Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas robeža

Draudi no austrumiem: rosina slēgt iebraukšanu Krievijas pilsoņiem ar uzturēšanās atļaujām

41
(atjaunots 08:25 11.07.2020)
Pēc robežu atvēršanas Valsts policija ar grūtībām spēj kontrolēt ES pilsoņu iebraukšanu Latvijā – taču aizliegt iebraukt piedāvā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ar uzturēšanās atļaujām.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Latvijas Ministru kabineta locekļi atraduši vainīgos Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita kāpumā valstī – tie ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kuri iebrauc Latvijā ar darba vīzām vai uzturēšanās atļaujām.

Vakar Ministru kabinets ārkārtas sēdē ieviesa virkni noteikumu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Savās idejās padalījās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), kurš nosauca Veselības ministrijas piedāvātos pasākumus par pārāk mīkstiem.

Viņš atgādināja par ievesto Covid-19 gadījumu statistiku, sevišķi no Krievijas un Baltkrievijas, kur saslimstība joprojām ir augsta. Pēc ministra sacītā, vairums šo valstu pilsoņu iebrauc Latvijā ar darba vīzām, piemēram 39% vīzu ir izsniegtas jūrniekiem. Daudzi iebrauc arī ar uzturēšanās atļaujām.

"Arī ārkārtējās situācijas laikā laidām Latvijā cilvēkus ar uzturēšanās atļaujām. Es neesmu pārliecināts, ka viņi nosēž divas nedēļas pašizolācijā," sacīja ministrs.

Pēc viņa sacītā, Latvijai ir jāpārskata uzturēšanās atļauju sistēma. Rinkēvičs piedāvāja izskatīt šo jautājumu valdības sēdē otrdien, 14. jūlijā.

Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe, foto no arhīva
из личного архива Михаила Йоффе

Viņam piebiedrojās arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

"Jādomā, kā kontrolēt valsts austrumu robežu, lai nebūtu jābrīnās, no kurienes nāk vīrusa pārnēsātāji. Jo vairāk aizsargāsim ārējo robežu, jo mazāk būs jāsēž mūsu cilvēkiem. Pāri sauszemes robežai tagad brauc simti cilvēku," teic zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs atzīmēja, ka šis jautājums ir jāskata Eiropas iebraukšanas atļauju politikas kontekstā.

Kopš jūnija KF drīkst pamest personas ar dubultpilsonību, uzturēšanās atļauju, kā arī ar speciālās vīzu kategorijām – ārstēšanās vai darba nolūkos.

Šonedēļ sociālajos tīklos parādījās stāsti par "krievvalodīgajiem" tūristiem Vecrīgā un Jūrmalā. Sociālo tīklu lietotāji apšaubīja to, ka "desmitiem tūkstošiem krievu un baltkrievu, kuri staigā pa Vecrīgu ar fotoaparātiem uz kakla", iebraukuši valstī ar uzturēšanās atļaujām.

Visiem, kas ierodas Latvijā no valstīm, kur uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir vairāk nekā 15 Covid-19 inficēšanās gadījumu, ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija, taču Valsts policijā atzīst, ka kontrolēt iespējams tikai iebraukušos no Krievijas un Baltkrievijas – citu ES valstu pilsoņi ierodas valstī praktiski nekontrolēti.

41
Tagi:
Baltkrievija, Krievija, robeža, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (758)
Pēc temata
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

2
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

2
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk
Covid-19

Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie

18
(atjaunots 12:05 26.11.2020)
Daugavpils reģionālā slimnīca nemeklē, kas vainojams par epidemioloģiskas situācijas pasliktināšanos – vienkārši saprot, ka tā būs nākamā robeža, kad klīnikas Rīgā pārpildīs pacienti.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Būtu nepareizi vainot pašvaldības administrāciju par epidemioloģiskās situācijas paplašināšanos Daugavpilī, - tas bija neizbēgami, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

Iepriekš valdība pieņēma stingrākus ierobežojumus Daugavpilī un 11 citās pašvaldībās, ņemot vērā Covid-19 izplatības augsto līmeni. Pasākumi skāruši skolēnu un studentu mācības klātienē, sabiedriskā transporta, kultūras iestāžu un tirdzniecības uzņēmumu darbību.

"Tendences liecina, ka situācija pasliktinās ne tikai Daugavpils administratīvajā teritorijā. Jau pirms divām nedēļām slimnīca vairāk nodarbojās ar pacientu ārstēšanu un izolāciju no citām teritorijām reģionā, veda arī pacientus no ļoti tālām vietām. Tomēr jau toreiz šķita neizbēgama situācijas pasliktināšanās pašā Daugavpilī, un tā notika," pastāstīja Semjonovs.

Viņš norādīja, ka slimnīca ir pārsniegusi 50 stacionāros izvietoto Covid-19 pacientu slieksni. Tagad rādītājs zem šī sliekšņa nekrītas.

"Jāsaprot, ka pastāv divu veidu statistika un informacija. Slimnīcas rīcībā ir tieši dati par inficēto pacientu ārstēšanu, nedalot viņus atbilstoši piederībai noteiktai administratīvai teritorijai. Kolēģi savā diskusijā izmanto Slimību profilakses un kontroles centra datus, kas ņem vērā pacientu deklarēto dzīvesvietu," paskaidroja DRS ārsts.

Semjonovs uzsvēra: viņš neuzskata, ka būtu pareizi vainot pašvaldību vai Veselības ministriju par situācijas pasliktināšanos.

"Jau vasarā bija skaidrs, ka koronavīruss ir kopēja problēma, un tā jārisina kopīgi. Mēs pastāvīgi audzējam potenciālu, negaidot pacientu skaita reālu krasu pieaugumu, un neļaujam samazināties brīvo "kovida" gultasvietu skaitam vairāk nekā par 50% - tūlīt organizējam papildu vietas," skaidroja mediķis.

Viņš piezīmēja, ka DRS ļoti labi saprot, ka nevar pastāvīgi cerēt uz universitātes klīnikām.

"Pienāks brīdis, kad pacienti tās pārpildīs, un mūsu slimnīca kļūs par nākamo robežu. Tāpēc mēs maksimāli iedziļināmies procesā, palīdzam kontrolēt situāciju, pastāvīgi uzturam sakarus ar kolēģiem no Krāslavas un Preiļiem," atzīmēja Semjonovs.

Slimnīcā mēdz būt problēmas ar aizsarglīdzekļiem un eksprestestiem pacienta diagnozes diferenciācijai, atzina Sputnik sarunbiedrs. Viņš uzsvēra, ka arī tādi jautājumi jārisina kopīgi.

"Situācija ir slikti prognozējama, tā ir smaga "šeit un tagad". Daudziem spriedze ir maksimāla, taču vajag to atlikt pie malas un risināt kopējo problēmu," secināja Semjonovs.

Aizvadītās diennakts laikā Latvijā fiksēti 580 jauni Covid-19 gadījumi, deviņi cilvēki ir miruši. Kopš epidēmijas sākuma reģistrēti 14 273 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 184 cilvēki miruši. Veselības ministre Ilze Viņķele aicināja negaidīt, ka 6. decembrī tiks atcelts ārkārtējās situācijas režīms, kā bija plānots agrāk.

18
Tagi:
pandēmija, mediķi, Daugavpils
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (758)
Pēc temata
Kā pirms apokalipses: kas biedē ārstu
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā
Nēsāt vai nenēsāt? Ārsts pastāstīja, cik lielā mērā maska pasargā no Covid
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie