Čūska, foto no arhīva

Čūskas indi nevajag izsūkt! Latvijā sarosījušās odzes

78
(atjaunots 16:46 29.06.2020)
Izplatītais viedoklis par to, ka odzes koduma gadījumā inde steigšus jāizsūc no brūces, ir kļūdains! Mediķi brīdina: ķermeņa daļai, kurā čūska iekodusi, jābūt miera stāvoklī.

RĪGA, 29. jūnijs — Sputnik. Latvijā krietni vien sarosījušās odzes. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests vēsta, ka no 1. maija slimnīcās nokļuvuši 18 odžu sakosti cilvēki, vēsta TVnet.lv.

2019. gadā no maija līdz septembrim bija sakosti 38 cilvēki, bet 2018. gadā minētajā periodā čūsku koduma dēļ slimnīcā bija spiesti ārstēties 56 cilvēki.

Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Gaiļezers" toksikologs Roberts Stašinskis brīdina, ka nav ieteicams censties izsūkt vai izspiest indi no brūces, ja sakodusi odze.

Galvenais uzdevums – neļaut indei izplatīties organismā, tātad ķermeņa daļai, kurā čūska iekodusi, jābūt miera stāvoklī. Virs koduma vietas jāuzliek kaut kas auksts, lai asinsvadi sašaurinātos.

Vienlaikus nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, lai mediķi pēc iespējas ātrāk nokļūtu pie cietušā – ja pacientam sāksies anafilaktiskais šoks, asinsspiediens strauji kritīsies, un iespējams letāls iznākums.

Odžu sakostos pacientus slimnīcā glābj ar specifiskām zālēm vai – smagos gadījumos – ar asins pārliešanu.

Latvijā vienīgās sastopamās indīgās čūskas ir odzes. Un tās cilvēkam tīši neuzbruks. Gluži pretēji, čūska cenšas izvairīties no tikšanās ar cilvēku un aizbēgt.

Tāpēc pašiem cilvēkiem nāktos uzmanīties, neiztraucēt čūsku, pēkšņi parādoties. Piemēram, ja gribat apsēsties mežā uz celma, paskatieties, vai uz tā jau neatpūšas čūska.

Rīgas Zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns pastāstīja, ka čūskām nepatīk nopļauti zālāji, toties tām nav ne mazāko iebildumu pret pārtikas atkritumiem un komposta kaudzēm, kur, iespējams, mīt peles. Bez tam čūskas mīt dīķos.

Ar čūsku cilvēki pārsvarā sastopas mežos un pļavās. Protams, zālē odzi ir viegli pamanīt un nobiedēt.

78
Tagi:
čūska, Latvija
Pēc temata
Sasildīt čūsku un attīrīt karmu: Naga Pančami svētki Indijā
Japānis aicina uz tasīti kafijas čūsku kompānijā
Meitene no Armaviras dod priekšroku čūskām, nevis lellēm
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

2
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

2
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
Starptautiskā izstāde Baltic beauty

Skaistumkopšanas industrijas pārstāvji par tikšanos ar Viņķeli: mūs nesadzirdēja

7
(atjaunots 23:38 30.11.2020)
Sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Skaistumkopšanas industrijas pārstāvju tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli nav nesusi nekādus rezultātus, pastāstīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte telekanāla RigaTV24 ēterā.

Pagājušajā nedēļā skaistumkopšanas industrijas pārstāvji sarīkoja protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas: valdība aizliedza viņiem strādāt, taču neparedzēja kompensāciju mehānismu.

Pēc Ulbertes sacītā, esošajā situācijā skaistumkopšanas nozare izrādījusies paralizēta.

"Es jūtu, cik lielu atbildību nozares pārstāvji lolo uz šo tikšanos, taču diemžēl man ir jāsaka, ka mēs netikām sadzirdēti. Saruna bija emocionāla. Mūsu industrija nav ierobežota, tā ir slēgta. Ja runa būtu tikai par ierobežojumiem, mums nebūtu nepieciešama šī tikšanās. Lai visi saprot – esmu par ierobežojumiem. Šajā situācijā tie ir nepieciešami, turklāt strikti. Taču tiem ir jābūt sabiedrībai saprotamiem, skaidri aprakstīties un kontrolējamiem. Un izpildāmiem," sacīja Ulberte.

Pēc viņas teiktā, sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

Viņķele intervijā atzina, ka cilvēkiem "nav skaidrības, no kā viņi dzīvos, jo pretī nav piedāvāts kompensējošais mehānisms", un bez tā skaistumkopšanas meistari aiziet pagrīdē. Pēc viņas sacītā, pārrunas par atbalsta mehānismiem notiek pārāk smagi, "jo šī fiskālās disciplīnas ietvara sajūta, ka ir jātaupa nauda, joprojām ir ļoti dzīva". Viņa uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir jāpiedāvā atbalsta mehānismi, un atgādināja, ka pagājušajā nedēļā diskusija par šo jautājumu valdībā ilga vairāk nekā piecas stundas.

7
Tagi:
Latvija, Ilze Viņķele
Pēc temata
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
"Saņēmām tikai rēķinus": viesnīcas vadītāja par valsts atbalstu
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot