Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.

Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par "Vēstures tiesu", sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.

Nirnbergas Tiesu pils.

Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko

Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.

Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.

Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).

ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.

Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.

Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.

Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.

Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).

Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.

Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings

Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.

Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.

1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.

Korespondenti Nirnbergas procesā.

Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.

Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.