Eiro naudaszīme, foto no arhīva

"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu

66
(atjaunots 09:55 01.07.2020)
Latvijas bankas nepārstāj pārsteigt savus klientus ar absurdiem pieprasījumiem – šoreiz kredītiestāde pieprasīja paskaidrojumus par diviem izejošajiem maksājumiem – katrs 20 eiro apmērā.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Kārtējā traģikomiskajā stāstā, kuru piedzīvoja viņa paziņa, Facebook padalījās Latvijas žurnālists Sandris Točs. Viņš publicēja vēstules ekrānbildi, kas tika saņemta no SEB bankas, kur kādai Maritai tiek lūgts atsūtīt bankai skaidrojumu par diviem izejošajiem maksājumiem (katrs 20 eiro apmērā) ar maksājuma mērķi – Kuba (Cuba). Izrādījās, ka sieviete pārskaitīja naudu par kubiešu ruma iegādi.

Atsaucoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 28. panta pirmo daļu ("klienta izpētei nepieciešamās patiesās informācijas sniegšana" – red. piez.), bankas pārstāvji pieprasa klientei līdz 1. jūlijam sniegt skaidrojumu dokumentu vai informācijas veidā.

"Ar mūsu valsti ir cauri, ja šādi turpinās. raksta paziņa šokā, ka tiek prasīts paskaidrojums par 20 eiro (!!!) pārskaitījumu. Varbūt sistēmai aizdomīgs ir licies mērķis Cuba? Nu bet 20 eiro!? Kas var būt nopietns pa 20 eiro!! Es tiešām nezinu, kas šo sistēmu ir radījis - mūsu pašu cilvēku stulbums, iztapība un paranoiskās kontroles tieksme? Vai tā ir uzlikta Latvijai, lai mūs iznīcinātu? Šādā sistēmā cilvēks nevar ne elpot, ne dzīvot, ne par kādu privātumu nav runa. Ja tu nevari nopirkt pudeli Cuba ruma bez bailēm, ka tevi nesāk čakarēt tava banka!!! Tā nav sistēma, kurā gribas dzīvot - tā ir sistēma, no kuras gribas aizmukt!

Sociālais tikls Facebook, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Latvijas tautas griba, ka mums ir tāda sistēma, kas mūs drāž? Jeb šī arī ir tā no augšas nolaistā “jaunā normalitāte”?? Totalitārisms un diktatūra patiesībā - cilvēka brīvības un privātās dzīves beigas! Kas visu šo sviestu ir radījis un ieviesis? Mūsu valsts? Mūsu valstij pavēlēja? Zviedru akcionāri sajukuši prātā? Bankas mākslīgais intelekts nojūdzies? Jeb tas tagad ir normāli? Un jums visiem arī liekas, ka normāli?" viņam raksturīgā emocionālā garā aprakstīja bankas vēstules ekrānbildi Sandris Točs.

Daudzi Facebook lietotāji piekrita žurnālista uztraukumam attiecībā uz notiekošo.

"Tas tikai apliecina, ka nekad nedrīkst likvidēt skaidro naudu!" raksta tūrisma nozares eksperts Aivars Mackevics.

"Šie debīlismi ik uz soļa ir iemesls, kāpēc man nav kontu LV bankās jau kādus 10 gadus. Un visi pazemojumi, kā tiek veidota attieksme pret cilvēkiem kopā, ir iemesls, kāpēc kādu laiku jau arī pats neatrodos Latvijā," paudis Nils.

"VIDam 20 eiro vairāk interesē, kā offšoru miljardi. Bravo!" sarkastiski komentē Roberts.

Citi lietotāji atcerējās savus stāstus ar Latvijas bankām, kuras dažkārt līdz absurdam pārspīlē ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu.

"Man vienmēr Swedbank prasa paskaidrojumus, kad pārsūtu naudu uz Krieviju. Arī nelielas summas, bet nu taču Krievija!!! Vai vai," ziņo Katerina Onucina.

"Es skaidroju Luminor 10 EUR no Vācijas," atceras Natālija.

"Roc dziļāk. Šis apliecina, ka bankās, kuras šādi reaģē uz 20€ pārskaitījumu ar bankai nesaprotamu pārskaitījuma mērķi, ir totāla neizpratne par AML procedūrām, piemērošanas būtību, konkrētais bankas darbinieks vai AML struktūrvienības vadītājs nav pie pilna prāta. Varētu savākt dažus simtus šādu gadījumu un uztaisīt pētījumu par šo fenomenu. Varbūt Bojāram pamet ideju?" rekomendē Maris Skudra.

Facebook korporācijas prezidents Marks Zakerbergs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Taču zinoši komentētāji iebilda, ka maksājuma mērķis bankas transakcijās jau sen nav joka lieta, savukārt Kuba kā valsts atrodas AML sarakstā, un maksājumi ar to vispār ir teju aizliegti.

"Varu apstiprināt, ka tā patiešām notiek. Tūrisma braucienam uz Kubu maksājot arī tika iesaldēti līdzekļi līdz apstākļu noskaidrošanai," stāsta Valdis Vitoliņš.

"Algoritms vienkārši reaģēja uz Cuba, kas kā valsts ir iekļauta sazinkādā AML sarakstā... Arī pieprasītā atbilde ir automātisks šitposts. Viens zvans uz banku, un problēma atrisināta. Cita lieta, ka, viennozīmīgi vajag pāriet uz maksājumu sistēmām," atzīmē Gatis.

"Maksājuma uzdevums ir tomēr oficiāls dokuments, kurā tomēr maksājuma mērķī jānorāda, par ko tiek veikts maksājums. Darba devējs taču arī, izmaksājot algu, norāda "alga par to un to mēnesi" nevis, piem., "sīkajam pirdelim par diršanos". Vai atkal, veicot maksājumu kādam komersantam, norādām rēķina datumu un numuru nevis, piem., "par sūdīgiem telefona sakariem". Kur ir problēma norādīt normālu, sakarīgu maksājuma mērķi vai, šinī gadījumā, sniegt atbildi uz jautājumu?" atbildēja publikācijas autoram Jānis Alkšers.

Atgādināsim, ka Moneyval komisijas eksperti publiskoja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā 2018. gadā un norādīja uz to, ka, ja valsts nelabosies, tad nonāks "pelēkajā sarakstā", kas ārkārtīgi negatīvi ietekmēs tās ekonomiku. Latvijai tika ieviests pastiprinātas kontroles režīms, jo tā saņēma zemus vērtējumus virknē šīs nozares kritēriju.

Tostarp Moneyval speciālisti nolēma, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir maz efektīvas jautājumos, kas saistīti ar patiesā labuma guvēju noteikšanu un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanu.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš 2019. gada februārī apsolīja labot valsts reputāciju un uzsākt finanšu sektora kapitālremontu.

Šā gada februārī Naudas atmazgāšanas apkarošanas finanšu pasākumu izstrādes grupa (FATF) nolēma neiekļaut Latviju "pelēkajā sarakstā", atzīstot, ka valstij izdodas apkarot naudas atmazgāšanu.

Tiesa, gada laikā Latvijas bankas pazaudēja pusi peļņas, savukārt plānus izveidot Rīgā finanšu centru nācās aprakt zemē.

Banku attīrīšanas rezultātā cieš arī citas nozares, piemēram, tranzīta bizness, taču uzraugošās iestādes liek banku sistēmas caurspīdīgumu augstāk par klientu interesēm.

66
Pēc temata
"Gribam zināt, ko iesāksiet ar savu naudu": banku prasības ir aizvien izsmalcinātākas
Swedbank: ceturtā daļa iedzīvotāju zaudējusi lauvas tiesu ienākumu
SEB bankai uzlikts 100 miljonu eiro naudas sods par naudas atmazgāšanu Baltijas valstīs
Politico: skandināvu bankām būs grūti atmazgāt savu imidžu

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

9
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

9
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

12
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

12
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
Kunaširas sala

"Vajadzīgi kodolieroči": japāņi sašutuši par ĀSM centra atklāšanu Kuriļu salās

0
(atjaunots 07:37 08.08.2020)
Pie jaunā Ārkārtas situāciju ministrijas centra Kuriļu salās uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Interneta lietotāji no Japānas satraukti par Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Avāriju un glābšanas centra atklāšanu 5. augustā Kunaširas salā Kuriļu arhipelāgā, vēsta RIA Novosti.

Centrs tika svinīgi atklāts 5. augustā. Par to informēja arī japāņu portāls Yahoo News Japan. Līdzās jaunajam centram uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

Raksta komentētāji Yahoo News Japan ir pārliecināti, ka Krievija atkal esot nodemonstrējusi, ka tai pieder Japānā par ziemeļu teritorijām sauktās Kuriļu salas.

"Uz salu atgriešanos var necerēt. Ir jāpārtrauc draudzīga sadarbība," uzskata lietotājs IKS.

"Abes diplomātija attiecībās ar Krieviju bija viena no lielākajām pēckara politikas neveiksmēm," savu viedokli pauda dda.

"Neko nevar līdzēt, Dienvidu Kuriļus kontrolē Krievija," atzīmēja sah.

"Nav nekādu izredžu, ka salas atgriezīsies, kamēr Krieviju neiznīcinās stihija," paziņoja deu.

"Ja Japāna patiešām vēlas atgūt salas, tai vajadzīgi kodolieroči," uzskata Asa.

Maskava un Tokija jau ilgus gadu desmitus pūlas noslēgt miera līgumu pēc Otrā pasaules kara. Galvenais šķērslis – dienvidu Kuriļu salas piederības jautājums: pēc konfrontācijas beigām viss arhipelāgs pārgāja Padomju Savienības sastāvā, tomēr Tokija apstrīd Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un neapdzīvojamu salu piederību – Japāna tās dēvē par "ziemeļu teritorijām".

Maskava norāda, ka Dienvidu Kuriļu salas pārgāja PSRS teritorijas sastāvā saskaņā ar kara iznākumu, un Krievijas suverenitāte par tām nav apšaubāma – tā ir atbilstoši tiesiski noformēta starptautiskā līmenī.

 

0
Tagi:
Japāna, Krievija
Pēc temata
Japāna vēlas sekmēt dialogu ar Krieviju, lai atgūtu četras salas
Japāna protestē pret raķešu kompleksu izvietošanu Kuriļu salās
Pēdējais Krievijas saskaldīšanas plāns. Politekonomisks feļetons
Japāna zaudējusi izredzes uz dienvidu Kuriļu salām, uzskata eksperts