Tiesībsargs Juris Jansons, foto no arhīva

Tiesībsargs: Likumdevējam ir jānodefinē sociālās palīdzības mērķis un ko ar to var nosegt

33
(atjaunots 10:10 18.07.2020)
Tiesībsargs Juris Jansons uzvarēja Satversmes tiesā. Saskaņā ar pieņemto spriedumu par Satversmei neatbilstošu atzīta norma, kas noteica vidējo ienākumu līmeni, kādu nepārsniedzot persona vai ģimene atzīstama par trūcīgu.

RĪGA, 18. jūlijs – Sputnik. Latvijas Satversmes tiesa (ST) atzinusi par Satversmei neatbilstošu normu, kura nosaka vidējo ienākumu līmeni, kuru nepārsniedzot to saņēmēji (cilvēks vai ģimene) tiek atzīti par trūcīgajiem, vēsta Mixnews.

Lieta tika ierosināta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma. Viņš norādīja, ka Ministru kabineta noteiktais vidējais ienākumu līmenis, kuru nesasniegšanas gadījumā cilvēks vai ģimene tiek uzskatīti par trūcīgajiem un viņiem ir tiesības saņemt atbalstu, pārkāpj Satversmes 1. pantā noteikto cilvēka cieņas, tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts principus, kā arī no Satversmes 109. panta izrietošo valsts pienākumu sniegt sociālo atbalstu visām personām, kurām tas ir nepieciešams.

Tiesībsargs norādīja, ka vidējais ienākumu līmenis, kurš atbilst trūcīgas personas statusam, ir pārāk zems, tādēļ daudzi iedzīvotāji, kuriem patiešām ir nepieciešams valsts atbalsts, to nesaņem. Tāpat viņš pievērsa uzmanību tam, ka ienākumu līmenis trūcīgas ģimenes vai personas statusa noteikšanai netika pārskatīts kopš 2009. gada, savukārt kopš 2011. gada tas tiek noteikts bez pamatotas metodikas, vērā tiek ņemtas tikai valsts un pašvaldību finanšu iespējas šobrīd.

ST paziņoja, ka sociālajam atbalstam ir jābūt vismaz tādam, lai katrs cilvēks, kurš nav spējīgs nodrošināt sev pietiekamus resursus, gūtu iespēju dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, kas tostarp nozīmē arī integrāciju mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā.

Tāpat tiesa uzsvēra, ka vidējais ienākumu līmenis, kuru nesasniedzot cilvēks vai ģimene skaitās trūcīgie un ir tiesīgi saņemt sociālo palīdzību, pašlaik tiek noteikti bez skaidras metodes.

Šajā sakarā tiesa uzsvēra, ka vidējo ienākumu apmēra noteikšana, no kura ir atkarīgas cilvēka tiesības uz minimālas sociālās palīdzības saņemšanu, bez jebkādiem argumentiem un pamatojumiem ir pretrunā ar bāziskajām tiesībām uz cilvēka cieņas saglabāšanu, sociāli atbildīgas valsts principu un tās stabilo attīstību. Tādēļ valsts pienākums ir izstrādāt sociālās palīdzības sistēmu un kritērijus tās sniegšanai tādā veidā, lai noteiktu reālas cilvēku vajadzības un atbilstošus atbalsta pasākumus.

Tāpat ST atzīmēja, ka valstij ir pienākums regulāri pārskatīt un atjaunot minimālās sociālās palīdzības apmēru.

Šis ir jau trešais spriedums, kad ST pēc tiesībsarga iesnieguma atzīst sociālā nodrošinājuma normas par Satversmei neatbilstošām. Iepriekš tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu garantēto minimālo ienākumu līmeni un sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nestrādājošām personām ar invaliditāti un pensionāriem. Rindā gaida vēl viena prasība – par nepietiekamu mediķu darba atalgojuma palielinājumu.

33
Tagi:
Jansons, Satversmes tiesa
Pēc temata
Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
Minimālais ienākumu līmenis Latvijā ir atzīts par Satversmei neatbilstošu
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Biroja darbinieks

Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi

8
(atjaunots 16:06 02.03.2021)
Nestabilas politiskās situācijas dēļ "bēgušie" Baltkrievijas uzņēmumi pilnā sparā iekārtojas Latvijā, pilnvērtīgu darbību uzsākušas jau 13 firmas, vēl 5 uzņēmumi ir "procesā".

RĪGA, 2. marts — Sputnik.  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns informēja, ka kopš 2020. gada rudens Latvijā no Baltkrievijas pārcēlušies 13 uzņēmumi, raksta Lsm.lv. Tāpat piecas firmas ir "procesā".

Visi uzņēmumi jau atraduši telpas un nokārtojuši visas formalitātes, tostarp ar bankas kontiem. Piemēram, Daugavpilī uzsāka darbu uzņēmums Webhelp, kas sniedz digitālos pakalpojumus.

Atgādinām, ka vairākas valstis ir iesaistījušās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā apsver iespēju pārcelt savu darbību uz citām valstīm.

Piemēram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

8
Tagi:
Uzņēmēji, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Tiešā tirdzniecība ir aizgājusi: kāpēc veikalos nav Latvijas liellopu steiku
Izsole bez pieteikumiem: kā pārdos Liepājas lielākā šprotu ražotāja mantu
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Dombrovskis: Grindeks un Olainfarm varētu nopelnīt uz Krievijas vakcīnas rēķina

Pašizolēšanās Latvijas viesnīcās: vai pakalpojums šogad ir pieprasītāks

9
(atjaunots 09:28 02.03.2021)
Neskatoties uz īpašnieku cerībām, brīnums nav noticis, pašizolācija viesnīcu numuros Latvijā nav īpaši pieprasīta.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 2021. gada sākuma iespēju pašizolēties viesnīcas numuros izmantoja vien 225 cilvēki, raksta BВ.lv, atsaucoties uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Kasparu Rožkalni.

Šobrīd pašizolācijas programmā piedalās 29 viesnīcas. Daudzām šāda iespēja nopelnīt kļuva par "svaiga gaisa malku" ārkārtējās situācijas dēļ valstī. Neskatoties uz viesnīcu vēlmi nopelnīt vismaz tādā veidā, pašizolēšanās pakalpojums nav īpaši pieprasīts.

Atgādinām, ka saskaņā ar Veselības ministrijas un CSP datiem ir noteiktas četras personu grupas, kurām var būt nepieciešama izvietošana ārpus savas mājsaimniecības.

Pirmajā grupā ir personas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija ar vieglu vai bezsimptomu slimības gaitu, kurām nav nepieciešama ārstēšanās stacionārā, bet, kurām nav iespējas nodrošināt efektīvu izolāciju savā mājsaimniecībā.

Otrā grupa – personas ar apstiprinātu Covid-19 infekciju pēc ārstēšanās stacionārā, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā mājsaimniecībā, lai nepakļautu citus cilvēkus inficēšanās riskam.

Trešā grupa - kontaktpersonas ar apstiprinātu Covid-19, ja tās nevar nodrošināt pašizolāciju savās mājsaimniecībās.

Ceturtā grupa - starptautisko organizāciju darbinieki un studenti, kā arī tie kuriem ir pastāvīga darba atļauja ar darba līgumu ārvalstīs un kam nepieciešams nodrošināt izolāciju, atgriežoties mītnes valstī.

Valsts sedz 80% viesnīcas apmaksas, 20% nāksies maksāt iemītniekam, turklāt valsts apmaksātā summa nevar pārsniegt 35 eiro dienā. Ēdināšanas izmaksas netiek kompensētas.

9
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Latvijā viesnīcām gatavo valsts pasūtījumu, lai izolētu cilvēkus ar Covid-19
Viesnīcas numurs dzīvokļa vietā. Spāņu viesnīcas izdomāja, kā izdzīvot
Valdības šausmīgās kļūdas pandēmijas laikā: kādus lēmumus nevajadzēja pieņemt