KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā

Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā

53
(atjaunots 13:57 28.06.2020)
Krievijas pilsoņi dodas uz balsošanas iecirkņiem Latvijā, lai paustu savu gribu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Viņi vēlas, lai Krievija būtu spēcīga.

RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Jau trešo dienu Krievijas vēstniecība Latvijā pieņem visus, kuri vēlas nobalsot par grozījumiem Krievijas Federācijas Konstitūcijā, ko ierosinājis prezidents Vladimirs Putins.

Lielākā daļa cilvēku, ko Sputnik Latvija korespondenti satika balsošanas iecirknī Rīgā, pauda vēlmi nobalsot "par". Tikai viens nevēlējās atklāt savu izvēli. Pārējie atklāti pastāstīja, ka balsojuši "par" grozījumiem un paskaidroja, kāpēc.

В Консульском отделе Посольства РФ в Латвии прошло досрочное голосование граждан России по вопросу одобрения изменений в Конституции Российской Федерации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas vēstniecības Latvijā konsulārajā nodaļā notiek Krievijas pilsoņu pirmstermiņa balsošana par grozījumiem Krievijas Federācijas Konstitūcijā

Pirmajā dienā Latvijas teritorijā balsojumā piedalījās aptuveni 700 cilvēki. Visaktīvāk balsoja galvaspilsētā, tomēr arī no Latgales un Kurzemes aptuveni 100 cilvēki nobalsoja iecirknī Daugavpilī, vēl 70 – Liepājā.

Pārsvarā ierodas cienījama vecuma cilvēki. Visās vēlēšanās lielākoties balso seniori. Jauniešu vidū aktīvāk balso tie, kas nesen saņēmuši Krievijas pasi, bijušie nepilsoņi. Stāsta, ka tāpēc jau saņēmuši pasi, lai nobalsotu, pastāstīja vēstniecības pārstāvis.

Pirmajā stundā uz konsulāta kāpnēm veidojas rinda. Visi, kas vēlas nobalsot, nodod tālruņus glabāšanas kamerā un šķērso metāla detektora rāmi. Pie ieejas konsultātā – Georga lentītes, vienreizējās maskas un spirta šķīdums rokām. Maskas ir ļoti populāras, lentītes neņem gandrīz neviens.

"Paldies, man ir sava," saka vectētiņš.

"Tās taču ir aizliegtas," nopūtās cienījama vecuma kundze.

"Vēl ne! Vēl tikai tiesas sēde. Un nav nemaz zināms, vai aizliegs. Bet, ja aizliegs, atnāksim ar sarkanajiem karogiem!" ar uzvaras prieku balsī skaidro viņas kaimiņiene.

Vienotība krievu stilā

Garajā rindā neizdevās atrast nevienu, kas plānotu balsot pret grozījumiem. Patiesībā tas ir likumsakarīgi. Iepriekšējās Krievijas prezidenta vēlēšanās, gandrīz 95% Krievijas pilsoņu Latvijā atdeva savas balsis Putinam.

Atbalsts, ko guvusi viņa iniciatīva, bija sagaidāms. Putina un viņa iniciatīvu pretiniekus daudz vieglāk ir atrast sociālajos tīklos, ne vēlēšanu iecirkņos.

В Консульском отделе Посольства РФ в Латвии прошло досрочное голосование граждан России по вопросу одобрения изменений в Конституции Российской Федерации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas vēstniecības Latvijā konsulārajā nodaļā notiek Krievijas pilsoņu pirmstermiņa balsošana par grozījumiem Krievijas Federācijas Konstitūcijā

30. jūnijā notiks opozīcijas pikets, taču nav zināms, vai tas piesaistīs balsojumam tos, kuri grozījumiem nepiekrīt, vai, gluži otrādi, mudinās sarosīties grozījumu piekritējus.

Pagaidām ne visi rindā stāvētāji var atbildēt, kurš grozījums ir svarīgāks. Daudzi uzskata, ka tie nepieciešami tāpēc, ka uzticas Krievijas prezidentam. Daži saka, ka balso, lai iespītētu "demokrātiem, kam nospļauties par pensionāriem".

"Visi grozījumi ir labi, sliktu tur nav. Viss ir labi – gan sociālā pakete, gan par bērniem. Grozījumi padara valsti stiprāku, tātad tie ir labi. Krievijai ir svarīgi būt stiprai, ne tā, kā 90. gados," asi atbildēja Sergejs Vasiļjevičs no Jūrmalas.

Uzticība bez iebildumiem

Piebrauc autobuss no Dobeles, halli atkal pilda cilvēki. Pūlī izceļas mazs večuks Krievijas karoga krāsu cepurītē, tikai ar negaidītu uzrakstu "Texas". Viņš noteikti te ir pats vecākais.

В Консульском отделе Посольства РФ в Латвии прошло досрочное голосование граждан России по вопросу одобрения изменений в Конституции Российской Федерации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas vēstniecības Latvijā konsulārajā nodaļā notiek Krievijas pilsoņu pirmstermiņa balsošana par grozījumiem Krievijas Federācijas Konstitūcijā

Izrādās, ka tas ir veterāns Nikolajs Aleksejevičs, izgājis pirmo, otro un trešo Ukrainas fronti. Piedalījies Budapeštas, Bukarestes, Berlīnes ieņemšanā. Viņam ir 94 gadi.

Stāstot par sevi, viņš atkārto vārdu "jaunieši" ("kā gājām karot, tā mēs, jaunieši, uz iesaucamo punktu", "kad ieņēmām Budapeštu, mēs, jaunieši..." un tā tālāk).

Viņa viedoklis par grozījumiem šaubas neraisa, interesē argumentācija.

"Visi panti ir interesanti, mēs Kara pensionāru biedrībā, visu vairākas reizes izlasījām no sākuma līdz beigām. Manās acīs pats galvenais ir tas, ka šajā Konstitūcijā teikts – nevienam ne grama Krievijas zemes neatdot. Es par šo zemi esmu lējis asinis, tik daudu biedru nāvi pārdzīvojis... Nedrīkst izšķērdēt Krievijas zemi. Tas ir pats svarīgākais pants," lepni saka veterāns.

Ieteicos, ka "ikgadējā pensiju indeksācija arī droši vien nav slikta"¸bet Nikolajs Aleksejevičs attrauca: "Man tāpat pensija ir laba, karavīra pensija."

Pensionāre Zoja Aleksejevna pastāstīja, ka pieņem grozījumus ar sirdi un dvēseli.

"Ko prezidents piedāvās, par to nobalsošu. Cik šeit dzīvoju, tik jūtu Krievijas rūpes. Latvija rūpējas daudz mazāk. Ja mēs te dzīvotu ar Latvijas pensiju, neizdzīvotu. Ja mums Krievijā iedotu dzīvokli, aizbrauktu ne brīdi nedomājot. Mūsu meita tagad Kanādā strādā, bet grib pārvākties uz Krieviju. Viņai ir laba specialitāte – programmētāja. Domāju, tiklīdz viņa Krievijā nostāsies uz kājām, brauksim pie viņas. Esam te pusi mūža nodzīvojuši, bet par pašu cilvēkiem neesam kļuvuši," atzīmēja pensionāre.

Par ko balso jaunieši?

Beidzot izdevās atrast kādu gados jaunāku balsotāju. Artjoms ir 28 gadus vecs. Balso "par". Pavaicājām, vai nav šaubījies, jo valsta uzskats, ka jaunieši vairāk uzklausa opozīcijas viedokli.

В Консульском отделе Посольства РФ в Латвии прошло досрочное голосование граждан России по вопросу одобрения изменений в Конституции Российской Федерации
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas vēstniecības Latvijā konsulārajā nodaļā notiek Krievijas pilsoņu pirmstermiņa balsošana par grozījumiem Krievijas Federācijas Konstitūcijā

"Tie ir meli, - draudzīgi un mierīgi izmeta Artjoms. – Visi man pazīstamie Krievijas pilsoņi ir "par", neatkarīgi no vecuma. Krievijai ir jābūt stiprai, grozījumi to nostiprina. Kurš patīk vislabāk? Kaut vai pirmā pakete, par ģimenes vērtībām, par bērnu aizsardzību."

Lūdzām Artjomu novērtēt opozīcijas argumentus, saskaņā ar jauno likumu līdzību par valsti veidojošo nāciju. Latvijas Satversmes preambula lielai daļai krievu tautības iedzīvotāju nepatīk. Kā tad var līdzīgu likumu Krievijā atbalstīt?

"Tā taču ir pavsam cita lieta! Nav gadījies dzirdēt, ka Krievijā slēgtu ciet mazākumtautību skolas. Gluži otrādi, ver vaļā jaunas. Un ar mazākumtautību tiesībām tur viss ir kārtībā. Arī grozījumos par to teikts, lasiet paši: "līdztiesību tautu daudznacionāla savienība"," atgādināja Artjoms.

Apkārtējo vidū izceļas vēl viens vīrietis. Arī Artjoms, tikai par 10 gadiem vecāks. Viņš pauž vēl stingrāku atbalstu.

"Šo grozījumu pamatā ir Putina atbalsts. Es viņam uzticos, jo viņš padara Krieviju stiprāku un bagātāku. Krievija nedrīkst būt nabaga kā Jeļcina vai Gorbačova laikā. Tagad Krievijas attīstības līnija ir perspektīva. Un es balsoju par jauno nākotni," viņš paskaidroja savu viedokli.

53
Tagi:
Latvija, Krievija
Pēc temata
Putins pastāstīja par Krievijas nacionālo ideju
Vai Latvija ir Krievijas civilizācijas daļa
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

30
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

30
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"

45
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Kādus superuzdevumus risina valdība smagajos pandēmijas un tās radīto ierobežojumu laikos?

Ziniet, bieži nākas dzirdēt, kā kritizē Saeimu par to, ka deputāti balso "automātiski" un pat miegā par visiem no valdības ienākošajiem likumprojektiem, jo paši nenieka nesajēdz. Pat neko daudz nediskutē. Sak, tāpēc valstī krītas likumdošanas procesa un tā rezultātā saņemto likumu kvalitāte.

Slēpjaties aiz vīģes lapiņas...

Arī tautas kalpiem ir savas pretenzijas pret ministriem. Saeimas deputāts Ivars Zariņš debatēs par epidēmijas ierobežošanai parerdzētajiem pasākumiem valdībā izteicās, ka tā neciena parlamentu un apmētā ar aizkulisēs pieņemtiem lēmumiem – ko pameta, to ēd. Pēc viņa domām, parlaments ir pārvērsts par vīģes lapiņu.

Tagad aprunāsimies sīkāk par lapiņām un stiebriņiem. Cienījamie kritiķi, esiet reiz reālisti. Grozījumi mēdz būt likumdošanas aktiem visnotaļ specifiskās cilvēces zināšanu un pat zemapziņas nozarēs un jomās (runa, piemēram, ir par neseno aizliegumu tirgot zeķubikses ārkārtējās situācijas periodā).

Nesen, 7. janvārī valdība apstiprināja noteikumus par pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļām. Sarakstā iekļuvuši 60 augi un augu daļas, ko aizliegts izmantot pārtikas produktos.

Parasti vadībai un deputātiem nekas nav jādara – viņi vienkārši kopē Briseles iestrādes un šablonus. Tomēr te ir cits gadijums.

Dažādās valstīs aug dažādi augi! Tāpēc dalībvalstis bija spiestas pašas sacerēt visdažādākos tiesiskos aktus, lēmumus, sarakstus, principus, "labas prakses" ieteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē jautājumu.

Tas jums nav nekāds Nacionālās attīstības plāns

Tas nav nekāds nieka jautājums. Ja valdība pieņems Nacionālo attīstības plānu 2020.-2050. gadiem, un tā izrādīsies katastrofāla kļūda un nepiepildāms sapnis, pēc 30 gadiem viņus neviens vairs pat nepieminēs. Ne plānu, ne valdību. Bet, ja kāds iedzīvotājs, kuru jau tagad ir pārāk maz, saindēsies ar kādām ziedlapiņām vai vīģes lapiņām, par to var sākties tiesas darbi.

Bet jūs gribat uzvelt tādu slogu deputātu plecos. Patiešām, nevar taču Saeimā dibināt speciālu Ēdamo un indīgo augu komisiju.

Zemkopības ministrijā noteikti ir speciālists. Iespējams, pat kāds sirms zintnieks, no senčiem mantojis slepenas zināšanas par to, ka burkāniem un kartupeļiem jāēd saknītes, bet rabarberiem, gluži otrādi, - lapas. Un par to, ka no zaļiem āboliem var gadīties caureja.

Vectētiņš nervozi pīpē savu zālīti

Starp citu, saknītēs un lakstos var būt visādas nelabas bioloģiski aktīvas vielas, tādas, ka fuga zivis ne blakus nestāv. Visādi terpenoīdi, tropāni, izohinolīni, piperidīni, steroīdi, alkaloīdi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi vai sirds glikozīdi, diterpeonīdi un feniletilamīna atvasinājumi un citi neapetītlīgi draņķi. No tādiem var gadīties saindēšanās, nelabums, galvas sāpes, nogurums vai gluži pretēji – uzbudinājums, aizsmakums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, pazeminars spiediens, blaugznas, neglīti plankumi uz ādas, siekalošanās un dzejošana, var trīcēt rokas un kājas (svētā Vita deja).

Vispār jau agrāk vectētiņi un vecmāmiņas mācīja bērniem, ko var bāzt mutē, ko – ne. Tagad gadžetu un sociālo tīklu dēļ paaudžu saikne ir pārtrūkusi, un valdība bija spiesta uzņemties agrāk tai neraksturīgas funkcijas. Varbūt nemaz tik slikti nav – no kurienes vectētiņam zināt, ka šitā saknīte satur proteolītiskos enzīmus, ka tevi jupis.

Kaut kāda velnišķība

Tāpēc teiksim paldies mūsu valdībai. Ministri modri iekļāvuši melnajā sarakstā tādus Latvijai raksturīgus biotopus kā balanda, velnoga, čūskoga, driģene, maijpuķītes, velnābolus un tā tālāk. Vajag tikai vēl precizēt, vai aizliegums ēst maijpuķītes nav pretrunā Satversmei?

Atceros, bērnībā mēs metām līgumu vilkogai un tīruma gundegai – tai ar dzeltenajiem ziediņiem. Toreiz "trakajos totalitārisma laikos" PSRS valdībai bija nospļauties, tā risināja svarīgos industrializācijas, meliorācijas un kosmisko lidojumu uzdevumus. Apēd tu kaut visas maijpuķītes un gundegas apkaimē (turklāt padomju valstī bērniem ļoti trūka čipsu un košļeņu, tas tak ir labi zināms!).

Bet mūsējie, Latvijas valdība, spriežot pēc visa, paši apēduši vagonu driģeņu un izpīpējuši tonnu kaltētu maijpuķīšu, lai pieņemtu nosvērtu un viedu lēmumu! Paldies Dievam, ka vēl dzīvi palikuši!

Desertam – zupa no cirvja

Bet tagad, lūdzami, ejiet un netraucējiet mūsu ministru kabinetam darbā – tas risina daudz svarīgākas lietas.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai būs jānovērtē Lauksaimniecības akadēmijas pētījums, apmaksāts no Eiropas programmām Covid-19 apkarošanai. Pētījuma mērķis – radīt pārtikas paketes modeli silta ēdiena gatavošanai skolēniem, kad ēdināšana skolās nav pieejama.

Nē, ne jau kosmosā, lai arī visu skolēnu (vai vismaz izglītības ministres Šuplinskas) aizsūtīšana kosmosā atrisinātu milzum daudz problēmu. Pagaidām – ēdināšana mājās. Citādi vecākiem, pēc ministru domām, kovids izēdis pēdējās smadzenes un viņi aizmirsuši, kā barot savus skolas vecuma bērnus. Pieliks vēl zupā kādas nepareizas saknītes.

Nesen sociālajos tīklos vareni kritizēja tādus antikovida pētījumus, kam tikai pērn vien atvēlēti 5 miljoni eiro.

Ministrija mierina: pētījuma kvalitātes pārbaudei var piesaistīt neatkarīgos ārvalstu ekspertus. Proti, skolēnu pusdienu modeli novērtēs vēl rietumu eksperti. Un līdz tam brīdim varbūt arī epidēmija beigsies.

Atklāti sakot, tagad, kad daudz vecāki palikuši bez naudas piespiedu dīkstāves dēļ, zinātniekiem nāktos izdomāt kādu īpašu recepti, kādu "zupu no cirvja". Lai gan, piedodiet, cirvji, visdrīzāk gan ierakstīti kādā īpašā neapēdamu lietu sarakstā.

45
Tagi:
iedzīvotāji, pandēmija
Pēc temata
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu preču sarakstu iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem