Latvijas Augstākā tiesa

Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju

37
(atjaunots 06:15 14.07.2020)
Kompāniju "Gomeļtransņeftj Družba" un "LatRosTrans" strīdu kompensācijas jautājumā par naftu, kas nolieta no cauruļvada, no jauna izslatīs apelācijas instances tiesa.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Latvijas Augstākā tiesa atcēlusi apelācijas instances tiesas lēmumu par summas aptuveni 67 miljonu eiro apmērā piedziņu no LatRosTrans par labu AS "Polocktransņeftj Družba". Lietu no jauna izskatīs apelācijas instances tiesa, informēja Sputnik Baltkrievija.

Augstākā tiesa secinājusi, ka Latgales apgabaltiesa, kas piesprieda kompensāciju Baltkrievijas kompānijai, atzīstot prasītāja (AS "Polocktransņeftj Družba", 2019. gadā iekļāvās kompānijā "Gomeļtransņeftj Družba" – red.) īpašumtiesības uz tehnoloģisko naftu, kas atradās LatRosTrans piederošajos naftas cauruļvados, kļūdaini pielietojusi un interpretējusi pamata tiesiskās normas, kā arī pārkāpusi procesuālās tiesiskās normas pierādījumu novērtējuma un sprieduma pamatojuma aspektā.

Tiesa norādīja, ka Latvijas Augstākā padome lēmumā no 1991. gada 24. augusta noteikusi Latvijas Republikas civilo objektu īpašumtiesības un ekskluzīvo jurisdikciju saskaņā ar teritoriālo principu.

Augstākā tiesa paskaidroja, ka tādējādi apgabaltiesai nebija pamata uzskatīt, ka PSRS laika kompānijas sadales akts, ārvalstu kompānijas akts vai citas valsts likumi, neatkarīgi no to satura, var ietekmēt īpašumtiesības, ieskaitot tehnoloģisko naftu Latvijā. Pie tam nav nozīmes tam, vai tehnoloģiskā nafta bija Baltkrievijas kompānijas bilancē.

Atgādināsim, ka Baltkrievijas uzņēmums "Polocktransņeftj Družba" un Latvijas un Krievijas kompānija LatRosTrans jau septiņus gadus strīdas par to, kam pieder tehniskā nafta no konservētā padomju naftas cauruļvada Polocka-Ventspils (daļa no cauruļvada "Družba", kas bija izbūvēts cauri Latvijas teritorijai – red.).

2003. gadā Krievija pieņēma lēmumu pārtraukt naftas cauruļvada Polocka-Ventspils ekspluatāciju. 2004. gadā naftas sūknēšana uz Ventspili tika apturēta, un kopš tā laika šajā naftas cauruļvadā (Baltkrievijas teritorijā – maģistrālā naftas cauruļvada "Družba" ziemeļu atzarojums) nafta tika sūknēta tikai līdz AAS "Naftan" (Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīca) vienu no naftas pārstrādes uzņēmumiem Baltkrievijā).

2010. gadā LatRosTrans pieņēma lēmumu nosūknēt tehnoloģisko naftu cauruļvadā Polocka-Ventspils ("Družba" daļa, kas ved cauri Latvijas teritorijai — red.). Nepieciešamību nosūknēt naftu Latvijas uzņēmums pamatoja ar apkārtējās vides apdraudējumu. Ziņots, ka naftas cauruļvadā atradās aptuveni 150 tūkstoši tonnu naftas aptuveni 50 miljonu eiro vērtībā.

Baltkrievijas uzņēmums "Polocktransņeftj Družba" iesniedza tiesā prasību pret LatRosTrans.

8. jūnijā Latgales apgabaltiesa nolēma piedzīt no LatRosTrans 66 744 966 eiro par labu AS "Polocktransņeftj Družba" sakarā ar prasītājam piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu.

Līdzīgu tiesvedību Baltkrievijas uzņēmums ierosināja Lietuvā ar kompāniju "Orlen Lietuva" un zaudēja prasību, nepanākot kompensāciju.

Iepriekš koncerna "Belņeftehim" pārstāvis Aleksandrs Tiščenko paziņoja, ka tiesvedība lietā par naftu, kas izsūknēta no naftas cauruļvada "Družba" iekonservētajiem iecirkņiem, rada šķērsli naftas tranzīta projekta īstenošanai uz Baltkrieviju pa minētajiem cauruļvadiem.

37
Tagi:
tiesa
Pēc temata
Ja gribat tranzītu, runājiet ar Krieviju: eksministrs atgādināja Latvijai ģeogrāfiju
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Eksperts nosaucis racionālāko ceļu naftas piegādēm uz Baltkrieviju
Latvijas kompānija nevēlas maksāt 66 miljonus eiro par baltkrievu naftu
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

13
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

13
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

9
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

9
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību