tieši viņa variants beigās tika atzīts par labāko no vairāk nekā 26 tūkstošiem skiču.

Emblēmas izvēle nav vienkārša un laikietilpīga lieta. Pats konkurss (turklāt atvērtais) tika izsludināts 1975. gada maijā. Organizatori aicināja izmēģināt savus spēkus visus gribētājus (no profesionāļiem līdz pat amatieriem). Emblēmas projektā bija jābūt olimpiskajiem apļiem, Maskavas un Olimpiādes gada (1980) norādījumiem, un bija nepieciešams arī lakoniskums kopā ar skaidru grafiku, lai pēcāk to varētu izgatavot nozīmīšu, grafisko spiedumu izgatavošanai un preču marķēšanai.

Подготовка к Олимпиаде 1980 года. На фоне - эмблема Олимпиады
© Sputnik / Яков Берлинер
Gatavošanās 1980. gada Olimpiādei. Fonā – Olimpiādes emblēma

Sākumā atsauksme izrādījās ne tik aktīva, cik būtu gribējies. Vasaras beigās "Olimpiāde-80" organizatoru komiteja saņēma vien pusotru tūkstoti topošās emblēmas skiču un neko labu starp iesūtītajiem darbiem neatrada. Pēcāk 75. gada septembrī tika izdots dekrēts par slēgta konkursa rīkošanu Spēļu oficiālās emblēmas izveidošanai, kurā tiks iesaistīti PSRS Mākslinieku savienības locekļi. Starp desmitiem uzaicināto uz pretendentu "slēgto pasākumu" bija divi Latvijas pārstāvji – Aleksandrs Stankēvičs un Gunārs Kirke. Mēneša laikā viņiem bija jāprezentē komisijas izvērtēšanai savi projekti. Žūrijai par brīnumu arī šī skate nedeva rezultātu, tādēļ bija nolemts "nepiešķirt dalībniekiem prēmiju".

1976. gada februārī joprojām nebija gatava lēmuma. Tad "Olimpiāde-80" organizatoru komiteja nolēma: uzticēt visu vienam no slēgtā konkursa dalībniekiem Valērijam Akopovam (kombināta "Progmrafika" galvenajam māksliniekam). Palīgā viņam tika doti divi dizaineri Igors Kravcovs un Vasīlijs Djačenko, pēc kā viņiem tiek dots uzdevums: atlasīt dažus variantus no konkursā iesūtītajām skicēm un izstrādāt beigās 1980. gada Spēļu oficiālo emblēmu. Par pamatu tika paņemts 25 gadus vecā mākslinieka no Rēzeknses Vladimira Arsentjeva darbs, kurš attēloja Kremļa Spasskaja torni no skrejceliņiem.

Художник-оформитель, автор эмблемы Олимпиада-80 Владимир Арсентьев пишет этюд
© Sputnik / Птицын
Mākslinieks-noformētājs, "Olimpiāde-80" emblēmas autors Vladimirs Arsentjevs raksta skici

Pēc trīs mēnešiem presē parādās oficiāls paziņojums: Par Vissavienības 1980. gada Spēļu oficiālās emblēmas konkursa uzvarētāju pasludināts Vladimirs Arsentjevs. Savu skici viņš nosūtīja pēdējā konkursa dienā (1975. gada 31. decembrī), un beigās šis darbs izrādījās labākais no vairāk nekā 26 tūkstošiem iesūtīto variantu. Arī konkursa dalībnieku ģeogrāfija izrādījās plaša – tur bija autori no PSRS, Ungārijas, VDR, Polijas, Čehoslovākijas, VFR, Indijas, Kanādas, Kubas un pat Mali.

Jūlijā 78. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā Monreālā Arsentjeva emblēma beidzot tika apstiprināta par oficiālo Maskavas Olimpiādes-80 logotipu.

Tobrīd Arsentjevs, kuram aiz pleciem jau bija dienēšana armijā, pabeigta Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskola un mākslinieka-noformētāja darbs Baltijas Dzelzceļa Rēzeknes ceļa distancē, nolēma doties uz Maskavu un iestāties prestižajā Stroganova Maskavas valsts mākslas un rūpniecības augstskolā. Pēc mākslinieka atmiņām, par savu uzvaru konkursā viņš uzzināja iestājeksāmenu laikā, kurus, kā viņš apgalvoja, kārtoja vispārējā kārtā. Un Stroganova augstskolai bija Padomju Savienības labākās mācību iestādes slava grafisko dizaineru apmācīšanā. Un Akopovs ar Djakonovu, kuri pilnveidoja Arsentjeva emblēmu, jāpiebilst, bija šīs mācību iestādes pasniedzēji.

Lūk tā, vēl pirms 1980. gada Spēļu sākuma, Latvijai parādījās savs pirmais olimpiskais čempions – Vladimirs Arsentjevs. Par uzvaru Vissavienības konkursā viņam tika piešķirta prēmija 1000 rubļu apmērā. Starp citu, izņemot Rēzeknes mākslinieka darbu, žūrija ar naudas balvām atzīmēja vēl trīs dalībniekus – Maskavas arhitektu Viktoru Pudakovu (500 rubļu prēmija), kā arī Ļeņingradas māksliniekus Vitāliju Kubaševski un Evelīnu Černišovu (250 rubļi uz abiem). Vēl pieci cilvēki saņēma mierinājuma prēmijas 100 rubļu apmērā. Turpmāk viņu darbi arī tika izmantoti piemiņas nozīmītēs, plakātos un suvenīru produkcijā, kas bija veltīta "Olimpiādei-80".

Сувенирная шкатулка с символикой Олимпиады-80, выполненная мастерами Косовского производственно-художественного объединения Гуцульщина
© Sputnik /
Suvenīra lādīte ar Olimpiādes-80 simboliku, kuru izgatavoja Kosovas Ražošanas un mākslas apvienības "Gucuļščina" meistari

P.S. Pirms kādiem 15 gadiem parādījās vēl viens pretendents uz Maskavas olimpiskās emblēmas autortiessībām – Ukrainas Geničeskas rajonā dzimušais, Partizani ciema iedzīvotājs Viktors Ņikitčenko. Viņš apsūdzēja Vladimiru Arsentjevu plaģiātismā, ka mākslinieks no Latvijas it kā noskatījis no viņa ideju un beigās īstenoja to. Runājot par Ņikitčenko darbu, tad, pēc viņa sacītā, viņš toreiz nepaspēja nosūtīt savu skici konkursam, savukārt pēc tā rezultātu paziņošanas sāka rakstīt visām instancēm: "Sovetskij sport", "Olimpiāde-80" organizatoru komitejai, PSRS Ģenerālprokuratūrai un pat personīgi Leonīdam Brežņevam. Tiesa, tam visam īpaši neticas (pirmām kārtām plaģiātismam), tādēļ oficiālais XXII Olimpisko spēļu logotipa autors joprojām ir un paliek Arsentjevs. Taču neko būtisku, pēc kolēģu stāstītā, kopš tā laika viņš nav radījis.

Par citām Maskavas Olimpiādes vēstures krāšņajām lappusēm un par Latvijas iedzīvotāju lomu tajā lasiet krievu valodā Sputnik speciālajā projektā

51
Tagi:
olimpiāde
Temats:
Olimpiāde 80 (12)
Lidl

Vairāk nekā tūkstotis darbavietu: Lidl meklē darbiniekus visā Latvijā

4
(atjaunots 13:21 22.09.2020)
Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" meklē veikala darbiniekus un noliktavas strādniekus; darba pieredze mazumtirdzniecībā nav obligāta.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Vairāk nekā tūkstoti vakanču piedāvā mazumtirgotājs "Lidl Latvija" dažādās pilsētās: Rīgā, Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī, Ventspilī, Tukumā, Rēzeknē, Jelgavā un Ogrē, raksta Bb.lv ar atsauci uz kompānijas pārstāvi.

Lai kļūtu par pretendentu, nav obligāta darba pieredze, uzsver "Lidl Latvija", nepieciešamo apmācību viņi izies jau tieši pirms darba uzsākšanas vai arī uzreiz pēc tā uzsākšanas.

Veikaliem ir nepieciešami veikala darbinieki un noliktavas darbinieki. Visi gribētāji var iesniegt pieteikumu veikalu tīkla oficiālā mājaslapā.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, saskaņā ar publicētajiem darba tirgus pieprasījuma datiem, tuvākajā laikā pieprasījums pēc darbiniekiem nesaruks.

Biznesmeņi sagaida, ka palielināsies vakanču skaits un joprojām būs jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Šeit Ekonomikas ministrijas prognozes sakrīt ar darba devēju redzējumu: darbaspēka pieprasījums tikai un vienīgi pieaugs kaut vai tāpēc, ka iedzīvotāju skaits turpina kristies.

Pēc darba devēju domām, vislielākā aktivitāte būs vērojama preču un pakalpojumu profesiju grupā, sevišķi veikalu pārdevēju un pārdevēju palīgu amatos. Tāpat ir nepieciešami speciālisti un vecākie speciālisti.

Svarīgāko iemaņu vidū darba devēji norāda valsts valodas zināšanas, komunikatīvās prasmes, krievu valodas zināšanas un iemaņas darbā ar datoru.

4
Tagi:
darba tirgus
Pēc temata
Puse no pasaulē strādājošiem cilvēkiem var palikt bez iztikas līdzekļiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
VID

Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem

20
(atjaunots 12:49 22.09.2020)
Latvijā līdz 500 eiro pieaugs minimālā alga, garantētais minimālo ienākumu līmenis sastādīs 109 eiro, tiks samazināts sociālais nodoklis, toties ieviesīs obligātās sociālās iemaksas.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pirmdienas vakarā koalīcijas partneri beidzot nonāca pie kopsaucēja par 2021. gada budžeta un nodokļu reformas pamatprincipiem, kura stāsies spēkā no 1. janvāra. Galvenokārt runa ir par darbaspēka nodokļu izmaiņām. Un ne par labu mazajam biznesam.

Tostarp budžeta projektā paredzēts, ka no 1. janvāra minimālā alga valstī sastādīs 500 eiro, mediķu algas palielinājumam piešķirti 183 miljoni eiro, "pilnā atbilstībā ar iepriekšējās Saeimas lēmumiem", uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš. Gaidāms arī pedagogu un akadēmiskā personāla algu pieaugums (dotajā gadījumā summu neprecizēja).

Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, nešaubāmus plusus pirmām kārtām izjutīs ierēdņi, to skaitā tie paši ministri, - viņu algas taču ir "sasaistītas" ar minimālo algu ar attiecīgu koeficientu. Savukārt mazā biznesa pārstāvjiem minimālās algas palielināšana nav nekāda dāvana, jo nodokļus no "uz papīra" palielinātās algas nāksies maksāt ar dzīvo naudu.

No tagadējiem 64 līdz 109 eiro, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, tiks palielināts garantētais minimālo ienākumu līmenis . Savukārt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzēts piešķirt gandrīz 9 miljonus eiro (visa summa, kas arī tika pieteikta budžetā), savukārt no 2022. gada valdība plāno reformēt ģimenes pabalstu sistēmu.

Šeit pieņemto lēmumu kārtība arī ir saprotama. 2021. gadā notiks pašvaldību vēlēšanas, tādēļ koalīcijas partijām būs jāparūpējas par sabiedrisko mediju ienākumu pietiekamību (kā arī par lojālo privāto "uzbarošanu"). Turklāt pārskatītie ģimenes pabalsti kļūs par labu trumpi 2022. gada Saeimas vēlēšanās.

Un visbeidzot, galvenā nodokļu izmaiņu daļa. No 1. janvāra par 1% samazinās sociālā nodokļa likme un no 1200 līdz 1800 eiro palielinās neapliekamā diferencētā minimuma robeža. Tādējādi nedaudz samazinās nodokļu slogs oficiālo algu saņēmējiem pārsvarā lielos uzņēmumos.

Savukārt pašnodarbinātos, kā arī cilvēkus, kuri strādā pēc patenta, un mikrouzņēmumus gaida nepatīkams pārsteigums. No 1. jūlija (tātad tieši pēc pašvaldību vēlēšanām) valstī visiem strādājošajiem tiks ieviests obligātais maksājums sociālajā budžetā. Tā apmērs pagaidām netiek ziņots. Nodokli aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, maksājumu veikšanu uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienests. Tiek gaidīts, ka nodokļa maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī. Maksāt nāksies uzņēmumiem – darba devējiem vai pašiem darbiniekiem, ja viņi ir pašnodarbinātie.

Vēl lielāks nodokļu trieciens sagaida mikrouzņēmumus. No 1. janvāra mikrouzņēmumi saglabās savu statusu, ja tajā tiks nodarbināts tikai viens cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbiniekiem, kā tas ir šobrīd. No 15% līdz 25% tiek paaugstināts nodokļa apmēra, kuru nāksies maksāt no apgrozījuma līdz 20 000 eiro gadā. No apgrozījuma no 20 000 līdz 40 000 eiro gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet strādāt kopējā nodokļu režīmā.

Gaidāmās nodokļu iniciatīvas tika apspriestas arī atbildīgajā Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā. Sēdē bijusī finanšu ministre, esošā Saeimas deputāte no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības Dana Reizniece-Ozola atzīmēja, ka viņas vadībā 2018. gadā veiktajai nodokļu reformai bieži pārmeta pārāk lielo nodokļu piemērošanas sistēmas sarežģītību, taču šīs izmaiņas novedīs pie vēl lielāka jucekļa. Otrkārt, par ko pirms mēneša teica arī Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu ministrijas prognozes par to, ka mikrouzņēmumu darbinieki sāks pāriet pie darba standarta nodokļu režīmā, riskē neattaisnot sevi – drīzāk, viņi varētu sākt mēģināt slēpt ienākumu, kas tiek iegūti saimnieciskās darbības rezultātā, kas palielinās ēnu ekonomikas apjomu.

Komisijas kolēģi atbalstīja arī deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs, kurš norādīja, ka nodokļu izmaiņas derētu apstiprināt uz likmju analīzes pamata kaimiņvalstu tirgos – Lietuvā un Igaunijā. Turklāt derētu vienkāršot nodokļu struktūru, padarot tos nodokļu maksātājiem saprotamākus.

20
Tagi:
nodokļi, nodokļu reforma, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Jaunie noteikumi: VID komunicēs ar nodokļu maksātājiem ar e-pasta starpniecību
"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju