Iespēja zinātniekiem un uzņēmējiem? Latvija tiecas pretī zvaigznēm

21
(atjaunots 13:36 28.06.2020)
Eiropas kosmosa aģentūra piekritusi pieņemt no Latvijas finansējumu 3 miljonu eiro apmērā un pieņemt to par organizācijas asociēto locekli.

RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Latvija jau sen centusies iekļūt Eiropas kosmosa aģentūrā. Beidzot sapnis piepildījies – Eiropas kosmosa aģentūras padome apstiprinājusi Latvijas pievienošanos organizācijai ar asociētā locekļa statusu, vēsta Grani.lv.

Jāpiebilst, ka asociētā locekļa statuss ļauj fiziskai vai juridiskai personai, organizācijai vai valstij, kas pievienojas apvienībai vai organizācijai, piedalīties tās darbībā bez izšķirošās balss tiesībām vai palīdzēt.

Taču Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija paskaidroja, ka valsts statuss EKA ļauj pretendēt uz tehnoloģiskiem pasūtījumiem aģentūras misijās, kurās piedalās 22 Eiropas valstis un partneri no ASV, Kanādas un Japānas.

Bez tam Latvija var piedalīties atbalsta programmās un pētījumu projektos.

EKA padome atzīmēja, ka Latvijas pievienošanās aģentūrai pavērs ceļu zinātniekiem un uzņēmējiem pretī pilnvērtīgai sadarbībai moderno tehnoloģiju jomā.

Tomēr par visu jāmaksā. Dalība EKA valstij izmaksās 3 miljonus eiro gadā.

Tomēr, saskaņā ar EKA koncepviju, šī nauda netiks pilnībā ieskaitīta aģentūras budžetā. Daļa no tās tiks novirzīta Latvijas kompānijām un zinātniskajām organizācijām, kas piedalās aģentūras projektos.

Atgādināsim, ka 2017. gadā kosmosā startēja Latvijas pirmais pavadonis Venta-1. Ventspils augstskolas un Brēmes Lietišķo zināšanu universitātes speciālistu radīto aparātu orbītā nogādāja Indijas nesējraķete PSLV-C38. Satelīts paredzēts kuģu kustības datu identifikācijai un nodošanai uz staciju uz Zemes. Aparāts rotē zemā orbītā aptuveni 505 km augstumā, diennakts laikā apriņķo ap Zemi 16 reizes.

Venta-1 startu valdība nosauca par pirmo impulsu kosmosa industrijas aktīvai izpētei Latvijā. Ministre atzīmēja, ka valsts dalību kosmiskajos projektos var pamatot arī ar to, ka aptuveni 60% valstī ražoto preču ir zemas tehnoloģiskās izmaksas.

21
Tagi:
Eiropa, Latvija
Pēc temata
Jūnijā kosmosā dosies pirmais pavadonis no Latvijas
Kā Ventspils mežā klausās kosmosu
Pirmais Latvijas satelīts nogādāts orbītā
Zinātnieks pastāstījis, kāpēc Latvijas iedzīvotāji nevar nopirkt zemi uz Mēness
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

5
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

5
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
RĪGA

Rail Baltica projekta nolūkos starp Imantu un Zolitūdi parādīsies ceļa pārvads

6
(atjaunots 18:19 22.09.2020)
Pēc Rail Baltica izbūves Rīgas mikrorajoni izmainīsies – dzelzceļa pārbrauktuvju vietā parādīsies ceļa pārvadi un tuneļi.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pārdaugavas iedzīvotāji ir neapmierināti ar galvaspilsētas domes plāniem uzbūvēt ceļa pārvadu starp Imantu un Zolitūdi projekta Rail Baltica ietvaros, vēsta LTV7 Krievu apraide.

Šobrīd Zolitūdi un Imantu atdala dzelzceļš, savukārt abus rajonus savieno dzelzceļa pārbrauktuve Zolitūdes ielā. Taču, kad Rīgā sāksies aktīva Rail Baltica būvniecība, visiem to šķērsojošajiem autoceļiem būs jākļūst vai nu par ceļa pārvadiem, vai arī par tuneļiem, citādi šķērsot dzelzceļu nedrīkst.

Starp Imantu un Zolitūdi plānots uzbūvēt gaisa tiltu, kurš savienos Anniņmuižas ielu un Anniņmuižas bulvāri, taču abu mikrorajonu iedzīvotāji ir pret šādu ieceri, jo raizējas, ka šis ceļa pārvads būs trokšņains, savukārt tā radītās vibrācijas var sabojāt vecās mājas.

Tāpat iedzīvotāji pārdzīvo arī par gājēju pārejām. Ja šobrīd kaimiņu mikrorajonā nokļūt var visnotaļ viegli, tad jau pēc dažiem gadiem iet nāksies pa tuneļiem, turklāt viens no tiem var sastādīt 248 metrus garumā.

Šīs ieceres vietā iedzīvotāji piedāvā pacelt uz estakādi pašas sliedes, tomēr gan uzņēmumā "RB Rail", gan Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā šāds notikumu attīstības variants izskatās apšaubāmi.

"Man ir jāatgādina – 2015. gadā šī ideja tika vērtēta, taču pēcāk bija nolemts būvēt dzelzceļu uz zemes, lai nepasliktinātu apkārtējo vidi. Mēs runājam par milzīgu infrastruktūru ar vairākiem sliežu ceļiem! Tas stipri ietekmē gan vizuāli, gan trokšņa un vibrāciju ziņā," saka "RB Rail" reģionālais vadītājs Ģirts Bramans.

Turklāt dzelzceļa estakādes izbūves nolūkos ir jāpārbūvē arī esošie sliežu ceļi. Dzelzceļu nāksies pacelt vairāku kilometru garumā.

"Mēs runājam par vietu, kur jau tagad atrodas "Latvijas Dzelzceļa" sliežu ceļi. Tādēļ ir jādomā par pārbrauktuvēm citā līmenī – virs zemes vai zem zemes. Savukārt tunelis zem zemes ir gandrīz divas reizes dārgāks," skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece Inese Sirmā.

Projekta publiskā apspriešana tā esošajā veidā, visticamāk, notiks nākošgad, taču savu viedokli iespējams pausts arī sapulcē, kura notiks Satiksmes ministrijā 24. septembrī.

6
Tagi:
Rail Baltica
Pēc temata
Zaiceva: priekš kam Latvijai Rail Baltica, ja pasažieru pārvadājumi 2 gadus būs "miruši"
Kā Rail Baltica šķērsos Pārdaugavu? Rīdzinieki uztraucas par gaidāmajām pārmaiņām
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi