KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā

"Žēl, ka nevar piestādīt rēķinu": deputātu šokējis Krievijas pilsoņu balsojums Latvijā

133
(atjaunots 09:05 04.07.2020)
Rīgas domes deputāts no Nacionālās apvienības Ģirts Lapiņš ir neapmierināts ar Krievijas pilsoņu integrācijas efektivitāti Latvijā – viņu šokēja balsojuma rezultāti par grozījumu veikšanu KF Konstitūcijā.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Provizoriskie balsojuma rezultāti par grozījumiem KF Konstitūcijā liecina, ka Latvijā absolūtais vairākums Krievijas pilsoņu nobalsoja par grozījumiem. Rīgā grozījumus atbalstīja aptuveni 90% nobalsojušo.

Rīgas domes deputāts no Nacionālās apvienības Ģirts Lapiņš ir šokēts ar šo faktu un ir neapmierināts par to, cik neefektīvi tika iztērēta nauda no Sabiedrības integrācijas fonda.

"Viss, kas jāzina par integrācijas efektivitāti 30 gadu garumā. Šie cilvēki joprojām dzīvo Krievijas TV realitātē, nevis Latvijā. Žēl, ka nevar piestādīt rēķinu Sabiedrības integrācijas fondam par visu noplenderēto naudu 30 gadu laikā," pauž sašutumu Ģirts Lapiņš Twitter, daloties ar datiem par to, ka Rīgā par grozījumiem nobalsoja 82%, savukārt Daugavpilī un Liepājā 96%, atstājot rekordu tikai Čečenijai ar 98% grozījumus atbalstījušo.

​Tiesa, sabiedriskie aktīvisti uzreiz centās nomierināt politiķi: nebūt ne visi Latvijā dzīvojošie KF pilsoņi ir "ienaidnieki". Ir taču arī bēgļi un dažādi ekspatrianti – tie vai nu vispār nepiedalījās balsojumā, vai nu balsoja "pareizi", jeb pret.

"Labi. Nepārspīlēsim. LV dzīvojošo RUS pilsoņu vidū ir arī Liepājas @DimitriySavvin, @meduzaproject redaktore Timčenko un Krievijā vajātais pīpju meistars Aleksandrs Bondarevs. Viņi ir ļoti cienījami cilvēki. Pieņemu, ka vienkārši negāja uz colorado vēstniecību un nebalsoja," izsaka pieņēmumu žurnālists Ansis Pūpols, neaizmirstot izteikt aizvainojumu kaimiņvalstij.

​​"​Ja aktivitāte bija 20%, tad tas parāda lielākās daļas totālu vienaldzību,"​ piebilda lietotājs ar segvārdu Kurmitis.

​Citi lietotāji pauž domu, ka vairums Latvijā dzīvojošo KF pilsoņu ir pensionāri – bijušie nepilsoņi, kuri pieņēma KF pilsonību otrās pensijas dēļ. Viņiem to maksā, ar to pietiek atbalstam.

"Tomēr ieteiktu saprātīgi vērtēt datus un vēsturisko un tagadējo demogrāfisko situāciju visās šajās valstīs! Ārpus bijušās PSRS dzīvo galvenokārt tie, kam Krieviju nevajag! Atbalsts Putinam ir nevis % no Latvijas krieviem, bet tiem, kas apzināti izvēlējušies pieņemt Krievijas pilsonību!" spriež lietotājs ar segvārdu Gudrinieki.

​"Te gan vērts atcerēties, ka 90% Krievijas pilsoņu Liepājā ir bijušās PSRS militārpersonas un viņu ģimenes locekļi. Gaidīt no viņiem prāta izpausmes ir smieklīgi," piebilst Liepājas iedzīvotājs Aigars Prūsis par saviem pilsētā dzīvojošajiem kaimiņiem.

Tiesa, starp visu šo aizvainojošo retoriku attiecībā uz kaimiņvalsts pilsoņiem nacionālpatriotu komentāros pazibēja arī pāris nestandarta viedokļu.

"Jo LSMā vairs pat iespējas nav uzzināt neko krievu valodā. Un atkal... Kāda jums daļa dēļ trešās valsts pilsoņiem? Esat priecīgi, ka tie šeit strādā, patērē un maksā nodokļus," iebilda draudzīgajam nacionālpatriotu korim lietotājs ar segvārdu saolin.

​​"​Khm, vispār jau Sabiedrības integrācijas fonds atrodas kultūras ministra funkcionālā pārraudzībā. Un pēdējos 10 gadus Kultūras ministrija ir Nacionālās apvienības pārvaldībā," atbildēja deputātam no Nacionālās apvienības Juris.

​Atgādināsim, ka Latvijā par grozījumiem KF Konstitūcijā varēja nobalsot piecās vietās. Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Savukārt tiem, kas nevarēja ierasties nobalsot klātienē, tika organizētas speciālas mobilās brigādes, kuras izbrauca uz vēlētāju dzīvesvietu. Vēstniecības komisijas priekšsēdētājs pastāstīja, ka šis balsojums guva plašu atsaucību no vēlētāju puses.

133
Tagi:
balsojums, Konstitūcija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs
Tallink

Septembrī Tallink organizē reisu maršrutā Tallina Rīga Tallina

1
(atjaunots 18:30 12.08.2020)
Septembra sākumā no Latvijas galvaspilsēta uz Igaunijas galvaspilsētu varēs nokļūt ar prāmi, taču ir gaidāms tikai viens reiss.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kuģniecības kompānija Tallink Grupp uzsāk biļešu tirdzniecību speciālajam kravu un pasažieru prāmja reisam maršrutā Tallina – Rīga – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Speciālo reisu izpildīs kuģis "Victoria I", kurš parasti apkalpo maršrutu Tallina – Stokholma.

Prāmis izies no Tallinas 4. septembrī, plkst. 18:00, ieradīsies Rīgā 5. septembrī, plkst. 10:30 un tajā pašā dienā, plkst. 18:00, dosies atpakaļceļā. Tallinā kuģis atgriezīsies svētdien, 6. septembrī, plkst. 10:30.

Pārdošanā ir biļetes gan vienā virzienā, gan turp un atpakaļ.

Tallink atgādina, ka uz kuģiem sakarā ar vīrusa izplatību joprojām ir spēkā stingri higiēnas noteikumi un dezinfekcijas prasības, ierobežots arī pasažieru skaits. Visiem pasažieriem biļešu reģistrācijas laikā ir jāapstiprina, ka viņi ir veseli un viņiem nav saslimšanas simptomu. Saslimušos pasažierus un personas ar slimības pazīmēs uz kuģa klāja nelaiž.

Šis nav pirmais jaunais Tallink reiss no Latvijas. Jūnijā prāmju operators atklāja maršrutu Rīga – Helsinki, kurš izrādījās ārkārtīgi populārs, savukārt jūlijā – maršrutu Rīga – Ālandu salas.

1
Tagi:
Tallink
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Ārsts. Foto no arhīva

Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām

4
(atjaunots 13:55 12.08.2020)
Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš apstiprināja, ka cilvēkiem, kas vēršas slimnīcā, nākas sēdēt garā rindā, jo ārstniecības iestāde, kā jau visas valsts lielākās slimnīcas, strādā uz iespēju robežas mediķu trūkuma dēļ.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Reaģējot uz satiksmes ministrs Tāļa Linkaita tvītu par ilgu uzņemšanas gaidīšanu Traumatoloģijas slimnīcā, šo jautājumu apsprieda Saeimas Sabiedriskās veselības apakškomisija, un slimnīcas vadība tās sēdē atzina, ka patiešām rindā var nogaidīt līdz pat 6 stundām personāla trūkuma dēļ, vēsta LSM.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā traumatoloģijā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos. Pēc viņa sacīta, rindā nācās gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ir jāstāv kājās. Tomēr medicīnas personāls, pēc viņa teiktā, strādā ātri, pieklājīgi un profesionāli.

Apakškomisijas sēdē paša Linkaita nebija – viņš atradās valdības sēdē. Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") paskaidroja, ka sasauca sēdi, jo vēlējās dzirdēt ministra komentārus un novērojumus, kādās konkrētās lietās "pieklibo" darba organizācija.

"Viņš ir cilvēks, kas vada ministriju, es gribēju no viņa dzirdēt, kas tur klibo, kas tur notika," pastāstīja Orlovs. Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš atzina, ka rindas patiešām ir garas. Kā jau daudzas citas slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca strādā personāla trūkuma apstākļos.

"Gaidīšanas laiks var būt līdz 6 stundām, ja tas ir brīvdienu vakaros, es to varu apstiprināt," sacīja Zariņš. Telpas ir šauras, aprēķinātas uz 50-70 pacientiem, taču, piemēram, 10. augustā, pēc palīdzības vērsās 125 cilvēki.

Saeimas deputāte Inese Ikstena ("Attīstībai/Par!") pastāstīja arī par savu uzņemšanas gaidīšanas pieredzi – tiesa, Stradiņa slimnīcā. "Es sēdēju rindā uz plastmasas krēsliņa 12 stundas, Es aicinu Stradiņu valdi pašus nosēdēt uz krēsliņa 12 stundas," pateica Ikstena.

Pašlaik Veselības ministrija strādā pie slimnīcu līmeņa pārskatīšanas, kas nākotnē mazinās Rīgas Traumatoloģija un ortopēdijas slimnīcas noslogojumu, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus reģionos. Turklāt plānots palielināt uzņemšanas nodaļu darbaspēku.

4
Tagi:
medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Kāpēc Latvijā ir tik garas rindas pie ārsta
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

0
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

0
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei