Pabriks

Aizsardzības ministrs ir gatavs maksāt ASV par to karaspēku uzturēšanos Latvijā

135
(atjaunots 08:04 12.07.2020)
Latvija vēlas uzsākt pārrunas ar ASV par iespējamo šīs valsts bruņoto spēku kontingenta izvietošanu Latvijā un pat segt ar to saistītos izdevumus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vēlmi maksāt par ASV armijas uzturēšanos Latvijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par daļēju karaspēku izvešanu no Vācijas, raksta portāls Sargs.lv. Pabriks uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt ievērojamu ASV spēku klātbūtni tiešā NATO austrumu robežas tuvumā, tādēļ Latvija ir gatava pieņemt daļu ASV kontingenta militārpersonu savā teritorijā, sedzot arī ar to saistītos izdevumus.

Pēc viņa pārliecības, vērojot izmaiņas globālajā politikā un rūpējoties par to, lai Baltijas reģions un pārējā Eiropa turpmāk būtu drošībā, ir svarīgi nostiprināt transatlantisko saikni gan NATO, gan Eiropas Savienības ietvaros.

"Baltā nama paziņojums par zināmu ASV karaspēka samazināšanu Vācijā, no mana personīgā viedokļa raugoties, nav pārāk pozitīvs. Ja mēs kā NATO robežvalsts skatāmies uz Ziemeļeiropas reģionu, tad mūsu izpratnē ir vajadzīga vēl lielāka ASV spēku klātbūtne Eiropā," saka aizsardzības ministrs.

Ministrs atzīst, ka ASV domu gājiens ir skaidrs – Tramps vēlas, lai arī katra valsts pati stiprina savas nacionālās aizsardzības spējas, nevis tikai un vienīgi paļaujas uz sabiedroto atbalstu.

Latvija jau vairākus gadus ar aizsardzībai piešķiramajiem 3% no IKP atrodas starp valstīm, kuras amerikāņi sauc par labu piemēru.

Pat maksāt ir gatavi

Ja notiek daļas ASV karaspēku izvešana no Vācijas, Latvijas interesēs ir nepieciešams, lai šī pārvietošana notiktu atbilstoši aktuālajiem drošības izaicinājumiem, jeb, runājot tiešāk, lai ASV karavīri tiktu izvietoti tuvāk austrumu robežai – Polijā un Baltijas valstīs.

"Polija zaļo gaismu jau saņēmusi, tajā tiks palielināta ASV bruņoto spēku klātbūtne, tāpēc būtiski, ka ASV sabiedrība un politiķi saprot – arī Baltijas valstis un Latvija ir gatava uzņemt ASV karaspēku, jo tas dos papildu drošību reģionam un aliansei kopumā. Mēs esam gatavi par to arī maksāt, pirmkārt, parādot, ka aizsardzībai atvēlam vismaz 2% no IKP, otrkārt, ka attīstām uzņemošās valsts infrastruktūru. Turklāt Ādažu bāzē jau šobrīd NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ietvaros izvietoti ap 1500 karavīru no deviņām dažādām NATO valstīm," atzīmē Pabriks.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Pieņemot daļu Vācijā esošo ASV karaspēku, Latvija demonstrēs ASV atbalstu tām valstīm, kuras nopietni domā par savu nacionālo aizsardzības spēju nostiprināšanu, pārliecināts Pabriks.

Uz jautājumu par to, kādu ASV klātbūtni Latvija ir gatava pieņemt, Pabriks atzīmēja, ka tā ir atvērta dažādiem modeļiem – gan rotācijai, gan pastāvīgai ASV bruņoto spēku klātbūtnei valstī.

Jau ziņots, ka jūnija beigās ASV prezidents apstiprināja ASV militārā kontingenta skaita samazināšanas plānu Vācijā par 9500 militārpersonām, no 34 500 līdz 25 000 militārpersonām. Tomēr joprojām nav izstrādāts precīzs izvešanas grafiks, kā arī Pentagona amatpersonas pagaidām nav izlēmušas kādas vienības un uz kurieni tiks pārvietotas.

Maskavā ne reizi vien ir uzsvēruši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un atzīmēja, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO valstīm.

Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

135
Tagi:
NATO, vacija, ASV, Latvija
Pēc temata
Latvijā neielūdza: Rinkēvičs komentēja ASV prezidenta lēmumu par kareivju izvešanu
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

4
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

4
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

8
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

8
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

0
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"