KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā

Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā

52
(atjaunots 13:57 28.06.2020)
Krievijas pilsoņi dodas uz balsošanas iecirkņiem Latvijā, lai paustu savu gribu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Viņi vēlas, lai Krievija būtu spēcīga.

RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Jau trešo dienu Krievijas vēstniecība Latvijā pieņem visus, kuri vēlas nobalsot par grozījumiem Krievijas Federācijas Konstitūcijā, ko ierosinājis prezidents Vladimirs Putins.

Lielākā daļa cilvēku, ko Sputnik Latvija korespondenti satika balsošanas iecirknī Rīgā, pauda vēlmi nobalsot "par". Tikai viens nevēlējās atklāt savu izvēli. Pārējie atklāti pastāstīja, ka balsojuši "par" grozījumiem un paskaidroja, kāpēc.

В Консульском отделе Посольства РФ в Латвии прошло досрочное голосование граждан России по вопросу одобрения изменений в Конституции Российской Федерации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas vēstniecības Latvijā konsulārajā nodaļā notiek Krievijas pilsoņu pirmstermiņa balsošana par grozījumiem Krievijas Federācijas Konstitūcijā

Pirmajā dienā Latvijas teritorijā balsojumā piedalījās aptuveni 700 cilvēki. Visaktīvāk balsoja galvaspilsētā, tomēr arī no Latgales un Kurzemes aptuveni 100 cilvēki nobalsoja iecirknī Daugavpilī, vēl 70 – Liepājā.

Pārsvarā ierodas cienījama vecuma cilvēki. Visās vēlēšanās lielākoties balso seniori. Jauniešu vidū aktīvāk balso tie, kas nesen saņēmuši Krievijas pasi, bijušie nepilsoņi. Stāsta, ka tāpēc jau saņēmuši pasi, lai nobalsotu, pastāstīja vēstniecības pārstāvis.

Pirmajā stundā uz konsulāta kāpnēm veidojas rinda. Visi, kas vēlas nobalsot, nodod tālruņus glabāšanas kamerā un šķērso metāla detektora rāmi. Pie ieejas konsultātā – Georga lentītes, vienreizējās maskas un spirta šķīdums rokām. Maskas ir ļoti populāras, lentītes neņem gandrīz neviens.

"Paldies, man ir sava," saka vectētiņš.

"Tās taču ir aizliegtas," nopūtās cienījama vecuma kundze.

"Vēl ne! Vēl tikai tiesas sēde. Un nav nemaz zināms, vai aizliegs. Bet, ja aizliegs, atnāksim ar sarkanajiem karogiem!" ar uzvaras prieku balsī skaidro viņas kaimiņiene.

Vienotība krievu stilā

Garajā rindā neizdevās atrast nevienu, kas plānotu balsot pret grozījumiem. Patiesībā tas ir likumsakarīgi. Iepriekšējās Krievijas prezidenta vēlēšanās, gandrīz 95% Krievijas pilsoņu Latvijā atdeva savas balsis Putinam.

Atbalsts, ko guvusi viņa iniciatīva, bija sagaidāms. Putina un viņa iniciatīvu pretiniekus daudz vieglāk ir atrast sociālajos tīklos, ne vēlēšanu iecirkņos.

В Консульском отделе Посольства РФ в Латвии прошло досрочное голосование граждан России по вопросу одобрения изменений в Конституции Российской Федерации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas vēstniecības Latvijā konsulārajā nodaļā notiek Krievijas pilsoņu pirmstermiņa balsošana par grozījumiem Krievijas Federācijas Konstitūcijā

30. jūnijā notiks opozīcijas pikets, taču nav zināms, vai tas piesaistīs balsojumam tos, kuri grozījumiem nepiekrīt, vai, gluži otrādi, mudinās sarosīties grozījumu piekritējus.

Pagaidām ne visi rindā stāvētāji var atbildēt, kurš grozījums ir svarīgāks. Daudzi uzskata, ka tie nepieciešami tāpēc, ka uzticas Krievijas prezidentam. Daži saka, ka balso, lai iespītētu "demokrātiem, kam nospļauties par pensionāriem".

"Visi grozījumi ir labi, sliktu tur nav. Viss ir labi – gan sociālā pakete, gan par bērniem. Grozījumi padara valsti stiprāku, tātad tie ir labi. Krievijai ir svarīgi būt stiprai, ne tā, kā 90. gados," asi atbildēja Sergejs Vasiļjevičs no Jūrmalas.

Uzticība bez iebildumiem

Piebrauc autobuss no Dobeles, halli atkal pilda cilvēki. Pūlī izceļas mazs večuks Krievijas karoga krāsu cepurītē, tikai ar negaidītu uzrakstu "Texas". Viņš noteikti te ir pats vecākais.

В Консульском отделе Посольства РФ в Латвии прошло досрочное голосование граждан России по вопросу одобрения изменений в Конституции Российской Федерации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas vēstniecības Latvijā konsulārajā nodaļā notiek Krievijas pilsoņu pirmstermiņa balsošana par grozījumiem Krievijas Federācijas Konstitūcijā

Izrādās, ka tas ir veterāns Nikolajs Aleksejevičs, izgājis pirmo, otro un trešo Ukrainas fronti. Piedalījies Budapeštas, Bukarestes, Berlīnes ieņemšanā. Viņam ir 94 gadi.

Stāstot par sevi, viņš atkārto vārdu "jaunieši" ("kā gājām karot, tā mēs, jaunieši, uz iesaucamo punktu", "kad ieņēmām Budapeštu, mēs, jaunieši..." un tā tālāk).

Viņa viedoklis par grozījumiem šaubas neraisa, interesē argumentācija.

"Visi panti ir interesanti, mēs Kara pensionāru biedrībā, visu vairākas reizes izlasījām no sākuma līdz beigām. Manās acīs pats galvenais ir tas, ka šajā Konstitūcijā teikts – nevienam ne grama Krievijas zemes neatdot. Es par šo zemi esmu lējis asinis, tik daudu biedru nāvi pārdzīvojis... Nedrīkst izšķērdēt Krievijas zemi. Tas ir pats svarīgākais pants," lepni saka veterāns.

Ieteicos, ka "ikgadējā pensiju indeksācija arī droši vien nav slikta"¸bet Nikolajs Aleksejevičs attrauca: "Man tāpat pensija ir laba, karavīra pensija."

Pensionāre Zoja Aleksejevna pastāstīja, ka pieņem grozījumus ar sirdi un dvēseli.

"Ko prezidents piedāvās, par to nobalsošu. Cik šeit dzīvoju, tik jūtu Krievijas rūpes. Latvija rūpējas daudz mazāk. Ja mēs te dzīvotu ar Latvijas pensiju, neizdzīvotu. Ja mums Krievijā iedotu dzīvokli, aizbrauktu ne brīdi nedomājot. Mūsu meita tagad Kanādā strādā, bet grib pārvākties uz Krieviju. Viņai ir laba specialitāte – programmētāja. Domāju, tiklīdz viņa Krievijā nostāsies uz kājām, brauksim pie viņas. Esam te pusi mūža nodzīvojuši, bet par pašu cilvēkiem neesam kļuvuši," atzīmēja pensionāre.

Par ko balso jaunieši?

Beidzot izdevās atrast kādu gados jaunāku balsotāju. Artjoms ir 28 gadus vecs. Balso "par". Pavaicājām, vai nav šaubījies, jo valsta uzskats, ka jaunieši vairāk uzklausa opozīcijas viedokli.

В Консульском отделе Посольства РФ в Латвии прошло досрочное голосование граждан России по вопросу одобрения изменений в Конституции Российской Федерации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas vēstniecības Latvijā konsulārajā nodaļā notiek Krievijas pilsoņu pirmstermiņa balsošana par grozījumiem Krievijas Federācijas Konstitūcijā

"Tie ir meli, - draudzīgi un mierīgi izmeta Artjoms. – Visi man pazīstamie Krievijas pilsoņi ir "par", neatkarīgi no vecuma. Krievijai ir jābūt stiprai, grozījumi to nostiprina. Kurš patīk vislabāk? Kaut vai pirmā pakete, par ģimenes vērtībām, par bērnu aizsardzību."

Lūdzām Artjomu novērtēt opozīcijas argumentus, saskaņā ar jauno likumu līdzību par valsti veidojošo nāciju. Latvijas Satversmes preambula lielai daļai krievu tautības iedzīvotāju nepatīk. Kā tad var līdzīgu likumu Krievijā atbalstīt?

"Tā taču ir pavsam cita lieta! Nav gadījies dzirdēt, ka Krievijā slēgtu ciet mazākumtautību skolas. Gluži otrādi, ver vaļā jaunas. Un ar mazākumtautību tiesībām tur viss ir kārtībā. Arī grozījumos par to teikts, lasiet paši: "līdztiesību tautu daudznacionāla savienība"," atgādināja Artjoms.

Apkārtējo vidū izceļas vēl viens vīrietis. Arī Artjoms, tikai par 10 gadiem vecāks. Viņš pauž vēl stingrāku atbalstu.

"Šo grozījumu pamatā ir Putina atbalsts. Es viņam uzticos, jo viņš padara Krieviju stiprāku un bagātāku. Krievija nedrīkst būt nabaga kā Jeļcina vai Gorbačova laikā. Tagad Krievijas attīstības līnija ir perspektīva. Un es balsoju par jauno nākotni," viņš paskaidroja savu viedokli.

52
Tagi:
Latvija, Krievija
Pēc temata
Putins pastāstīja par Krievijas nacionālo ideju
Vai Latvija ir Krievijas civilizācijas daļa
Tallink

Septembrī Tallink organizē reisu maršrutā Tallina Rīga Tallina

5
(atjaunots 18:30 12.08.2020)
Septembra sākumā no Latvijas galvaspilsēta uz Igaunijas galvaspilsētu varēs nokļūt ar prāmi, taču ir gaidāms tikai viens reiss.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kuģniecības kompānija Tallink Grupp uzsāk biļešu tirdzniecību speciālajam kravu un pasažieru prāmja reisam maršrutā Tallina – Rīga – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Speciālo reisu izpildīs kuģis "Victoria I", kurš parasti apkalpo maršrutu Tallina – Stokholma.

Prāmis izies no Tallinas 4. septembrī, plkst. 18:00, ieradīsies Rīgā 5. septembrī, plkst. 10:30 un tajā pašā dienā, plkst. 18:00, dosies atpakaļceļā. Tallinā kuģis atgriezīsies svētdien, 6. septembrī, plkst. 10:30.

Pārdošanā ir biļetes gan vienā virzienā, gan turp un atpakaļ.

Tallink atgādina, ka uz kuģiem sakarā ar vīrusa izplatību joprojām ir spēkā stingri higiēnas noteikumi un dezinfekcijas prasības, ierobežots arī pasažieru skaits. Visiem pasažieriem biļešu reģistrācijas laikā ir jāapstiprina, ka viņi ir veseli un viņiem nav saslimšanas simptomu. Saslimušos pasažierus un personas ar slimības pazīmēs uz kuģa klāja nelaiž.

Šis nav pirmais jaunais Tallink reiss no Latvijas. Jūnijā prāmju operators atklāja maršrutu Rīga – Helsinki, kurš izrādījās ārkārtīgi populārs, savukārt jūlijā – maršrutu Rīga – Ālandu salas.

5
Tagi:
Tallink
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Ārsts. Foto no arhīva

Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām

4
(atjaunots 13:55 12.08.2020)
Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš apstiprināja, ka cilvēkiem, kas vēršas slimnīcā, nākas sēdēt garā rindā, jo ārstniecības iestāde, kā jau visas valsts lielākās slimnīcas, strādā uz iespēju robežas mediķu trūkuma dēļ.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Reaģējot uz satiksmes ministrs Tāļa Linkaita tvītu par ilgu uzņemšanas gaidīšanu Traumatoloģijas slimnīcā, šo jautājumu apsprieda Saeimas Sabiedriskās veselības apakškomisija, un slimnīcas vadība tās sēdē atzina, ka patiešām rindā var nogaidīt līdz pat 6 stundām personāla trūkuma dēļ, vēsta LSM.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā traumatoloģijā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos. Pēc viņa sacīta, rindā nācās gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ir jāstāv kājās. Tomēr medicīnas personāls, pēc viņa teiktā, strādā ātri, pieklājīgi un profesionāli.

Apakškomisijas sēdē paša Linkaita nebija – viņš atradās valdības sēdē. Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") paskaidroja, ka sasauca sēdi, jo vēlējās dzirdēt ministra komentārus un novērojumus, kādās konkrētās lietās "pieklibo" darba organizācija.

"Viņš ir cilvēks, kas vada ministriju, es gribēju no viņa dzirdēt, kas tur klibo, kas tur notika," pastāstīja Orlovs. Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš atzina, ka rindas patiešām ir garas. Kā jau daudzas citas slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca strādā personāla trūkuma apstākļos.

"Gaidīšanas laiks var būt līdz 6 stundām, ja tas ir brīvdienu vakaros, es to varu apstiprināt," sacīja Zariņš. Telpas ir šauras, aprēķinātas uz 50-70 pacientiem, taču, piemēram, 10. augustā, pēc palīdzības vērsās 125 cilvēki.

Saeimas deputāte Inese Ikstena ("Attīstībai/Par!") pastāstīja arī par savu uzņemšanas gaidīšanas pieredzi – tiesa, Stradiņa slimnīcā. "Es sēdēju rindā uz plastmasas krēsliņa 12 stundas, Es aicinu Stradiņu valdi pašus nosēdēt uz krēsliņa 12 stundas," pateica Ikstena.

Pašlaik Veselības ministrija strādā pie slimnīcu līmeņa pārskatīšanas, kas nākotnē mazinās Rīgas Traumatoloģija un ortopēdijas slimnīcas noslogojumu, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus reģionos. Turklāt plānots palielināt uzņemšanas nodaļu darbaspēku.

4
Tagi:
medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Kāpēc Latvijā ir tik garas rindas pie ārsta
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
Jevgēņijs Primakovs

Pārmaiņu ceļš: kādas reformas šogad sagaida "Rossotrudņičestvo"

0
(atjaunots 18:51 12.08.2020)
Nosaukuma maiņa, kvotu palielināšana studentiem un darbs ar pazīstamiem skatuves māksliniekiem – tā ir tikai maza daļa no jaunās aģentūras stratēģijas.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik, Danara Kurmanova. Jau šī gada jūnija beigās kļuva zināms: aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītāja amatā iecelts Valsts domes deputāts un televīzijas žurnālists Jevgēņijs Primakovs.

Pirmajā amatā stāšanās dienā Primakovs apsolīja medijiem, ka tagad iestādi gaida "lielas pārmaiņas". Tomēr detaļas viņš atklāja vien 11. augustā, savas tiešsaistes lekcijas laikā.

Sputnik stāsta par vissvarīgākajām aģentūras jaunās programmas detaļām.

Nekāda maigā spēka

Pirmām kārtām jaunais "Rossotrudņičestvo" vadītājs piedāvāja aģentūras partneriem atteikties no termina "maigais spēks" – jo, kā pats atzinās, necieš to.

"Tas ir kaut kas nesaprotams un nav mūsu izdomāts," paziņoja Jevgēņijs Primakovs pašā lekcijas sākumā. Un metās skaidrojumos: "Rossotrudņičestvo" sākotnējais mērķis bija nevis spēka pielietošanā, bet gan starptautiska komforta un miera nodrošināšanā. Ar kultūras un izglītības programmu starpniecību aģentūra rada labvēlīgus attīstības nosacījumus gan pašai Krievijai, gan partnervalstīm.

Tālāk vairāk: pēc Primakova sacītā, "Rossotrudņičestvo" aiziet arī no humanitārās klātbūtnes idejas.

"Tas ir vecs koncepts," paskaidroja savu lēmumu vadītājs. "Mums ir jāpāriet no humanitārās klātbūtnes pie humanitārās ietekmes, kura palīdz saglabāt mieru."

Šādas ietekmes piemēra kārtā viņš minēja traģēdiju Beirūtā, kad aģentūra pirmo reizi piedalījās ārstu nosūtīšanā palīgā cietušajiem. Šo akciju Primakovs nosauca par simbolisku un piebilda: tieši šādi pasākumi veicina to, lai ārzemēs pret Krieviju izturas draudzīgāk. Tās parāda, ka aģentūras rīcībā nav nekāda spēka – tikai un vienīgi tiekšanās pie solidaritātes.

Darbs non-stop režīmā

Pirms atklātās lekcijas rīkošanas Jevgēņijs Primakovs aptuveni mēnesi pētīja "Rossotrudņičestvo" darbu un nonāca pie secinājuma: reformas aģentūrā ir jāsāk ar krievu klubu tīklu.

"Tiem ir jāstrādā nevis no pasākuma pie pasākuma, bet gan pastāvīgi," paziņoja Primakovs. "Tai ir jābūt tieši klubu sistēmai, lai dalībnieki varētu atnākt, kad grib, parunāt viens ar otru, palasīt grāmatas. Jo šie centri ārzemēs pastāv tieši cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama komunikācija ar Krieviju."  

Pēc Primakova domām, katram klubam jāorientējas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušo iedzīvotāju grupām, jo ārzemēs dzīvo daudzi PSRS laikos dzimušie, kuriem tuvojas pensijas vecums. Turklāt katrā vecuma kategorijā ir nepieciešamas individuālas aktivitātes formas.

"Mums nevajag pasākumu formātu ķeksīša pēc, kad viesus dzirdina ar tēju," sacīja Jevgēņijs Primakovs un aicināja aģentūras darbiniekus maksimāli aiziet no idejām "Krievu mūzikas diena" vai "Krievu pelmeņa svētki" stilā.

Tomēr krievu klubu darba režīma izmainīšanā pastāv viena problēma. Daudzi krievu centri atrodas KF vēstniecību ēkās, un tik vienkārši tajās nevar ieiet.

"Tāpēc tagad sāksim darbu ar tiem centriem, kuros jauno sistēmu izveidot ir iespējams," sacīja Primakovs.

Bez slavenībām neiztikt

"Rossotrudņičestvo" būs nepieciešama arī pareiza producēšana. Aģentūras galvenā auditorija ir jaunieši, un jaunos cilvēkus interesē popkultūra: mūsdienu mūzika, grāmatas, filmas un seriāli. Ar tā visa starpniecību topošie studenti var aizrauties ar krievu kultūru kopumā, uzskata Jevgēņijs Primakovs.

Viņaprāt, svarīgi ir iepazīstināt jauniešus ar klasiku. Taču nedrīkst nomest no svariem jaunībai raksturīgas aizraušanās un intereses.

"Maz kurš sāka mācīties angļu valodu, lai orģinālā lasītu Šekspīru, lai gan tādi cilvēki arī ir," pateica aģentūras vadītājs. "Mūsdienu jauniešiem valoda – tā pirmām kārtām ir sociālās un ekonomiskās iespējas."

Šajā sakarā "Rossotrudņičestvo" ir jāaicina vairāk slavenu skatuves mākslinieku uz ārzemju pasākumiem, paziņoja Primakovs.

"Tiem ir jābūt cilvēkiem, par kuriem runā visur," secināja viņš. "Nevis tikai maziem radošiem kolektīviem, par kuriem runās tikpat mazā kompānijā."

Viss pa jaunam

Tiesa, arī pats nosaukums "Rossotrudņičestvo" neskan īpaši stilīgi un saprotami cilvēkiem, kuri neprot tik labi krievu valodu, uzskata Jevgēņijs Primakovs. Tādēļ aģentūrai ir nepieciešams rebrendings, un jāpārdēvē ir ne tikai pati iestāde, bet arī Krievijas zinātnes un kultūras centri (KZKC).

"KZKC – tā vispār ir šausmīga abreviatūra, kā arī pats vārds "Rossotrudņičestvo". Ārzemnieks nespēj to izrunāt," spriež Primakovs.

Tomēr iestāde saglabās oficiālo nosaukumu "Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālā aģentūra". Jāmaina ir tikai ārējais zīmols nekrievvalodīgai auditorijai. Krievvalodīgos cilvēkus vārds "Rossotrudņičestvo" nenobiedēs. Savukārt jauna nosaukuma izveidošana aģentūrai vedīs pie daudziem nevajadzīgiem tēriņiem – kaut vai izkārtņu un oficiālo veidlapu nomaiņa. Galu galā, šo naudu var iztērēt kaut kam lietderīgākam, uzskata Jevgēņijs Primakovs.

Vispār, liekas, racionalitāte un taupība kļuva par noteicošajiem faktoriem Primakova stratēģijā. Arī zīmola menedžerus jaunās abreviatūras izveidošanai viņš neplāno nolīgt. Tā vietā viņš vēlas sarīkot atvērtu konkursu, lai aģentūras nosaukumu izdomā studenti, kuri reiz iestājās Krievijas universitātēs ar "Rossotrudņičestvo" starpniecību. Kā šo ideju skaidro pats Primakovs, šī lēmuma loģika ir acīmredzama – neviens neizjutīs zīmola koncepciju projektam labāk, nekā pats projekta dalībnieks.

Uzsvars uz NVS

Nodarbojoties ar jauniem projektiem, "Rossotrudņičestvo" nemet pie malas Krievijas izglītības virzīšanu, steidz iedrošināt klausītājus Jevgēņijs Primakovs lekcijas beigās.

"Pēc KF prezidenta dekrēta kvotas bezmaksas studijām ārzemju studentiem palielinās divas reizes tuvāko dažu gadu laikā. Šobrīd to apjoms sastāda 15 tūkstošus," sacīja viņš.

Turklāt aģentūra tiecas atbalstīt jebkādus izglītības projektus, kas ir saistīti ar Krieviju un krievu valodu, vai tā ir liela universitāte vai arī lauku bērnudārzs.

"Pat ja kāds ārzemēs pagalmā izveidojis grupu un māca krievu pasakas, tas jau ir lieliski," sacīja Primakovs.

Tāpat "Rossotrudņičestvo" veltīs vairāk uzmanības analītikai, lai vēl labāk izprastu, kas interesē mūsdienu jaunatni. Šim nolūkam aģentūra grasās kardināli mainīt mājaslapu.

"Cilvēkiem ir jābūt interesanti sekot līdzi Krievijas humanitārajai darbībai, savukārt mūsu mājaslapā esošajā veidā neviens pie vesela prāta izklaides pēc nelīdīs," saka Jevgēņijs Primakovs. "Tas ir jāpadara lasāmāks."

Visas šīs darbības, neapšaubāmi, prasa laiku, tā kā aģentūra strādā stingros rāmjos – katrs projekts ir jāapstiprina vismaz gadu pirms starta. Taču "Rossotrudņičestvo" sola, ka pateicoties jauninājumiem organizācija kļūs vēl atvērtāka.

"Tas palīdzēs cīnīties ar veciem stereotipiem, kuri varēja rasties ikvienam attiecībā uz mūsu aģentūru reputācijas trūkumu dēļ, kuri mums no vecajiem laikiem, protams, ir saglabājušies," nobeigumā sacīja Primakovs.

0
Pēc temata
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju