Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

Jūrmalas pludmalēs pagaisušas pārģērbšanās kabīnes. Atpūtnieki ir neizpratnē

58
(atjaunots 16:32 29.06.2020)
Jūrmalas dome atklāja, kāda iemesla dēļ samazināts pārģērbšanās kabīņu skaits kūrortpilsētas pludmalēs. Runa nav par Covid-19 pandēmiju.

RĪGA, 29. jūnijs — Sputnik. Jautājums par pārģērbšanās kabīņu izgaišanu Jūrmalas pludmalēs sagādājis tādas raizes Tvnet.lv lasītājai Ievai, ka viņa pat uzrakstījusi par to redakcijai.

Ieva painteresējās, vai kabīņu pazušana nav saistīta ar Covid-19 pandēmiju un tās rezultātā ieviestajiem ierobežojumiem.

Uz šo jautājumu atbildi sniedza Jūrmalas dome. Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite atklāja noslēpumu, kas saistīts ar pārģērbšanās kabīņu pazušanu. Noskaidrojies, ka nekā noslēpumaina vai ar pandēmiju saistīta nav.

Leite informēja, ka pludmalēs nav aizvāktas visas kabīnes, vienkārši to skaits ir sarucis. Kabīnēm bija vajadzīgs remonts.

Izremontētās kabīnes pakāpeniski atgriezīsies vecajās vietās, un pludmalēs atkal parādīsies pilnvērtīgas pārģērbšanās vietas.

Atgādināsim, ka 10. jūnijā Latvijā tika atcelts ārkārtējās situācijas režīms, kas bija nepieciešams Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Latvijas iedzīvotājiem tagad ļauts pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēkiem telpās un līdz 300 cilvēkiem – pasākumos zem atklātas debess. Pie tam saglabājusies prasība nēsāt maskas un ievērot sociālo distanci.

58
Tagi:
pludmale, Jūrmala
Pēc temata
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Jūrmalā tiek plānota vērienīga prospektu pārbūve: bez koku izciršanas neiztikt
Maz cilvēku un tīrs ūdens: Latviju novērtēja pasaules labāko valstu reitingā
Aleksandrs Kuzmins

Tiesībsargs paskaidroja, ko nozīmē EP rezolūcija krievvalodīgajiem

7
(atjaunots 07:37 05.03.2021)
Ja Latvija nepildīs Eiropas Padomes rekomendācijas krievvalodīgās minoritātes tiesību aspektā, tiks grauta valsts reputācija.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Liela daļa dokumenta veltīta kritiskam Latvijas politikas vērtējumam šajā jomā.

Mazākumtautību tiesību aizsardzības tēma joprojām ir svarīga, jo rezolūcijas pieņemšana un strīdi par to vilkās vairāk nekā pirms diviem gadiem, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja Latvijas cilvēktiesību komitejas tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins.

"Rezolūcija rāda, ka ne tikai neapmierināti iedzīvotāji runā par problēmām ar nacionālo politiku, - to saka Eiropas Padomes eksperti, ko ievēlējušas daudzas valstis. Pārsvarā runa ir par skolām, par nepieciešamību saglabāt piekļuvi izglītībai dzimtajā valodā. Tas attiecas arī uz citiem jautājumiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļu aktualitāti un pieejamību dažādās valodās, kas patlaban ierobežota ar kvotām," atgādināja Kuzmins.

Tiesībsargs atzīmēja, ka rezolūcija ir rekomendējoša un neprasa automātisku izpildi, tomēr var kļūt par argumentu tiesās.

"Nesen beigusies kampaņa prasību iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā krievvalodīgās izglītības jautājumā. Neapšaubāmi, EP viedoklis par to, ka problēma pastāv, būs arguments tiesā, ko šī organizācija radījusi," uzskata Kuzmins.

Viņš uzsvēra, ka publicētā rezolūcija ir autoritatīvākais vērtējums par to, kādi konkrēti secinājumi Latvijai izriet no tās saistībām, ko paredz Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

"Eiropas Padome liek saprast, ka problēma pastāv. Reāli valsts var ievilkt garumā šo saistību izpildi, taču rezolūcijā ir konkrēts viedoklis par pārliekām valsts valodas zināšanu prasībām, par dalību vēlēšanās un vārdu rakstību dokumentos," paskaidroja Kuzmins.

Tiesībsargs uzvēra: ir pamats pieprasīt saistību izpildi no Latvijas. Ja valsts nesekos Eiropas Padomes ieteikumiem, tas nāks par ļaunu tās reputācijai.

"Īpaši grūti Latvijas valdībai ir apgalvot, ka problēmas nav, ja uz to norāda neatkarīgie eksperti. Tā darbojas starptautiskās tiesības: piespiešanas nav, taču ir iespēja pārkāpēju saukt vārdā un nokaunināt," piezīmēja Kuzmins.

Кузьмин объяснил, что значит резолюция Совета Европы для русскоязычных латвийцев
7
Tagi:
krievvalodīgie, iedzīvotāji, Latvija, Eiropas Padome
Pēc temata
"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Māca visiem vārda brīvību: Krievijas ārlietu ministrs pārmet Baltijai politisku cenzūru

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

31
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

31
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Marija Butina

Butina: tikai dusmīga pļauka pamodinās eiropiešus no liberālā skurbuma

0
(atjaunots 10:35 05.03.2021)
Pazīstamā sabiedriskā darbiniece Marija Butina atklāja, kā, pēc viņas domām, palīdzēt Eiropas sabiedrībai atgriezties pie cieņpilnas attieksmes pret tradicionālajām vērtībām, uzticības ģimenei un bērniem.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Krievijas Sabiedriskās palātas locekle, projekta #Своихнебросаем iniciatore Marija Butina ir pārliecināta: Krievijai jāuzņemas "vadība opozīcijā amerikāņu Sodomai un Gomorai". Tagad, pēc viņas domām, gaismas cīņa pret tumsu tikai sākas, stāsta Sputnik Meedia.

"Tās pamati likti pērnā gada jūlijā, kad Krievijas Konstitūcijā tika nostiprināti tādi fundamentāli postulāti, kā nacionālo tiesību prioritāte pār starptautiskajām, bērnu aizsardzība, ideāli, ticība Dievam, uzticība saviem tautiešiem, kuri gluži kā sasistas krūkas lauskas izbiruši pa visu pasauli pēc PSRS sabrukuma," Butina pastāstīja savā Телеграм kanālā.

Lāpu gājiens Tallinā, foto no arhīva
© Sputnik / Вадим Анцупов

Sabiedriskā darbiniece atzīmēja, ka līdz fināla cīņai vēl tālu, un tās rezultāts nav iepriekš zinams. "Tagad jautājums ir par to, cik lielā mērā mūsu tauta ir gatava vienoti aizsargāt savus cilvēkus, ideālus un tradicionālās vērtības."

Marija Butina atgādināja, ka vēl pavisam nesen daudzi liberāli darbinieki ņirgājās un izsmeja vārdu "stiprinājumi".

"Tagad pavisam vairs nav smieklīgi: Amerika vairāk nekā 30 gadus pirkusi un pakļāvusi sev Eiropu, un pagaidām nav zināms, vai izdosies pamodināt Vecās pasaules cilvēkos cilvēciskumu, savstarpēja atbalsta nozīmi, uzticību ģimenei un jaunajai paaudzei," viņa atzina.

"Vienkārši nepietiek ticības tam, ka agri vai vēlu viss pamodīsies pats, vajadzīga aktīva, teikšu atklāti – agresīva pļauka, lai pamodinātu no liberālā skurbuma Eiropas sabiedrību, kas apmaldījusies cilvēku grēku un netikumu tumsā," noslēdza Sabiedriskās palātas locekle.

Vai kāds jau mostas?

Ideju modināt sabiedrību no liberālā skurbuma un atbrīvot no tai svešu vērtību uzmācības atbalsta, piemēram, opozīcijā strādājošie politiskie spēki Igaunijā. Sputnik Meedia stāsta, ka tradicionālo ģimenes vērtību saglabāšanu atbalsta partija EKRE. 

Tās līderis Martins Helme norāda, ka pašlaik Igaunija nonākusi stāvoklī, kurā pašu valsts vara mēģina mainīt tradicionālos priekšstatus par normālumu.

"Šī jaunā elite pakļaujas nevis savai tautai, bet gan gaida atzinību no ārējiem spēkiem, tāpēc it loģiski, ka tā vēlas atņemt tautai iespēju izteikties, piemēram, referendumā," politiķis atgādināja par parlamentā izjaukto balsojumu referenduma jautājumā par laulību – vīrieša un sievietes savienības – atzīšanu.

Helme uzskata, ka šī iemesla dēļ valdība pūlas aizliegt valstī tās vadības soļu kritiku un igauņu tautai svešu vērtību atmaskošanu.

"Viņi nepiekrāps mūs ar saldiem vārdiem par nepieciešamību aizliegt naida kurināšanu. Tā ir cenzūra, brīvības apspiešana un mēģinājums uzspiest vienu valdošo ideoloģiju," viņš paskaidroja.

"Mūsu jaunais Atbrīvošanās karš sāksies nacionālā uzplaukuma un vārda brīvības vārdā!" pasludināja Helme partijas pasākumā, kas bija veltīts Igaunijas Neatkarības dienai.

0
Tagi:
Marija Butina, Krievija, Eiropa
Pēc temata
LGBT šantāža Eiropas Savienībā: ievērojiet tiesības, citādi maksāsiet sodu
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu
Nepilsoņu tiesības, krievu skolas un viendzimuma laulības: ko rīdzinieki par to visu domā