ASV, Igaunijas un NATO karogs Emari aviācijas bāzē, foto no arhīva

Militārais eksperts konstatējis "Pikša sindromu" Igaunijas attieksmē pret Krieviju

28
(atjaunots 22:55 15.07.2020)
Krievijas Ģenerālštābs redz Igaunijas centienus parādīt, kādas ir valsts iespējas sagādāt nepatikšanas lielajam un nopietnajam kaimiņam.

RĪGA, 16. jūlijs – Sputnik. Latvijas pēdās arī Igaunija paudusi gatavību uzņemt pie sevis amerikāņu militāro kontingentu, ko ASV prezidents Donalds Tramps licis izvest no Vācijas, vēsta Rubaltic.ru. Runa ir par 9,5 tūkstošiem karavīru. Kontingenta izvešanas termiņš un jaunā dislokācijas vieta vēl nav noteikti.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins konstatēja, ka Tallinas vēlme ir saprotama – iegūt Vašingtonas atbalstu, paziņot visai pasaulei, ka ir tāda valsts – Igaunija.

"Šeit atmiņā ataust Krilova fabula: "Ai, Piksis! Tad jau laikam stiprs, ja ziloni aprej!" Igaunijai ir "Pikša sindroms" – vēlme demonstrēt iespēju sagādāt nepatikšanas lielam un nopietnam zvēram," teica Ļitovkins sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts ir pārliecināts, ka Krievija ņems vērā amerikāņu bruņoto spēku klātbūtni pie savām robežām, ja tie tiks dislocēti Igaunijā.

"Jāpatur prātā, ka Emari aviobāzē atrodas amerikāņu lidmašīnas, kas spēj nest kodolbumbas. No turienes līdz Sanktpēterburgai – piecu minūšu lidojums virsskaņas iznīcinātājam. Krievijas Ģenerālštābs visu to redz un ņem vērā. Ja Igaunija vēlas kļūt par Krievijas raķešu mērķi, viņa sekmīgi piepildīs savu sapni," uzsvēra Ļitovkins.

Viņš atgādināja, ka NATO militārā kontingenta dislokācija pie Krievijas robežām pārkāpj Krievijas un NATO Pamata aktu, kas parakstīts Romā 1997. gadā.

"Dokuments aizliedz dislocēt uz robežām būtiskus karaspēka kontingentus. NATO un ASV šo vienošanos noniecina un nekad nav to ievērojušas. Tāpat viņi plāno to neievērot arī tagad," secināja Ļitovkins.

Baltijas valstis regulāri klāsta par it kā augošo Krievijas agresiju. Pēc to lūguma NATO dislocēja reģionā ātrās reaģēšanas spēku bataljonus. Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nevienā pasaules reģionā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka NATO vadībai tas ir zināms, tomēr alianses spēki pie KF robežām joprojām aug ar Krievijas "draudu" izdomāto ieganstu.


28
Tagi:
Igaunija, NATO, ASV, drošība, Krievija
Temats:
NATO austrumu flangā (218)
Pēc temata
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
ASV uzbrukuma droni pie Krievijas robežām. MQ-9 Reaper dislocēs Igaunijā
Kā Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

32
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
32
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

18
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

18
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Eiropas Komisija

Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos

0
(atjaunots 17:22 23.09.2020)
Vairākās Eiropas valstīs vērojams koronavīrusa infekcijas gadījumu pieaugums, tāpēc tūrisma nozares atjaunošanai un stabilas tūristu plūsmas atbalstam vajadzīgi kopīgi principi visām valstīm šajos sarežģītajos apstākļos.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Latvija aicinās Eiropas Komisiju izstrādāt vienotus principus tūrisma nozarei Covid-19 apstākļos, stāsta Ekonomikas ministrijas ziņojums par jautājumiem, kas tiks izskatīti ES tūrisma ministru videokonferencē, stāsta Tvnet.lv.

Konference sasaukta pēc Vācijas iniciatīvas.

Eiropā patlaban tiek reģistrēts aizvien lielāks infekcijas gadījumu skaits, tāpēc Vācija vēlas kopīgiem spēkiem izstrādāt risinājumus, kā labāk atjaunot tūrisma nozari un atbalstīt stabilu tūrisma plūsmu, atklāja ministrija.

Latvijas pārstāvji videokonferencē pastāstīs par kritisko situāciju tūrisma nozarē valstī.

Latvija uzskata, ka sabiedriskā veselība ir prioritārs jautājums, tomēr vienlaikus nepieciešama sabalansēta pieeja, lai nodrošinātu ekonomika atjaunošanu un Šengenas zonas veselumu.

Jautājumā par Baltijas valstīm Latvija uzskata, ka transporta un tūrisma plūsmu uzturēšanai valstīm ir jāvienojas par kopīgu kumulatīvo rādītāju, kura apstākļos ir jāievēro pašizolācija, kā arī par citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

ES tūrisma ministru videokonference notiks septembra beigās.

0
Tagi:
koronavīruss, tūrisms, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Vīrusa viļņos. Valstis gatavojas jauniem uzliesmojumiem
Eirodeputāts: izņemot Igauniju un Latviju, neviens neatceļ avioreisus
Repatriācijas reisu nebūs: Latvijas ĀM iesaka nebraukt tālāk par Igauniju