Bērns ar čemodānu, foto no arhīva

Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk

59
(atjaunots 17:18 15.07.2020)
Sociologs Jānis Hermanis uzskata, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās saistīta ne tikai ar dabiskiem iemesliem, bet arī lielo migrācijas procentu.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Iedzīvotāju skaits Latvijā joprojām strauji sarūk, un tam par iemeslu ir ne tikai dabiskie procesi, bet arī migrācija, uzskata sociologs Jānis Hermanis. Savus datus viņš publicējis Twitter.

Vienlaikus iedzīvotāju skaits Lietuvā un Igaunijā sāk stabilizēties, uzsvēra Hermanis.

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 1,908 milj. cilvēku – par 12 300 cilvēkiem, jeb 0,6% mazāk nekā 2019. gadā.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) īpaši uzsver, ka mirušo skaits Latvijā gada laikā bijis zemākais pēdējo 47 gadu laikā – 27,7 tūkstoši cilvēku, par 1101 mazāk nekā 2018. gadā. Tik zema mirstība (absolūtos skaitļos) pēdējo reizi fiksēta valstī 1972. gadā. Pie tam Latvijā dzimuši 18,8 tūkstoši bērnu – par 528 mazāk nekā gadu iepriekš, vēsta Mixnews.lv.

Tātad 2019. gadā dabiskā sarukuma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 8,9 tūkstošiem (2018. gadā – par 9,5 tūkstošiem). Migrācijas rezultātā valsts zaudējusi 3,4 tūkstošus cilvēku (gadu iepriekš – 4,9 tūkstoši). Tik mazs aizbraukušo skaits arī ir rekordzems rādītājs kopš 1989. gada.

CSP norāda, ka emigrācija bija galvenais iedzīvotāju skaita sarukuma iemesls periodā no 2008. līdz 2016. gadam, taču pēdējo triju gadu laikā galvenais iemesls ir iedzīvotāju skaita dabiskais sarukums. Samazinājušies arī iedzīvotāju skaita sarukuma tempu: 2017. gadā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,8%, 2018. gadā – par 0,7% pērn – par 0,6%.

Iepriekš Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) eksperti pētījumā "Pensions at a Glance 2019" prognozēja, ka iedzīvotāju skaits Latvijā 20-64 gadu vecuma grupā līdz 2060. gadam samazināsies aptuveni par 40%.

Latvijas likumdošana paredz, ka par darbspējīgiem tiek uzskatīti iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam, kas 2025. gadā valstī sasniegs 65 gadus.

EDSO prognozē, ka visās organizācijas valstīs iedzīvotāju skaits 20-64 gadu vecuma grupā saruks par 10%. Latvijā un Lietuvā šie procesi ritēs ātrāk. Latvija ieņem trešo vietu starp EDSO valstīm darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās ziņā. Senioru daļas pieaugums apdraud pensiju sistēmas funkcionēšanu.

59
Tagi:
statistika, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Latvijai draud eirofondu līdzekļu apšņāpšana: deputāts prognozē jaunu emigrācijas vilni
Latvijā nedzīvo aptuveni pusmiljons tās valstspiederīgo
Latvija kļūs tukša: Krištopāns prognozē nebijušu emigrantu pieplūdumu pēc Covid-19 krīzes
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

7
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

7
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

15
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

15
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju