Rīga

Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu

126
(atjaunots 11:39 20.07.2020)
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka pēc reformas summārā nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība pieaugs divas reizes.

RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. Kadastrālās vērtības pārrēķins bez nekustamā īpašuma nodokļa likmes izmaiņām sāpīgi iecirtīs virknei namīpašnieku, kā arī uzņēmumu īpašniekiem, uzskata eksperti. Šim apgalvojumam piekrīt arī Ekonomikas ministrija – tā piedāvā vai nu apturēt reformu, vai arī izmainīt nodokļu politiku daļā nekustamo īpašumu likmju, vēsta LTV.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests  izstrādāja un iesniedza publiskai apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, no kuras tostarp ir atkarīgs nekustamā īpašuma nodoklis.

Palielināsies dzīvokļu kadastrālā vērtība, kuri atrodas jaunbūvēs, kas ir uzbūvētas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļu jomā, kas tika uzbūvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.

Kadastrālās vērtības kāpums sagaida arī privātmājas, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kur bija vērojams nekustamo īpašuma cenu kāpums. Izmaiņas skars arī industriālos objektus.

Lauksaimniecības jomā gaidāma zemes kadastrālās vērtības izaugsme, nelielas izmaiņas skars arī ēkas. Tiek atzīmēts, ka kadastrālā vērtība celtnēm, kuras tiek izmantotas šajā nozarē, pat var samazināties.

Jo augstāka kadastrālā vērtība, jo lielāks ir nekustamā īpašuma nodoklis. Šajā sakarā Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus, kuri paredz atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) primārajam mājoklim, kura vērtība nepārsniedz 100 tūkstošus eiro.

RTU darbiniece Sarmīte Barvika, kura nodarbojas ar pilsētvides jautājumiem, pozitīvi vērtē kadastrālās vērtības pārrēķinu un uzskata to par labu sistēmu. Tomēr gaidāmo izmaiņu dēļ par aktuālu kļuvis arī NĪN jautājums: dažviet pēc "kadastra" pārrēķina tas pieaugs, dažviet kritīsies.

"Šis augstais nodoklis tomēr ir centrālā reģiona problēma. Tā ir privātmāju problēma, jo  privātmājās dzīvo ne mazāk kā 10% Latvijas iedzīvotāju," norādīja Barvika.

Aptuveni 6% rīdzinieku dzīvo privātmājās – tieši šādiem īpašniekiem nodokļu slogs jau šobrīd ir pietiekoši augsts, daži pat šī iemesla dēļ pārdod mājas,, savukārt pēc "kadastra" pārrēķina ievērojamai daļai izmaksas var pieaugt vairākas reizes.

"Protams, ekonomika ir ļoti svarīga, jo bez ekonomikas mēs nevarēsim iztikt, bet mēs neiztiksim bez lojāliem iedzīvotājiem. Šai politikai tomēr jābūt ne tikai vērstai, teiksim, uz šo budžetu, ka mums ir jāaizpilda šis budžets, bet mums ir arī jāskatās nākotnē un jāredz, kāda sabiedrība šeit dzīvos," uzskata pētniece.

Pēc viņas domām, izeja no šīs situācijas ir izmaiņas nodokļu likmēs.

Latvijas Universitātes darbiniece Līga Leitāne pēta nodokļu politiku nekustamo īpašumu jomā. Viņa uzskata, ka, ja kadastra reforma tiks atbalstīta piedāvātajā veidā bez nodokļu likmju izmaiņām, daļa Latvijas iedzīvotāju izrādīsies neapskaužamā stāvoklī. Visās teritorijās ar aktīvu mājokļu tirgu nodokļi var pieaugt vairākas reizes.

"Cilvēki, dzīvojot savos īpašumos, savās mājās, nevilšus nonāk [citu darījumu] ietekmē, un viņi būs spiesti ciest tādēļ, ka kaimiņos kāds ir pārdevis kādu īpašumu. Rezultātā maksājums tikai pieaug, kaut gan cilvēks nav aktīvi piedalījies nekustamā īpašuma tirgū," atzīmēja Leitāne.

Viņa atzīmē, ka šai problēmai ir vairāki risinājumi – piemēram, maksāt infrastruktūras nodokļus pašvaldībām.

Lielu risku rada arī vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa, jo tas var radīt papildu slogu īrniekiem.

"Ekonomiski nav pamatota šāda rīcība nodokļa pieaugumam tādā kontekstā, ja mēs skatāmies salīdzinājumā ar Baltijas valstīm. Mēs jau tagad maksājam nekustamā īpašuma nodoklī lielākas summas nekā kaimiņvalstīs. Arī Eiropā pieeja uz dzīvojamām platībām, ko cilvēki nopirkuši, tomēr ir savādāka. Jautājums ir, ko mēs gribam panākt?" piebilda Leitāne.

To, ka kadastrālās vērtības palielināšana var novest pie negatīvām sekām, atzīmē arī Ekonomikas ministrijā. Tur norāda, ka kadastra reforma ietekmēs uzņēmējus, var novest pie ražošanas sadārdzināšanās un konkurētspējas krituma. Ministrija par risinājumu uzskata vai nu kadastrālās vērtības pārrēķina apturēšanu, vai arī nodokļu likmju pārskatīšanu.

"Ir jārunā tieši par to nodokļu likmi, ka viņai jābūt samazinātai, lai viņa nokompensētu to straujo kāpumu, lai viņš nebūtu tāds, kas rada šīs negatīvās sekas," atzīmēja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kristaps Soms.

126
Tagi:
nekustamais īpašums, nodokļi
Pēc temata
Deputāts: kāpēc latviešiem jāmaksā lielāks nodoklis, nekā krieviem
Maksa par dzīvokli Rīgā pieaugs
Nekavējoties samaksāt! Rīdzinieki saņem rīkojumus no "zemes baroniem"
Padomju laika mājokļus varētu atbrīvot no NĪN. Reģioni ir neapmierināti
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena

32
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.

Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.

"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.

Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.

"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.

Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

32
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Kravu pārvadājumi, kravas, tranzīts
Pēc temata
Tagad vagoni: "LDz Cargo" izsludina izsoli
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kravas nevairosies, taču var piespiest pie sienas ekspeditorus: LDz jaunais biznesa plāns
Pat ja tarifs būs nulle, kravu nekļūs vairāk: Latvijai nāksies dotēt LDz
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

7
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

7
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums