Angela Merkele

Kompromisi un liela nauda: ko Baltijas eirodeputāti gaida no VFR prezidentūras

17
(atjaunots 10:00 11.07.2020)
Uz pusgadu par ES Padomes priekšsēdētāju kļuvusi visietekmīgākā bloka valsts – Vācija; ko tas nozīmē Latvijai, Lietuva un Igaunijai.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Eiroparlamentārieši no Baltijas valstīm kopumā pozitīvi vērtē mērķus, kurus uzstādījusi Vācija savas prezidentūras periodam Eiropas Savineības Padomē, vēsta TV3. Šādu viedokli kopējā brīfingā pauda Latvijas eirodeputāts Roberts Zīle, Svens Miksers no Igaunijas, kā arī Rasa Juknevičiene un Jozs Olekass no Lietuvas.

Viņi piekrīt, ka ir vesela virkne svarīgu jautājumu, kuri ir steidzami jāatrisina. Viens no galvenajiem uzdevumiem – panākt kompromisu lielās naudas sadalīšanā: Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plāns un ES daudzgadu budžets.

Prezidentūra ES tiek nodota pēc rotācijas principa reizi pusgadā. Piemēram, 2015. gada pirmajā pusē prezidējošā valsts bija Latvija. Šobrīd, kad Eiropas Savienības atrodas nopietnu izaicinājumu priekšā, priekšsēdētāja loma iekritusi visietekmīgākajai bloka valstij – Vācijai.

Uzstājoties eirodeputātu priekšā trešdien, 8. jūlijā, VFR kanclere Angela Merkele aicināja viņus izrādīt nebijušu solidaritāti, lai kopā nodrošinātu ekonomikas atjaunošanu pēc koronavīrusa krīzes. Viņa paziņoja, ka Vācija cīnīsies par to, lai padarītu Eiropu ekoloģiskāku, inovatīvāku, stabilāku, digitalizētāku un konkurētspējīgāku.

"Mums nevajag būt naiviem. Daudzās dalībvalstīs Eiropas pretinieki to vien gaida – izmantot šo krīzi saviem mērķiem. Mums vajag parādīt viņiem, ka Eiropas Savienības vērtība ir sadarbība," sacīja Merkele.

Kanclere aicināja nevilcināties ar 750 miljardus vērtā Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plāna apstiprināšanu, kuru Eiropas Komisija izstrādāja atbildot uz Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu. Šis plāns kopā ar ES daudzgadu budžetu ir būtiskākie dienas darba kārtības jautājumi.

Baltijas valstu eiroparlamentārieši atzīmēja, ka lielas bažas joprojām ir saistītas ar izdevumu daļu – lauksaimniecības un kohēzijas finansējumu. Taču kopumā, viņuprāt, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai VFR prezidentūra var būt izdevīga, jo Vācijā līdzīgā veidā nosprauž ārpolitiskos akcentus, ir prasmīgs pārrunu dalībnieks un netto donors bloka kopējā budžetā.

Eirodeputāti prognozē, ka jau jūlijā dalībvalstis spēs panākt zināmu vienošanos, ja ne par visu Eiropas Komisijas piedāvājumu paketi, tad vismaz par Ekonomikas atjaunošanas plānu.

Parlamentārieši uzsvēra, ka cīņa par Baltijas valstu interesēm ir jāturpina. Nākamais zīmīgais pārrunu raunds notiks nākamnedēļ ES dalībvalstu samitā.

17
Tagi:
vacija, ES
Pēc temata
Eiropas Parlaments atbalstīja: ES vienkāršos vīzu režīmu ar Baltkrieviju
Parādīsies jautājums, kas ar ES būs tālāk: eirodeputātu prognozes par kopējo budžetu
Ūdens attīrīšanas iekārta, foto no arhīva

Ūdenstilpēs Latvijā atrasts liels daudzums bīstamu farmaceitisko līdzekļu

4
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Pētījums rāda, ka ūdenstilpēs valstī atrodami tādi farmaceitiskie līdzekļi, kā metoprolols un ibuprofēns vērā ņemamā koncentrācijā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Starptautiskais pētījums "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" noslēdzies ar visnotaļ skumjiem slēdzieniem, stāsta Mixnews.lv, atsaucoties uz "Latvijas avīzi".

Pētījuma gaitā noskaidrojies, ka apkārtējā vidē nonāk farmaceitiskie līdzekļi un attīrīšanas iekārtas nespēj no tiem pasargāt upes, ezerus un jūru Latvijā.

Zinātnieki uzskata, ka šogad apkopotie dati ir ļoti satraucoši, jo tamlīdzīgs sārņvielu saturs var būtiski ietekmēt dzīvos organismus un augus.

Pētnieki pieprasa informācijas publiskošanu par iespējamo kaitējumu dabai un iesaka mācīt cilvēkus pareizi utilizēt medikamentus. Vienlaikus vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek attīrīti notekūdeņi.

Starptautiskais pētījums parādījis, ka upēs, piekrastes ūdeņos, izgāztuvēs, zivsaimniecībās, komunālajos un veselības aprūpes iestāžu notekūdeņos, kā arī dūņās un augsnē atrodamas 75 aktīvas farmaceitiskās vielas.

Attīrīšanas iekārtu nepilnības dēļ ūdeņos visbiežāk nokļūt tādi medikamenti, kā metoprolols – tā maksimālā koncentrācija notekūdeņos sastādījusi 2,1 mikrogramu uz litru, un ibuprofēns – tā reģistrētā koncentrācija ūdenī pārsniedz pat 44 mikrogramus uz litru – šis rādītājs ir ļoti augsts.

Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.

2020. gadā konstatēts arī rekordliels piesārņojums pludmalēs. Pētnieki atzīmēja, ka vidēji 100 metrus garā pludmalē atrodamas 254 vienības dažādu atkritumu.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros ekoaktīvisti lielāko daudzumu atkritumu savāca jūrmalā pie Kolkas raga, bet Daugavgrīvas pludmale, kas ilgus gadus ieņēma antilīdera vietu piesārņojuma ziņā, šogad ierindojusies otrajā vietā.

4
Tagi:
ekoloģija, ūdens, Latvija
Pēc temata
Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu
Benzīns, ne ūdens: ezers Rīgā piesārņots ar naftas produktiem
Pasaules ūdens diena: ūdens piesārņojums Latvijā ir vidējs
ES var piespriest sodu Lietuvai par gaisa piesārņošanu
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas dalībnieki

Pulks bija tik liels, nekad: krievi atbildēja uz Sarkanās armijas formas aizliegumu

30
(atjaunots 11:53 20.10.2020)
Latvijā ir aizliegts Sarkanās armijas un Padomju armijas formastērps, un Ķīšezera forsēšana Rīgas atbrīvošanas piemiņas pasākumu ietvaros varēja izjukt, taču krievi devuši atbildi varasiestādēm.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Ķīšezera forsēšanas tradicionālā rekonstrukcija piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā, lai arī mazliet neierastā vidē, tomēr notika aizvadītās nedēļas nogalē.

Rekonstrukciju neizdevās organizēt pilnā apjomā, tomēr dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas antinacistiskās komitejas vadītājs Aleksejs Šaripovs. Viņš pastāstīja, ka visiem interesentiem neizdevās piedalīties rekonstrukcijā Sarkanās armijas karavīru formas tērpā – tajā pašā, kurā bija atbrīvota Rīga.

  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Sergey Melkonov
  • Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Sergey Melkonov
1 / 4
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki

"Valsts viedoklis ir absolūti noteikts – ne tikai vēstures sagrozīšana, bet arī tās pārvešana nacistiskajā izpratnē. No šī gada 1. jūlija Latvijā aizliegts izmantot Sarkanās armijas un Padomju armijas formu jebkādos sabiedriskajos pasākumos. Faktiski saskaņā ar šo likumu aizliegts pat iziet uz ielas ne tikai formas tērpā, bet pat ar tās elementiem. Tāpēc šajā aspektā mūsu rekonstrukcija nenotika," paskaidroja Šaripovs.

Tomēr, viņš piebilda, Latvijas valdības aizliegumiem bijusi sava reakcija – šogad piemiņas pasākuma dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad.

"Jā, cilvēki nebija formas tērpā, taču viņa bija ļoti daudz. Genocīda nebūs. Mēs cenšamies panākt, lai mūsu atmiņa par Sarkanās armijas karavīru varoņdarbu saglabātos. Pateicoties šim varoņdarbam, mēs esam dzīvi un dzīvojam Latvijas valstī," noslēgumā piebilda Šaripovs.

Padomju informācijas birojs paziņoja: 1944. gada 13. oktobrī 3. Baltijas frontes karaspēki ar 2. Baltijas frontes spēku atbalstu triecienā ieņēma Padomju Latvijas galvaspilsētu Rīgu. 42 dienas vēlāk, 1944. gada 24. novembrī Sarkanā armija pilnībā atbrīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriju no vācu fašistiskajiem spēkiem.

30
Tagi:
Rīga, Sarkanā armija
Pēc temata
"Simtiem brāļu kapu Latvijā - tas ir inscenējums?" Krievijas vēstnieks par reālo karu
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs