Piemineklis Rīgas atbrīvotājiem, foto no arhīva

Kultūras pieminekļi Latvijā ir apdraudēti: iedzīvotāji ir noraizējušies

61
(atjaunots 00:06 29.06.2020)
Liela daļa iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka valstī nav pietiekami aizsargāti kultūras pieminekļi, taču neviens nav informēts, kam par tiem būtu jāatbild.

RĪGA, 29. jūnijs — Sputnik. Aptauja, ko veicis uzņēmums "Norstat Latvija", apliecina: 90% valsts iedzīvotāju uzskata, ka kultūras pieminekļi valstī ne vienmēr ir pietiekami aizsargāti, vēsta Mixnews.lv.

Šāds rezultāts nepārsteidz. Atsauksim atmiņā stāstu par Baltijas flotes zemūdeņu jūrniekiem veltīto pieminekli Rīgā, ko vienkārši ņēma un izmeta izgāztuvē. Turklāt to paveica varasiestāžu pārstāvji. Viss bija paveikts tik operatīvi, ka vietējie iedzīvotāji, kuri uzturēja kārtībā pieminekli, nepamanīja zaudējumu un nepaspēja to izglābt.

Atgriežoties pie aptaujas, atzīmēsim: 87% iedzīvotāji ir pārliecināti, ka kultūras pieminekļi piešķir Latvijai pievienoto vērtību. Acīmredzot, nevajadzētu nojaukt arī pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem. Galu galā, visas diskusijas, kas rit ap to, it īpaši valdībā, jau sen pārvērtušas monumentu par tādu pašu vizītkarti kā Milda.

Uzbrukumi Latvijas Komunistiskās partijas CK ēkai respondentiem arī, droši vien, nepatīk. Tomēr cilvēki neizprot, kam vajadzētu nodarboties ar pieminekļu aizsardzību un uzņemties atbildību par to saglabāšanu.

Aptaujāto vidū 69% atbildēja, ka tā ir Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP). Trešā daļa respondentu uzskata, ka par pieminekļu saglabāšanu vajadzētu rūpēties kultūras ministram. Pēc 25% aptaujāto domām, šis pienākums būtu jāuzņemas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, vēl 25% domā, ka tam būtu jābūt Rīgas galvenajam arhitektam.

Pie tam atradušies vēl 7%, kas uzskata: par pieminekļiem jārūpējas tuvējo māju iedzīvotājiem. Un 5% uzlika šo pienākumu Latvijas prezidentam.

Tika apspriesta arī lifta iekārtošana vēsturiskajā ēkā Alberta ielā 9, par ko bija sašutis mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis. Noskaidrojās, ka ne tikai viņš vien – 69% aptaujāto paziņoja, ka ir nepieļaujami postīt arhitektūras pieminekli ar liftu, bet 39% respondentu norādīja: lai cik labi būtu izremontēts piemineklis, tas vairs nav kultūras mantojuma objekts, nav oriģināls, ja tā interjers ir pārveidots.

61
Tagi:
piemineklis, Latvija
Pēc temata
Kādēļ Latvija nav latviska, piemineklis Atbrīvotājiem stāv un valstī ir daudz imigrantu
Latvijā pieminekli nevis nojauc vai pārdēvē, bet gan pārdod izsolē
Latvijas eksprezidents vāc līdzekļus Brīvības piemineklim
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Logs ar restēm, foto no arhīva

Restes uz logiem palūgs noņemt Rīgas būvvalde pārbaudīs visas ēkas

18
(atjaunots 00:14 17.05.2021)
Rīgā ieplānota dzīvojamo mikrorajonu māju pārbaude – ja speciālisti atradīs restes uz logiem, tās lūgs demontēt.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Vasaras sezonas gaitā Rīgas būvvalde plāno pārbaudīt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā – speciālisti meklēs restes uz logiem. Ja atradīs, piespiedīs demontēt, vēsta Rus.lsm.lv.

Tāpat inspekcija pievērsīs uzmanību lodžiju stiklojumam, kondicionētāju un satelīta antenu izvietojuma likumībai, logu montāžai.

Restes "nogrēkojušās" – tās neatbilst ugunsdrošības normām, paskaidroja Rīgas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Ugunsdzēsēji atzīmēja, ka restes kavē viņu operatīvo darbu – vajadzīgs laiks un speciāli instrumenti, lai salauztu konstrukciju. Glābēji zaudē dārgās sekundes un pat minūtes, cenšoties noņemt restes, bet šajā laikā, iespējams, tiks glābta kāda dzīvība.

Ar ugunsdrošības jautājumu, šķiet, viss skaidrs. Bet ko darīt, lai pasargātu savu mantību? Restes uz logiem uzstāda, lai dzīvoklī nevarētu iekļūt ļaundari.

Policisti iesaka restu vietā uzstādīt signalizāciju un videonovērošanu. Turklāt, izejot no mājām, ir jāpārbauda, vai visi logi ir aizvērti.

Rīgas būvvalde sāks pārbaudi no galvaspilsētas centra, pēc tam inspekcija dosies uz mikrorajoniem.

Cilvēkiem, kuru mājokļos tiks konstatēti pārkāpumi, nosūtīs attiecīgas vēstules ar brīdinājumu. Sola, ka sodu saņems vienīgi tie, kas nenovērsīs problēmu noteiktajā laikā.

18
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Zādzība caur logu: policijas darbinieki Rīgā aizturēja sērijveida dzīvokļu zagļus
Apmest un piekrāsot: "hruščovku" balkoniem liels remonts nav vajadzīgs
Piemineklis Ļeņinam, foto no arhīva

Latvijā dzīvo Ļeņina idejas? Par ko rakstīja latviešu mediji

27
(atjaunots 23:04 16.05.2021)
Valsts drošības dienests seko mēģinājumiem atjaunot komunisma idejas Latvijā, stāsta dienesta vadītājs.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets intervijā izdevumam Diena pastāstīja par Latvijai un ES ierastajām "briesmām", ko rada Krievija un Ķīna. Tiesa, viņš pieminēja arī jaunus, atklāti sakot, pat eksotiskus draudus.

Savā ikgadējā pārskatā VDD norādīja, ka atsevišķi cilvēki mēģinot izplatīt un popularizēt sociālisma un komunisma ideoloģiju jauniešu vidē, jo jaunieši nav informēti "par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem". Kādām metodēm tiek popularizētas šīs idejas, painteresējās žurnālists.

Mežviets atklāja, ka VDD redzeslokā ir atsevišķas personības, "kuras Latvijas sabiedrībā, īpaši jauniešu vidē, cenšas izplatīt sociālisma un komunisma idejas.

VDD analīze liecina, ka atsevišķu jauniešu pievēršanās minētajām ideoloģijām pamatā saistāma ar sevis meklējumiem. "Taču vienlīdz nozīmīgs faktors ir izpratnes trūkums par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem. Šis izpratnes trūkums ir saistāms arī ar to, ka rietumvalstu informatīvajā telpā daudz vairāk uzmanības tiek pievērsts nacistu pastrādātajiem noziegumiem, uzsverot to smagumu un atstātās sekas," konstatēja Mežviets.

Diemžēl, sūkstījās VDD priekšnieks, "komunisma ideoloģijas vārdā pret cilvēci veiktajiem noziegumiem diemžēl tiek piešķirta mazāka nozīme". Viņš uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ Eiropas valstu jaunākās paaudzes pilsoņus var uzrunāt komunisma un sociālisma saukļi.

27
Tagi:
Drošības dienests, drošība, Latvija
Pēc temata
"Atgādina Ļeņina mauzoleju": rīdziniekus šokē Okupācijas muzeja rekonstrukcija
Kadri izšķir visu. Ar ko ir saistītas amatu izmaiņas Latvijas valsts sektorā?
Ļeņins un atlētisms
Andrejs Mamikins ieteicis DP vadītājam vadīt pārraidi "Baumas"
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības