Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji pamet Rīgu, tomēr latviešu un krievu skaita proporcija nemainās

66
(atjaunots 09:58 06.07.2020)
Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju skaits 2019. gadā ir sarucis, taču rīdzinieku etniskais sastāvs nav būtiski mainījies.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu norādīts, ka, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, gada sākumā Rīgā dzīvoja 693 tūkstoši cilvēku – 33,3% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita, vēsta Mixnews.lv.

No 2013. līdz 2017. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinājies. Pēc tam līdz 2019. gadam tika fiksēts pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums. No 2019. gada rīdzinieku skaits atkal sācis sarukt.

Salīdzinājumā ar 2018. gada sākumu darbspējīgo rīdzinieku skaits samazinājies par 6200 cilvēkiem – līdz 388 700 cilvēkiem.

© Sputnik / Алексей Мальгавко

Pie tam etniskā sastāva ziņā stāvoklis ir visai stabils. Latviešu un krievu proporcija Rīgā ir 47,1% un 36,4% atbilstoši.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijā parādījusies jauna tendence: nekustamo īpašumu iegāde Rīgas apkaimē.

Iedzīvotāji pērk īpašumus ārpus pilsētas ne tikai atpūtai, bet arī darbam. Tāpēc viņi izvēlas mājas ar vienu vai divām dzīvojamām telpām, ko iekārto darba vajadzībām.

Pie tam noteicošais faktors ir jaudīgs un ātrs interneta pieslēgums.

Iepriekš Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis pastāstīja, ka iedzīvotāji, kuri jau pirms Covid-19 radītās krīzes bija iecerējuši pašu mājas būvi, ieceri neatmeta un darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu iecerēto.

Pie tam jāatzīmē, ka Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu atzīmēts, ka alga Rīgā bija par 12,1% augstāka nekā citās Latvijas pilsētās.

66
Tagi:
emigrācija, Rīgas dome, Rīga, Latvija
Pēc temata
Mājokļa cenas Latvijā var pazemināties par 10%, ja krīze nebeigsies rudenī
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Trīs mēnešu laikā Latvijā darbu zaudējuši 20 tūkstoši cilvēku
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES
Juris Jansons

Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus

7
(atjaunots 08:27 25.02.2021)
Tiklīdz tiek ieviests jauns Covid-19 ierobežojums Tiesībsarga biroja saņemto sūdzību skaits divreiz pieaug, paziņoja Juris Jansons.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pacientu šķirošana, policijas iejaukšanās privātajā dzīvē, tirdzniecības ierobežojumi – šādi jautājumi visvairāk satrauca Latvijas iedzīvotājus, kuri Covid-19 pandēmijas laikā vērsās Tiesībsarga birojā, ziņo tvnet.lv.

24. februārī tiesībsargs Juris Jansons piedalījās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Tikšanās laikā Jansons pastāstīja, ka pandēmijā Birojs ir saskāries ar lielu darba apjomu, daļēji tas saistīts ar komunikācijas trūkumu ar iedzīvotājiem un ar valdības neloģiskajām rīcībām, ieviešot dažādus ierobežojumus. Pēc viņa vārdiem, tiklīdz tiek ieviests jauns ierobežojums vai tiek apspriesta tā lietderība, sūdzību skaitu, kas nonāk Biroja, pieaug divreiz. Cilvēki grib saprast, kāpēc tiek ieviests tāds vai citāds ierobežojums, un daudzi norāda uz to neloģiskumu.

Jansons pastāstīja arī, ka bija diezgan daudz satraucošu zvanu no cilvēkiem par pacientu šķirošanu pandēmijas laikā. "Šādās krīzes situācijās bija jābūt krīzes komunikācijai, un mēs to vairākkārt uzsvērām valdībai," pauda Jansons.

Viņš uzsvēra, ka bieži vien tas, ko saka premjers pēc valdības sēdēm, atšķiras no tā, ko runāja nozaru ministri. Attiecīgi pieaug neuzticība valdības lēmumu leģitimitātei.

Tiesībsarga biroja ziņojumā par 2020. gadu teikts, ka sākotnēji pieauga iesniegumu skaits par darba devēja noteiktu dīkstāvi, bezalgas atvaļinājumiem, darba devēju izvirzītām īpašām prasībām vai gluži pretēji – nepietiekamu piesardzību Covid-19 apstākļos, policijas pārlieku iejaukšanos pašizolācijā esošo cilvēku privātajā dzīvē, skolēnu brīvpusdienām un pārtikas pakām.

Savukārt rudenī cilvēki interesējās, vai prasības nēsāt aizsargmasku un ierobežojumi ekonomikā un tirdzniecība neaizskar iedzīvotāju pamattiesības.

7
Tagi:
Jansons, tiesībsargs, tirdzniecība, ierobežojumi, policija, valdība, koronavīruss
Pēc temata
Cilvēki salst: aptiekas lūdz mainīt ierobežojumus
Latvijas valdība – "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa
"Kur jūs esat mūs noveduši?" Bāra īpašnieks raud policistu priekšā
No 1. marta Latvijā atkal būs pieejami frizieru pakalpojumi, manikīrs un pedikīrs
Swedbank

Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā

19
(atjaunots 16:21 24.02.2021)
Holdingkompānija AS "Swedbank Baltics" ir nodibināta, lai stiprinātu visu Swedbank grupas banku klātbūtni reģionā.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.

Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.

AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.

Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.

"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.

AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.

AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.

Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.

Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.

Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.

19
Tagi:
Swedbank
Pēc temata
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju