Balsošana Latvijas Saeimā. Foto no arhīva

Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē

24
(atjaunots 08:30 03.07.2020)
Latvijas valdībā apstiprinājuši Nacionālo attīstības plānu līdz 2027. gadam un atzinuši, ka Covid-19 pandēmija radījusi nopietnu triecienu valsts ekonomikai.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027) Saeima apstiprinājusi ceturtdien, 2. jūlijā, vēsta Mixnews.lv.

NAP2027 nosaka valsts attīstības stratēģiju un apraksta valsts prioritātes un uzdevumus laika periodam līdz 2027. gadam. Izņemot ilgtermiņa mērķus, plānā ir prezentēti arī šodien nepieciešami risinājumi izkļūšanai no krīzes, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.

Turklāt Saeimā atzina, ka pandēmija ir radījusi nopietnu triecienu valsts ekonomikai, kā arī to, ka patreizējā krīze kļuvusi par izaicinājumu Latvijas sabiedrībai.

Ziņotāja kārtā saistībā ar NAP2027 uzstājās Vjačeslavs Dombrovskis no "Saskaņas". Viņš nosauca Saeimas atbalstu plānam par starta šāvienu dokumentā nosprausto uzdevumu īstenošanai.

Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam atbalstīja 77 deputāti. Divi nobalsoja pret, savukārt 11 deputāti nebalsoja.

Kā attīstīsies Latvija

Saeimas preses dienests raksturoja NAP2027 kā plānu, kurš ir vērsts uz sabiedrības ieradumu izmaiņām, dzīves līmeņa celšanu, zinošas sabiedrības izveidi, uz efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī uz atbildības izaugsmi attiecībā uz jautājumiem, kas ir saistīti ar apkārtējo vidi.

Par pamatu uzstādīto mērķu sasniegšanai ir nosaukta efektīva izglītības sistēma, kura spēj nodrošināt cilvēkiem iespēju mācīties visa mūža garumā, attīstīties un pielietot iegūtās zināšanas.

Tāpat Saeimas deputāti pievērsa īpašu uzmanību nepieciešamībai nodrošināt minimālos ienākumus visiem sabiedrības locekļiem, atbalstu uzņēmumiem un izrādīt pretošanos bezdarbam.

Neaizmirsa arī par administratīvi teritoriālo reformu. Tai ir jāatrisina policentriskās attīstības problēma, jānovērš nomaļu efekts un jānodrošina kultūrvēsturiskās daudzveidības saglabāšana jaunajās administratīvajās teritorijās.

Iepriekš ziņots, ka NAP, kuru skatīja valdība, tika sastādīts vēl pirms krīzes. Tātad, tajā netika ņemti vērā izaicinājumi, ar kuriem Latvijai nācies saskarties Covid-19 pandēmijas dēļ.

Tāpat tika ziņots, ka 137 dokumenta lappuses balstās uz ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kuri tika nodemonstrēti pirmskrīzes gados, un nekādā veidā neļauj novērtēt, cik ātri atkopsies (un vai vispār atkopsies) LR ekonomika no Covid-19 sekām.

Spriežot pēc visa, valdībā paspēja veikt plānā nepieciešamās izmaiņas un pielāgot to pašreizējai situācijai.

Taču, kā tika atzīmēts, iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

24
Tagi:
Nacionālais attīstības plāns, politika, ekonomika, Saeima
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka valsts attīstās nepareizā virzienā
Skudra: Latvijas nacionālais attīstības plāns atgādina padomju statistiku

Covid-19 atvesta no Francijas un Itālijas: Latvijā septiņi jauni inficēšanās gadījumi

1
(atjaunots 17:00 15.08.2020)
Latvijā reģistrēti septiņi jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi; epidemioloģiskā izmeklēšana parādījusi, ka divi inficētie atgriezušies no Francijas un Itālijas.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā reģistrēti septiņi jaunio Covid-19 infekcijas gadījumi, liecina Slimības profilakses un kontroles centra dati. Valstī veikts 1881 tests. SPKC epidemioloģiskā izmeklēšana parādīja, ka četri inficētie kontaktējušies ar citiem pacientiem, divi atgriezušies no Francijas un Itālijas. Jautājumā par vienu inficēto centra speciālisti vēl noskaidro visus apstākļus.

​Pēdējo 24 stundu laikā viens pacients ar Covid-19 nogādāts slimnīcā. Stacionāros patlaban ārstējas četri pacienti, kam diagnosticēta Covid-19.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā veikti 224 412 izmeklējumi. Slimība reģistrēta 1315 cilvēkiem, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 pacienti miruši.

​Pie tam SPKC lūdz atsaukties autobusa Rēzekne-Daugavpils pasažierus, kurš izbrauca 13. augustā no Aglonas pieturas pl. 11:17. un autobusa Daugavpils-Priežmale pasažierus, kas izbrauca pl. 16:00 un brauca līdz Aglonai.

Diviem pasažieriem šajos reisos izrādījušies pozitīvi Covid-19 testi.

1
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pāvilosta

Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām

7
(atjaunots 12:10 15.08.2020)
Atbraucēji no Lietuvas sagādā lielas raizes piejūras pašvaldībām Kurzemē, - tūristi nereti ignorē aizlieguma zīmes.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Lietuviešu tūristi nereti pārkāpj noteikumus Kurzemes pludmalēs, vēsta rus.liepajniekiem.lv.

Karstajās brīvdienās daudzi liepājnieki vēlas atpūsties pie jūras. Tie, kam centrālā pludmale šķiet pārlieku trokšņaina, meklē klusākas vietas tālāk no burzmas. Visbiežāk izraudzīti tiek Bernāti Nīcas novadā.

"Pagājušajās brīvdienās ar ģimeni devāmies uz Bernātiem, tur nebija nevienas brīvas vietas, kur novietot auto. Tās bija saliktas pat aizliegtajās vietās," stāstīja lasītāja.

Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals atzina, ka šogad atpūtnieku ir īpaši daudz. Viņs atklāja, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai novērstu pārkāpumus – zīmes ir izliktas, policija veic regulārus reidus un soda neapzinīgos pārkāpējus.

"Šogad situācija ir īpaši saspīlēta, jo ļoti daudz atpūtnieku ierodas no Lietuvas. Cik man zināms, Pašvaldības policija dienā uzraksta ap 30 protokoliem. Cilvēki apstājas neatļautās vietās, pie pašām zīmēm, aizņem abas ceļa malas, iebrauc aizliegtajā teritorijā pa mazajiem meža celiņiem," pastāstīja Šakals.

Nīcas Pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš konstatēja, ka automašīnas ar Latvijas numuriem noteikumus ievēro vairāk un, ja tiek sodīti, cenšas pārkāpumu neatkārtot. Toties tūristi no Lietuvas ierobežojumus neievēro, tādēļ sodu saņem atkal un atkal.

"Liekam arī informatīvās zīmes, tās bieži vien izposta, izrauj, nomet. Viesi no Lietuvas bieži vien zīmēm nemaz nepievērš uzmanību, seko norādēm GPS. Ja tās ved viņus pa mazajām meža takām, viņi arī brauc. Mēs stāstām, ka nevar braukt visur, kur rāda navigācija, it kā viņi mūs dzird, ar galvu māj, tomēr turpina neievērot. Turklāt sodi ir diezgan bargi, no 30 līdz 350 eiro. Vislielākā soda summa tiek piemērota par iebraukšanu kāpās. Apdzīvotā vietā kāpas ir 150 metri no pirmā zaļā punkta, savukārt neapdzīvotā vietā 300 metri. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tomēr gadās, ka sodītie apstrīd protokolus, sakot, ka nav bijušas zīmes, vai izrādot neizpratni par to, kāpēc tas nav atļauts," stāstīja Grantiņš.

Populārā pludmalē Pāvilostā pārkāpēju skaits ir mazāks, pastāstīja Pāvilostas Pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Urtāns. Tomēr apstāšanās neatļautā vietā un iebraukšana kāpu zonā nav vienīgie pārkāpumi ark o policija ir spiesta cīnīties šovasar. Piedevām atpūtnieki kurina ugunskurus neatļautās vietās un slej teltis.

7
Tagi:
policija, tūristi, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Budapeštā plāno ierobežot iespēju izīrēt dzīvokļus tūristiem
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā