Balsošana Latvijas Saeimā. Foto no arhīva

Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē

34
(atjaunots 08:30 03.07.2020)
Latvijas valdībā apstiprinājuši Nacionālo attīstības plānu līdz 2027. gadam un atzinuši, ka Covid-19 pandēmija radījusi nopietnu triecienu valsts ekonomikai.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027) Saeima apstiprinājusi ceturtdien, 2. jūlijā, vēsta Mixnews.lv.

NAP2027 nosaka valsts attīstības stratēģiju un apraksta valsts prioritātes un uzdevumus laika periodam līdz 2027. gadam. Izņemot ilgtermiņa mērķus, plānā ir prezentēti arī šodien nepieciešami risinājumi izkļūšanai no krīzes, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.

Turklāt Saeimā atzina, ka pandēmija ir radījusi nopietnu triecienu valsts ekonomikai, kā arī to, ka patreizējā krīze kļuvusi par izaicinājumu Latvijas sabiedrībai.

Ziņotāja kārtā saistībā ar NAP2027 uzstājās Vjačeslavs Dombrovskis no "Saskaņas". Viņš nosauca Saeimas atbalstu plānam par starta šāvienu dokumentā nosprausto uzdevumu īstenošanai.

Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam atbalstīja 77 deputāti. Divi nobalsoja pret, savukārt 11 deputāti nebalsoja.

Kā attīstīsies Latvija

Saeimas preses dienests raksturoja NAP2027 kā plānu, kurš ir vērsts uz sabiedrības ieradumu izmaiņām, dzīves līmeņa celšanu, zinošas sabiedrības izveidi, uz efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī uz atbildības izaugsmi attiecībā uz jautājumiem, kas ir saistīti ar apkārtējo vidi.

Par pamatu uzstādīto mērķu sasniegšanai ir nosaukta efektīva izglītības sistēma, kura spēj nodrošināt cilvēkiem iespēju mācīties visa mūža garumā, attīstīties un pielietot iegūtās zināšanas.

Tāpat Saeimas deputāti pievērsa īpašu uzmanību nepieciešamībai nodrošināt minimālos ienākumus visiem sabiedrības locekļiem, atbalstu uzņēmumiem un izrādīt pretošanos bezdarbam.

Neaizmirsa arī par administratīvi teritoriālo reformu. Tai ir jāatrisina policentriskās attīstības problēma, jānovērš nomaļu efekts un jānodrošina kultūrvēsturiskās daudzveidības saglabāšana jaunajās administratīvajās teritorijās.

Iepriekš ziņots, ka NAP, kuru skatīja valdība, tika sastādīts vēl pirms krīzes. Tātad, tajā netika ņemti vērā izaicinājumi, ar kuriem Latvijai nācies saskarties Covid-19 pandēmijas dēļ.

Tāpat tika ziņots, ka 137 dokumenta lappuses balstās uz ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kuri tika nodemonstrēti pirmskrīzes gados, un nekādā veidā neļauj novērtēt, cik ātri atkopsies (un vai vispār atkopsies) LR ekonomika no Covid-19 sekām.

Spriežot pēc visa, valdībā paspēja veikt plānā nepieciešamās izmaiņas un pielāgot to pašreizējai situācijai.

Taču, kā tika atzīmēts, iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

34
Tagi:
Nacionālais attīstības plāns, politika, ekonomika, Saeima
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka valsts attīstās nepareizā virzienā
Skudra: Latvijas nacionālais attīstības plāns atgādina padomju statistiku
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts

Noziegums pret padomju memoriālu Jēkabpilī atklāts ar sensacionālu ātrumu

8
(atjaunots 07:06 09.03.2021)
Lielgabalu, ko ar traktoru aizveda no padomju karavīru apbedījuma vietas Jēkabpilī nezināmajā virzienā, visticamāk, jāmeklē Daugavā. Tāpat tiek ziņots, ka iespējamā vainīgā persona ir noskaidrota. Sods par šādu noziegumu — brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Valsts policija informēja, ka tika noskaidrots iespējamais vaininieks padomju memoriāla apganīšanā Jēkabpilī.

"Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana," teikts Valsts policijas ziņojumā Twitter.

​Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Policisti ziņo, ka vainīgā persona jau atzinusi atzina veiktās darbības. Turklāt izdevās atrast traktoru, ar kuru tika veikta lielgabala demontāža.

Pats lielgabals, kā jau iepriekš tika ziņots, droši vien atrodas Daugavā. Tā iespējamā atrašanās vieta ir noteikta, ziņo policija.

Vēl ziņots, ka sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, un šobrīd tas ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu.

Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

8
Tagi:
policija, Latvija
Pēc temata
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī
"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu
"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī
Salaspils

Kur krievu kultūra ir lieka: Salaspils vadība aizliegusi krievu Kultūras namu

15
(atjaunots 07:01 09.03.2021)
Salaspilī izcēlies skandāls: pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie, vietējās varas likvidējušas krievu Kultūras namu.

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Partija "Vienotība", kuras biedrs ir Latvijas premjerministrs, kārtējo reizi nodemonstrējusi savu naidīgo attieksmi pret visu krievisko. Republikā izvērsies diezgan skaļš skandāls, tagad – Salaspilī — pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vietējā dome, kurā pie varas ir "Vienotība", likvidējusi krievu Kultūras namu. Pie tam KN "Enerģētiķis" zem viena jumta mitinājās daždažādi interešu klubi un sekcijas, kurās nodarbojās bērni, pensionāri un dažādu sociālo grupu pārstāvji līdz pat cilvēkiem ar invaliditāti.

Salaspils iedzīvotāji, protams, cenšas aizstāvēt savu Kultūras namu, bet pagaidām bez īpašiem panākumiem: dažus klubus un sekcijas, kā arī deju un dziesmu kolektīvus uz laiku piemitināja pilsētas latviešu KN, lai gan tā, protams, ir maza daļa no bijušā vēriena un daudzveidības.

Pilsētniekus atbalsta Latvijas Krievu Savienības pārstāvis Aleksandrs Prutkovs, bijušais Salaspils domes deputāts, bet tagad, kā viņš pats sev sauc, ikdienišķs aktīvists un sabiedriskais darbinieks. Lūk, ko viņš pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

"Mūsu pilsēta nosacīti sastāv no divām daļām. Viena no tām — "Enerģētiķu ciemats" pārsvarā ir krievvalodīga. Tur arī atradās krievu Kultūras nams. Tā nojaukšanu pilsētas vara izplānoja visai pamatīgi: nolīgtais būvprojektu izstrādes uzņēmums "nejauši" neņēma vērā ēkas fasādes nobrukuma risku, nesošo konstrukciju demontāžas laikā," uzskata Aleksandrs Prutkovs.

Dome jau ilgu laiku greizi skatījās uz krievu Kultūras namu: sākumā to slēdza, tā teikt, "uz laiku" — daļēji nosūtot personālu "atvaļinājumā", bet daļēji iekārtojot vienīgajā atlikušajā pilsētas KN "Rīgava", bet tad pilnīgi fiziski un juridiski iznīcināja Kultūras namu "Enerģētiķis"

Krievu KN, lai gan tas oficiāli nebija par tādu atzīts, turklāt tajā bija daži latviešu kolektīvi – bija iestāde vietējās domes bilancē. Tas izpildīja arī daudzas svarīgas funkcijas, piemēram, kad vajadzēja tikties ar pilsētas iedzīvotājiem dažādu jautājumu risināšanai, tai skaitā organizēt pensionāru sanāksmes. Tur organizēja pilsētas svētku pasākumus krievu valodā - no Masļeņicas līdz vīriešu svētkiem 23. februārī. Bija telpas, kur rīkoja gan izstādes, gan koncertus, un vispār darīja daudz svarīgu un labu lietu.

Kad pilsētas varas iestādes nolems, ka varētu pabeigt uz pusi sagrautās ēkas remontu, lai atjaunotu tur krievu Kultūras namu? Tas ir retorisks jautājums. Varbūt tad, kad pilsētu pametīs pēdējais krievu iedzīvotājs un aizlidos uz Īriju, kur, piemēram, tajā pašā Dublinā ir daži nelieli krievu KN, kurus raksta autors, starp citu, apmeklēja personīgi.

Un, protams, pret Salaspils krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret pilsētas nacionālo varu arī agrāk bija tāda – visiem ir skaidrs, kāda, taču ar savu lēmumu "Vienotība" noteikti nav cēlusi savu popularitāti pilsētnieku vidū.

15
Pēc temata
Vai Latviju pārvalda koloniālā administrācija, taujā radošā inteliģence
Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde