Dzintara figūriņa. Foto no arhīva

"Sadalīja" KF un aizmirsa, ka cilvēki jāēdina: Lindermans par Latviju, kur caursita dibenu

94
(atjaunots 12:07 11.07.2020)
Krievu diskriminācijas kampaņa Latvijā, "sadalījums" Nacionālās apvienības deputāta Twitter lapā un Rīgas domes vēlēšanas. Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins runā par visasākajiem tematiem.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Saeimas Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā likumu par starptautiskajām skolām. Partija "Saskaņa" nobalsoja par šo likumu ar balsu vairākumu, un tur apgalvo, ka nekāda sakara ar krieviem tam nav. Vai ir vērts ticēt "saskaņiešiem"?

Par to un ne tikai runā publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins Sputnik Latvija iknedēļas notikumu apskatā.

Latviešu valodai ar to nav sakara

Lindermans paskaidroja, ka Saeimā cauri izvestais likums par starptautiskajām skolām reglamentē ārvalstu pilsoņu skolu izveidošanas kārtību Latvijas Republikas teritorijā. Un šis likums sniedz tiesības atvērt skolas tikai Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Krievijas un citas valstis paliek aiz borta.

"Saskaņa" absolūtā vairākumā nobalsoja par un atbalstīja šo likumu. Kāda tad ir partijas loģika, kura it kā aizstāv krievu intereses Latvijā?

Lindermans paskaidroja, ka viņi spriež, orientējoties uz Latvijā pastāvošo latviešu valodas monopolu. Un, saskaņā ar šo pozīciju, iespējai pasniegt valstī citās valodās – angļu, turku, somu, it kā jāiztaisa caurums šī monopola fundamentā un kaut kādā attālā nākotnē jānoved pie tā, ka arī krievu valodā Latvijā atļaus mācīt.

Taču Lindermans uzskata, ka tas ir "bērnišķīgs arguments". Jo nav nekādas saiknes starp to, ka Latvijā leģitimēja pasniegšanu angļu un turku valodā un krievu valodas temata virzību. Tātad "saskaņiešiem" absolūti nav taisnība, un viņi vienkārši manipulē ar apziņu.

Taču vēl sliktāks ir tas, ka šis likums pašos pirmsākumos ir diskriminējošs. Ja valsts pieņem lēmumu, kurš paplašina angļu un franču valodas tiesības, taču nepieņem krievu valodu, lai gan tajā dzīvo vairāk nekā 30% krievvalodīgo, tad tā ir diskriminācija. Un tas ir fakts.

"Un likuma raksturs tīri pragmatiski gūst ārkārtīgi diskriminējošu raksturu. Tātad motivācija šī likuma pieņemšanai ir diskriminēt krievus, nevis sagraut latviešu valodas monopolu. Tādēļ "Saskaņa" faktiski nobalsoja par likumu, kurš pašos pirmsākumos diskriminē krievu iedzīvotājus," uzsvēra Lindermans.

Taču publicists atzīmēja, ka vēstniecību skolas šis jautājums neskar. Lindermans atzina, ka tas, ko viņš teica iepriekšējā raidījumā attiecībā uz Krievijas vēstniecības Latvijā skolas izveidošanas aizliegumu, ir nekorekti. Tiesa, publicists norāda, ka ar to likums par starptautiskajām skolām nekļūst mazāk diskriminējošs.

"No politiskā viedokļa šis likums iekļaujas koncepcijā – viss no Krievijas nākošais nozīmē sliktu. Un es uzskatu, ka tādai partijai kā "Saskaņa" nebūtu jābalso par šādiem likumiem," atzīmēja publicists.

Nepiepildāmie sapņi

Tikmēr deputāts Aleksandrs Kiršteins no Nacionālās apvienības, kurš ir pazīstams ar saviem skandalozajiem izlēcieniem attiecībā pret Krieviju, padalījās ar Twitter lietotājiem kāda vācu ģeogrāfa kartē, kurā Krievija ir sabrukusi, bet tās teritorija ir sadalīta starp tās kaimiņvalstīm.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" uzdeva dzēlīgu jautājumu lietotājiem deputāts.

​Ko var sacīt par latviešu politiķiem, kuri sapņo šādus sapņus?

Lindermans uzskata, ka latviešu nacionālradikāļiem šāda karte ideāli iekļaujas latviskās Latvijas koncepcijā, kura vairs nav tilts starp Krieviju un Rietumiem.

Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva
Sputnik / Sergey Melkonov

"Tātad, ja Latvija – tas nav tilts starp Krieviju un Rietumiem, tad tas ir cietoksnis, kurš sadumpojies austrumu kaimiņa virzienā. Pēc šādas loģikas būtu labi, lai potenciālais "ienaidnieks" sabrūk dažādās valstīs. Un šī ideja nav jauna. Amerikāņiem arī bija plāni veicināt vienotās padomju telpas sabrukumu, varbūt, tagad arī Krievijas. Tikai mūsdienu apstākļos tas nav iespējams. Spēcīgas valstis tiecas kontrolēt procesus citās valstīs, nevis teritoriju ar cilvēkiem, kuri ir jāēdina," paskaidroja situāciju Lindermans.

Viņaprāt, Kiršteins ir nevis vienkārši politiski nekorekts jokdaris, bet gan sava veida daļas latviešu nacionālistu zemapziņas vēlmes rupors. Kuri redz sadrumstalotā Krievijā kaut kādu perspektīvu priekš sevis.

"Atliek atminēties vien Starpjūru projektu, saskaņā ar kuru daļai Krievijas teritoriju šajā Starpjūrā ir jābūt iekļautām. Tikai tas viss ir nereāli. Turklāt mazajām Baltijas valstīm ļoti patīk spēlēt militārisma spēles ar agresīviem izlēcieniem – no sērijas mēs esam mazi, taču mēs visiem parādīsim. Tā kā Kiršteina melnais humors paliek vienkārši ļauns melnais humors un nekas vairāk," atzīmēja publicists.

Visi uz vēlēšanām?

Tikmēr Rīgā jau sācies oficiālais aģitācijas periods Rīgas domes vēlēšanu gaidās, kuras ieplānotas 29. augustā. Kāda ir esošā situācija, kādas ir partiju izredzes?

Lindermans atgādināja, kad bija iecerēts stāsts ar Rīgas mēra Nila Ušakova nocelšanu no amata un domes atlaišanu, latviešu partijām bija zibenīgs plāns – ātri atbrīvoties no mēra, atlaist domi, iznīcināt "Saskaņu". Taču te iejaucās koronavīruss un vecā latviešu partiju hroniskā slimība – tās nespēja vienoties.

"Tām nav nekāda vienota līdera, kuru viņi varētu prezentēt cilvēkiem kā personu, kura var kļūt par jauno Rīgas saimnieku. Tādēļ šodien "Saskaņai" ir tāds pats reitings, kā pirms korupcijas skandāla. Plusā Latvijas Krievu savienība ir guvusi izredzes, un pat "Gods kalpot Rīgai!" var uz kaut ko cerēt," uzskata Lindermans.

Pēc viņa sacītā, tieši prognozēt kaut ko nav iespējams, taču faktiski situācija ir 50 pret 50. Pati par sevi "Saskaņa" neiegūs 30 mandātus, taču 20-22 mandātus iegūt var. Un ar kaut kādu sabiedroto var pacelties no dzelmes.

Publicists atzīmēja, ka "Saskaņa" izdarījusi likmi uz Konstantīnu Čekušinu – jaunu, visās nozīmēs patīkamu cilvēku, taču ne nekaunīgu. Un to var skatīt kā Ušakova reinkarnācijas mēģinājumu. Atliek tikai skatīties, kas no tā iznāks.

Savukārt krieviem, protams, svarīgākais jautājums skar skolas, bērnudārzus, izglītību krievu valodā. Un no pašvaldība ir atkarīgs tas, kā tas tiks īstenots.

 "Tāpēc es esmu par Latvijas Krievu savienību, kura cīnās par krievu izglītības saglabāšanu," godīgi atzinās publicists.

94
Tagi:
Rīgas dome, Latvija, Krievija
Pēc temata
Vai Latvija ir Krievijas civilizācijas daļa
Nevarat elpot – sāciet domāt: kāpēc akcija pret rasismu Rīgā kļuvusi par farsu?
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

4
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

4
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

3
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

3
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk