Kāds krievs vajadzīgs Latvijā? Latvieši - vergu tirgotāju pēcteči? Lindermans par trendiem

121
(atjaunots 11:22 28.06.2020)
Jau labu brīdi pirms dažs labs Latvijā atteicās sarunāties ar Kariņu latviski, latviešu priekšteči tirgoja vergus Rietumāfrikā. Kā Krievijas Konstitūcijas grozījumi palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem? Un ko varasvīri varētu izspiest no Līgo svētkiem.

RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija sarunājas par aktuālākajiem jautājumiem.

Beigušās ir garās brīvdienas, nosvinēti latviskākie svētki – Līgo, cilvēki atkal atgriezušies darbā. Tomēr šķiet, svētki vairs nav tādi, kā agrāk. Kāpēc unikālie tautas svētki Latvijā komercializējas un izlaiž garu?

Citādi Līgo svētki

Lindermans atgādināja, ka Līgo svētkiem bija labi laiki, ko vēl atceras viņa laikabiedri – par 45 gadiem vecāki cilvēki. Taču tagad viņš pat neņemtos skaidrot jauniešiem, kā tas bija. Dzīve ir krasi mainījusies, un cilvēki svin Līgo katrs aiz sava žoga.

"Agrāk tiek bija ļoti atklāti svētki, ko varēja salīdzināt tikai ar Jauno gadu. Pat Jaunais gads bija ģimeniskāks. Agrāk varēja ar draugiem izbraukt ārpus Rīgas un piebiedroties kuram katram svinētāju bariņam. Vienu brīdi Līgo pat atgādināja karnevālu," atceras Lindermans.

Pie tam nav noliedzams, ka laiki ir mainījušies, taču, ja pie stūres Latvijā būtu uzņēmīgāki ļaudis, Latvija varētu kļūt par visas Eiropas karnevāla vietu, runājot par lietas komerciālo pusi.

Taču tad Līgo būtu jābūt tādiem, kādi tie bija padomju laikā. Tad šajā dienā tu varētu iet, kur acis rāda un visur sastapt atklātus, sirsnīgus cilvēkus.

"Protams, svētku dalībnieku kodolā būtu latvieši. Taču tie būtu atklāti svētki. Atvērto durvju diena. Jo šajos svētkos Latvijā ierastos liels skaits jauniešu no kaimiņvalstīm. Tie būtu itin starptautiski svētki, bet tagad tā nemaz nav," brīvdienām svītru apakšā pavilka Lindermans.

 Pa to laiku Krievijā norit balsošana par Konstitūcijas grozījumiem. KF Konstitūcijā tiek iekļauta norma par tautiešu atbalstu. 69. pants tiek papildināts ar punktu par to, ka Krievijas Federācija sniedz atbalstu ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem no viņu tiesību ievērošanas, interešu aizsardzības un Krievijas kopējās kultūras identitātes saglabāšanas viedokļa.

Kā tas ietekmēs Latvijā dzīvojošos krievus? Vai vispār ietekmēs?

Liela priekšrocība

Lindermans atzīmēja, ka arī līdz šim bija likumi, kas zināmā mērā regulēja attiecības ar tautiešiem. Bija formula, kas noteica, ko uzskatīt par tautiešiem, tomēr Konstitūcija – tas ir augstākais likums. Un jaunais grozījums liecina, ka Krievija uzņemas saistības tautiešu priekšā, kuri, iespējams, ir citu valstu pilsoņi.

Tas ir, valsts jebkurā gadījumā uzņemas saistības savu pilsoņu priekšā – tāds ir likums un prakse. Savukārt tautiešu priekšā valsts uzņemas atbildību tikai gadījumā, ja cilvēki tiek vajāti kā Krievijas tautieši.

"Principā, ja cilvēks iepinies afērā aiz Krievijas robežām, KF par viņu nav jāatbild. Taču, ja cilvēku vajā par to, ka viņš propagandē krievu valodu, vai ir sabiedriskās organizācijas loceklis, kas sadarbojas ar Krieviju, vai, piemēram, ja viņš kā žurnālists pauž atbalstu draudzīgai politikai attiecībās ar Krieviju, KF būs tiesiskas saistības, ja šo grozījumu atbalstīs," Lindermans komentēja situāciju.

Tomēr viņš atzīmēja, ka pagaidām nav zināms, kāda ir politiskā stratēģija šajā aspektā. Arī tagad Krievija palīdz, tā nepamet savējos. Tomēr nav šīs palīdzības stratēģijas, tāpēc iznāk, ka tā pagaidām nav īpaši efektīva.

"Jebkurā gadījumā, ja Krievijas Konstitūcijā šis punkts tiks iekļauts, tas būs liels pluss," uzsvēra žurnālists.

It īpaši tagad, kad iecelta jauna vadība aģentūrai, kas strādā ar Krievijas tautiešiem, - "Rossotrudņičestvo".  Pat tās vadītāju iecelts Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Jevgēņijs Primakovs.

"Rossotrudņičestvo" ir KF federālā aģentūra NVS, ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un starptautiskās humānās sadarbības lietās.

Tiesa, pēc publicista domām, "Rossotrudņičestvo" ir problēma – tai vienlaikus jārūpējas par KF imidžu ārzemēs un pie tam jāaizsargā tautieši. Pēc viņa domām, šīs funkcijas nesakrīt.

Rūpēties par imidžu – tas nozīmē nodarboties ar lietām, kuros konfliktu nav, piemēram, tikai ar kultūru, tikties ar eliti, darīt to, kas nesaasina attiecības. Tā tiek veidots pozitīvs imidžs.

"Bet tam, kurš aizstāv krievu tiesības Latvijā, kur vērojama atklāta krievu diskriminācija, gluži pretēji, jābūt "sliktajam" varasiestāžu acīs. Viņam ir jāpalīdz, ja kādu vajā politisku motīvu dēļ, jātiekas ar krievu žurnālistiem, aktīvistiem. Tāda darba apstākļos nav iespējams vienlaikus būt labajam un sliktajam puisim. Tāpēc, es uzskatu, ka valstīs, kur notiek krievu diskriminācija, galvenajam uzdevumam jābūt pretestībai rusofobijai. Un ar to jānodarbojas kādai atsevišķai struktūrai," uzsvēra Lindermans.

Kāda būs atbilde par pieminekļa apgānīšanu?

Gadījums, kas varētu radīt precedentu Krievijas likumu pielietošanā situācijās, kad rusofobija izpaužas ārvalstīs, noticis Rēzeknē, kur apgānīts piemineklis "Aļošam" – cīņās par pilsētas atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iekarotājiem kritušo Sarkanās armijas karavīru piemiņai veltītais monuments.

Pieminekļa aizsardzībai būtu iespējams izmantot nesen KF Kriminālkodeksā iekļautais pants,  kas paredz kriminālvajāšanu par Krievijas Federācijas teritorijā vai aiz tās robežām izvietoto karavīru apbedījumu vietu, kā arī pieminekļu, stellu, obelisku, citu memoriālo būvju vai objektu iznīcināšanu vai sabojāšanu, kuri iemūžina Tēvzemes vai tās interešu aizsardzībā bojāgājušo piemiņu, vai veltīti Krievijas karavīru slavas dienām veltīto (ieskaitot memoriālos muzejus vai piemiņas zīmes karadarbības vietās), tāpat kā pieminekļu, citu Tēvzemes vai tās interešu aizsardzībā bojāgājušo piemiņas iemūžināšanai tapušo memoriālo būvju vai objektu iznīcināšanu vai sabojāšanu ar mērķi nodarīt kaitējumu tādu objektu vēsturiskajai un kultūras nozīmei.

Lindermans paskaidroja, ka Krievijas konsulāts Rēzeknē jau sniedzis paziņojumu. Var pieļaut, ka misija jau informējusi par notikušo KF Izmeklēšanas komiteju vai prokuratūru. Tiesa, pēc viņa domām, ar to jānodarbojas citiem cilvēkiem.

"Bieži nākas strīdēties ar aktīvistiem Latvijā, kuri labprāt kritizē Krieviju par to, ka tā pametusi tautiešus ārzemēs. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā Krievija ir darījusi visu iespējamo. KF Valsts dome pieņēma likumu, kas paredz kriminālā kārtībā aizsargāt visus karavīru pieminekļus. Manuprāt Rēzeknē, ja tāda situācija notikusi, kādam ir jāiesniedz iesniegums Krievijas IK vai prokuratūrā. Turklāt to visu patlaban iespējams paveikt tiešsaistē," paskaidroja Lindermans.

Ja minētais vandālisms ir apzināts, tīšs noziegums, nevis vienkāršs huligānisms, Krievijai ir pamats ierosināt krimināllietu. Ir pamats vērsties Rēzeknes policijā ar lūgumu veikt izmeklēšanu.

"Jebkurā gadījumā likums ir, tātad tagad tas jāpielieto praktiski. Jāizmēģina, kā šī sistēma var strādāt. Iespējams, Krievijas pieņemtais likums spēj sodīt vandāļus. Lai tas nākotnē dotu mācību tiem, kuri plāno nojaukt mūsu galveno svētvietu – pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem. Pie tam KF tiesībsargājošajās iestādēs jāvēršas tieši rēzekniešiem," uzsvēra publicists.

Latvija – vergu tirgotāju mantiniece

Vienlaikus varasvīri Latvijā beidzot sapratuši, kā komentēt nekārtības un grautiņus ASV pret diskrimināciju ar lozungu "Black Lives Matter". Tas izdarīts visnotaļ muļķīgi. Valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš, Latvijas un ASV pilsonis, nez kāpēc šai tēmai "piešuvis" Padomju Savienību. Kariņš gluži nopietni paziņoja, ka latvieši ļoti labi varot saprast melnādaino amerikāņu neapmierinātību, jo "padomju okupācijas" laikā arī it kā esot pakļauti diskriminācijai, un pat atcerējās, kā kāds 90. gados atteicies runāt ar viņu latviešu valodā.

"Nedomāju, ka tādas lietas nāk no liela prāta. Tomēr latviešu varasvīru politiskais zemteksts ir skaidrs. Tiklīdz parādās kāda "modīga" tēma, it īpaši, ja to laidusi klajā ASV, tajā ir jāiekļaujas. Vilciens kaut kurp dodas, vajag paspēt ielēkt tajā un pamāt ar roku – "mēs arī". Tas viss izskatās ļoti komiski, un skaidrs, ka tā ir lēta pašreklāma. Tomēr jocīgi, ka to teicis Kariņš, jo viņš ir ASV pilsonis. Pie tam baltais. Vai tik viņam pašam nevajadzētu nožēlot grēkus un mesties ceļā kā Latvijas elites parstāvim, kas spēj Latvijā uzņemties vainu par visu balto amerikāņu rasi," ironizēja Lindermans.

Taču tas vēl nav viss. Publicists atgādināja, ka Kurzemes hercogiste tiek uzskatīta par Latvijas priekšgājēju. Hercogam Jēkabam esot bijusi kolonija Tobago, tomēr tikai retais zina, ka bija arī kolonija Rietumāfrikā, Gambijas upes krastos.

"Tur bija forts, kurā apmainīja visu Eiropas "popkornu" pret vergiem. Tātad Latvija ir valsts, kas piederējusi pie vergturu nometnes. Tātad Kariņam vajadzētu sapulcēt jauniešus no visiem tiem progresistiem un nojaukt tālaika piminekļus – mums nevajadzīgu skaistumu, lai iekļautos pasaules tendencēs – cīņā ar diskrimināciju. Iznāk, ka Latvija ir vergturu mantiniece, bet latvieši – vergturu mantinieki, tāpēc par to nāktos padomāt nopietni," secināja publicists.
121
Tagi:
Vladimirs Lindermans, diskriminācija, rasisms, Līgo, Latvija
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO: izbeidziet politisko cenzūru Latvijā
Alla Berezovska

"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu

19
(atjaunots 10:44 15.01.2021)
Alla Berezovska nepiekrīt apsūdzībām un uzskata, ka Latvijas žurnālistiem jābūt iespējām publicēt savus materiālus tur, kur viņi vēlas.

RĪGA. 15. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.

Projekta trešajā sērijā žurnāliste Alla Berezovska pastāstīja, kā sākusies viņas sadarbība ar portālu Baltnews un kā aizritējusi specdienestu vizīte.

"Ieraudzīju, ka divi vai trīs policisti stāv te, ienāk no turienes. Ienākušais virsnieks parādīja tiesneša lēmumu par to, ka 84. pants, šajā sakarā notiek izmeklēšanas darbības, kratīšana šajā dzīvoklī un visas mūsu datortehnikas, kaut kādu informācijas nesēju izņemšana. Piedāvāja izlikt visus telefonus uz galda. Manu vietu pie datora aizņēma kaut kāds jauns cilvēks maskā. Kā nopratu, – hakeris,  kurš sāka kaut kādas manipulācijas. Sapratu, ka no turienes pārraksta visu manu informāciju," satraukti stāstīja žurnāliste.

Viņa atcerējās, ka pirms 8 gadiem sākusi sadarbību ar Andreju Jakovļevu portālā Baltnews, kurš piedāvāja rakstīt materiālus portālam. Vēlāk, kad portāls pārgājis pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", sadarbība turpinājās uz līguma pamata. Žurnāliste gatavo materiālus un pati tos piedāvā dažādiem izdevumiem. Portāls Baltnews viņas rakstus publicējis, iespējams, vienu vai divas reizes mēnesī.

Viņa kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem par to, ka viņa būtu pārkāpusi ES sankcijas, un uzsver: žurnālistiem brīvā valstī jābūt iespējai publicēt materiālus tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu. Berezovska atgādināja, ka neviens nav atzinis portālus Sputnik un Baltnews par noziedzniekiem.

Žurnāliste piezīmēja, ka neviens latviešu žurnālists nav pat mēģinājis aizstāvēt krievvalodīgos žurnālistus, kuri patlaban tiek turēti aizdomās par sankciju pārkāpšanu.

"Ziniet, no latviešu žurnālistiem neviens pat ne vārdu nav teicis mūsu aizstāvībai. Vēl vairāk: ir tāds raidījums "Bez cenzūras", kurā bija runa par to, ka tie jau neesot žurnālisti, tie esot Kremļa propagandisti," viņa pastāstīja.

"Pret Krievijas oficiālo mediju žurnālistiem patiešām sākta īsta vajāšana. Notiek tāda savdabīga necilvēciskošana. Tas ir, grib paziņot pasaulei, dot tādu signālu, ka tie, kas strādā Krievijas valsts oficiālajos medijos vai sadarbojas ar tiem, tie nav žurnālisti, tie ir propagandisti. Tātad uz viņiem var neattiekties demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības," norādīja Alla Berezovska.

Sarunā ar RT korespondentu viņa atgādināja arī par vairākkārt latviešu publiskajā  telpā izskanējušajiem krieviem naidīgajiem izteikumiem, ko savulaik atļāvās, piemēram, Saeimas deputāts Edvīns Šnore, nosaucot krievus par utīm, un rakstnieks Didzis Sedlenieks, kurš nosauca krievus par ģenētisku slimību, kā arī bijusī radio diktore Māra Krontāle, kura sūkstījās: kā tad tā, no vāciešiem latvieši tikuši vaļā, bet no krieviem nevarot. Tiesa, viņa gan aizmirsa pastāstīt par radikālajiem paņēmieniem, ar kādiem latvieši atbrīvojās no ebrejiem Lielā Tēvijas kara gados.

Iepriekš RT projekta ietvaros nāca klajā arī intervijas ar Vladimiru Lindermanu un Andreju Jakovļevu.

19
Tagi:
žurnālistu vajāšana, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Preses dienā Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par uzbrukumiem Sputnik
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
Jakovs Pliners

Pliners: Latvijas valdība nesaprot, kādu risku nes krievu skolu diskriminācija

27
(atjaunots 08:48 15.01.2021)
Latvija var pazaudēt veselu paaudzi izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija lēmusi pagarināt tālmācības vecāko klašu skolēniem un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem līdz 25. janvārim. Pie tam 1.-4. klašu skolēniem pagarinātas gan ziemas brīvdienas, gan mācību gads.

Lēmums par tālmācībām pieņemts piespiedu kārtā, Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas apstākļos, tomēr IZM tam absolūti nebija gatava, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts no Latvijas Krievu savienības Jakovs Pliners.

"Lai arī laiks bija, ministrija nesagatavoja priekšmetu platformas. Kaut kas tika darīts jau procesā, taču platformas joprojām ir nekvalitatīvas. Ministrija nav ņēmusi vērā, ka 15% bērnu Latvijā nav datora. Ministrija nezina, ko iesākt, ja vienā ģimenē ir divi vai trīs skolēni, vecāki strādā attālināti un mājās ir viens dators," konstatēja Pliners.

Deputāts atzīmēja, ka nesen sākta visu bērnu nodrošināšana ar datoriem. "No pasūtītajiem sešiem tūkstošiem pusotrs tūkstotis jau ir saņemts. Taču tas ir tagad, bet koronavīrusa pirmais vilnis sākās martā," atgādināja Pliners.

"Mani skumdina, ka, saskaņā ar ministres Šuplinskas ierosinājumu Saeima atzinusi tālmācības par pastāvīgām. Es uzskatu, ka tam bija jānotiek pēc skolotāja ieskatiem. Ja skolotājs uzskata par vajadzīgu, viņš var pielietot mācībās datoru," paskaidroja pedagogs.

Pie tam Pliners norādīja, ka līdz ar tā saucamās neatkarības iegūšanu Latvijas Republikā parādījās diskriminējoši likumi – par valodu, par pilsonību un par izglītību.

"Krievu skolām asti pa gabalam griež nost jau desmitiem gadu. Izglītības līmenis un zināšanu kvalitāte pastāvīgi krītas daudzo reformu un pseidoreformu rezultātā. Tā ir gan skolu, gan visas Latvijas nelaime. Krievu un latviešu skolas var pastāvēt Latvijā kā savienotie trauki. Vajadzīga veselīga sāncensība, kas ceļ bērnu izglītības kvalitāti. Diemžēl tas nav noticis," norādīja Pliners.

Krievu skola tiek diskriminēta, un rezultātā cieš visa Latvija: izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā tagadējā paaudze būs zaudēta daudz vairāk nekā iepriekšējā, secināja Sputnik sarunbiedrs.

Плинер: власти не осознают потери от дискриминации русских школ
27
Tagi:
Jakovs Pliners, diskriminācija, izglītība, krievu skolas
Pēc temata
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
"Tālmācības" Latvijā: katrs piektais skolēns – bez datora
Latvija bagātajiem un latviešiem: krieviem jāzina sava vieta
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu