Kāds krievs vajadzīgs Latvijā? Latvieši - vergu tirgotāju pēcteči? Lindermans par trendiem

124
(atjaunots 11:22 28.06.2020)
Jau labu brīdi pirms dažs labs Latvijā atteicās sarunāties ar Kariņu latviski, latviešu priekšteči tirgoja vergus Rietumāfrikā. Kā Krievijas Konstitūcijas grozījumi palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem? Un ko varasvīri varētu izspiest no Līgo svētkiem.

RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija sarunājas par aktuālākajiem jautājumiem.

Beigušās ir garās brīvdienas, nosvinēti latviskākie svētki – Līgo, cilvēki atkal atgriezušies darbā. Tomēr šķiet, svētki vairs nav tādi, kā agrāk. Kāpēc unikālie tautas svētki Latvijā komercializējas un izlaiž garu?

Citādi Līgo svētki

Lindermans atgādināja, ka Līgo svētkiem bija labi laiki, ko vēl atceras viņa laikabiedri – par 45 gadiem vecāki cilvēki. Taču tagad viņš pat neņemtos skaidrot jauniešiem, kā tas bija. Dzīve ir krasi mainījusies, un cilvēki svin Līgo katrs aiz sava žoga.

"Agrāk tiek bija ļoti atklāti svētki, ko varēja salīdzināt tikai ar Jauno gadu. Pat Jaunais gads bija ģimeniskāks. Agrāk varēja ar draugiem izbraukt ārpus Rīgas un piebiedroties kuram katram svinētāju bariņam. Vienu brīdi Līgo pat atgādināja karnevālu," atceras Lindermans.

Pie tam nav noliedzams, ka laiki ir mainījušies, taču, ja pie stūres Latvijā būtu uzņēmīgāki ļaudis, Latvija varētu kļūt par visas Eiropas karnevāla vietu, runājot par lietas komerciālo pusi.

Taču tad Līgo būtu jābūt tādiem, kādi tie bija padomju laikā. Tad šajā dienā tu varētu iet, kur acis rāda un visur sastapt atklātus, sirsnīgus cilvēkus.

"Protams, svētku dalībnieku kodolā būtu latvieši. Taču tie būtu atklāti svētki. Atvērto durvju diena. Jo šajos svētkos Latvijā ierastos liels skaits jauniešu no kaimiņvalstīm. Tie būtu itin starptautiski svētki, bet tagad tā nemaz nav," brīvdienām svītru apakšā pavilka Lindermans.

 Pa to laiku Krievijā norit balsošana par Konstitūcijas grozījumiem. KF Konstitūcijā tiek iekļauta norma par tautiešu atbalstu. 69. pants tiek papildināts ar punktu par to, ka Krievijas Federācija sniedz atbalstu ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem no viņu tiesību ievērošanas, interešu aizsardzības un Krievijas kopējās kultūras identitātes saglabāšanas viedokļa.

Kā tas ietekmēs Latvijā dzīvojošos krievus? Vai vispār ietekmēs?

Liela priekšrocība

Lindermans atzīmēja, ka arī līdz šim bija likumi, kas zināmā mērā regulēja attiecības ar tautiešiem. Bija formula, kas noteica, ko uzskatīt par tautiešiem, tomēr Konstitūcija – tas ir augstākais likums. Un jaunais grozījums liecina, ka Krievija uzņemas saistības tautiešu priekšā, kuri, iespējams, ir citu valstu pilsoņi.

Tas ir, valsts jebkurā gadījumā uzņemas saistības savu pilsoņu priekšā – tāds ir likums un prakse. Savukārt tautiešu priekšā valsts uzņemas atbildību tikai gadījumā, ja cilvēki tiek vajāti kā Krievijas tautieši.

"Principā, ja cilvēks iepinies afērā aiz Krievijas robežām, KF par viņu nav jāatbild. Taču, ja cilvēku vajā par to, ka viņš propagandē krievu valodu, vai ir sabiedriskās organizācijas loceklis, kas sadarbojas ar Krieviju, vai, piemēram, ja viņš kā žurnālists pauž atbalstu draudzīgai politikai attiecībās ar Krieviju, KF būs tiesiskas saistības, ja šo grozījumu atbalstīs," Lindermans komentēja situāciju.

Tomēr viņš atzīmēja, ka pagaidām nav zināms, kāda ir politiskā stratēģija šajā aspektā. Arī tagad Krievija palīdz, tā nepamet savējos. Tomēr nav šīs palīdzības stratēģijas, tāpēc iznāk, ka tā pagaidām nav īpaši efektīva.

"Jebkurā gadījumā, ja Krievijas Konstitūcijā šis punkts tiks iekļauts, tas būs liels pluss," uzsvēra žurnālists.

It īpaši tagad, kad iecelta jauna vadība aģentūrai, kas strādā ar Krievijas tautiešiem, - "Rossotrudņičestvo".  Pat tās vadītāju iecelts Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Jevgēņijs Primakovs.

"Rossotrudņičestvo" ir KF federālā aģentūra NVS, ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un starptautiskās humānās sadarbības lietās.

Tiesa, pēc publicista domām, "Rossotrudņičestvo" ir problēma – tai vienlaikus jārūpējas par KF imidžu ārzemēs un pie tam jāaizsargā tautieši. Pēc viņa domām, šīs funkcijas nesakrīt.

Rūpēties par imidžu – tas nozīmē nodarboties ar lietām, kuros konfliktu nav, piemēram, tikai ar kultūru, tikties ar eliti, darīt to, kas nesaasina attiecības. Tā tiek veidots pozitīvs imidžs.

"Bet tam, kurš aizstāv krievu tiesības Latvijā, kur vērojama atklāta krievu diskriminācija, gluži pretēji, jābūt "sliktajam" varasiestāžu acīs. Viņam ir jāpalīdz, ja kādu vajā politisku motīvu dēļ, jātiekas ar krievu žurnālistiem, aktīvistiem. Tāda darba apstākļos nav iespējams vienlaikus būt labajam un sliktajam puisim. Tāpēc, es uzskatu, ka valstīs, kur notiek krievu diskriminācija, galvenajam uzdevumam jābūt pretestībai rusofobijai. Un ar to jānodarbojas kādai atsevišķai struktūrai," uzsvēra Lindermans.

Kāda būs atbilde par pieminekļa apgānīšanu?

Gadījums, kas varētu radīt precedentu Krievijas likumu pielietošanā situācijās, kad rusofobija izpaužas ārvalstīs, noticis Rēzeknē, kur apgānīts piemineklis "Aļošam" – cīņās par pilsētas atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iekarotājiem kritušo Sarkanās armijas karavīru piemiņai veltītais monuments.

Pieminekļa aizsardzībai būtu iespējams izmantot nesen KF Kriminālkodeksā iekļautais pants,  kas paredz kriminālvajāšanu par Krievijas Federācijas teritorijā vai aiz tās robežām izvietoto karavīru apbedījumu vietu, kā arī pieminekļu, stellu, obelisku, citu memoriālo būvju vai objektu iznīcināšanu vai sabojāšanu, kuri iemūžina Tēvzemes vai tās interešu aizsardzībā bojāgājušo piemiņu, vai veltīti Krievijas karavīru slavas dienām veltīto (ieskaitot memoriālos muzejus vai piemiņas zīmes karadarbības vietās), tāpat kā pieminekļu, citu Tēvzemes vai tās interešu aizsardzībā bojāgājušo piemiņas iemūžināšanai tapušo memoriālo būvju vai objektu iznīcināšanu vai sabojāšanu ar mērķi nodarīt kaitējumu tādu objektu vēsturiskajai un kultūras nozīmei.

Lindermans paskaidroja, ka Krievijas konsulāts Rēzeknē jau sniedzis paziņojumu. Var pieļaut, ka misija jau informējusi par notikušo KF Izmeklēšanas komiteju vai prokuratūru. Tiesa, pēc viņa domām, ar to jānodarbojas citiem cilvēkiem.

"Bieži nākas strīdēties ar aktīvistiem Latvijā, kuri labprāt kritizē Krieviju par to, ka tā pametusi tautiešus ārzemēs. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā Krievija ir darījusi visu iespējamo. KF Valsts dome pieņēma likumu, kas paredz kriminālā kārtībā aizsargāt visus karavīru pieminekļus. Manuprāt Rēzeknē, ja tāda situācija notikusi, kādam ir jāiesniedz iesniegums Krievijas IK vai prokuratūrā. Turklāt to visu patlaban iespējams paveikt tiešsaistē," paskaidroja Lindermans.

Ja minētais vandālisms ir apzināts, tīšs noziegums, nevis vienkāršs huligānisms, Krievijai ir pamats ierosināt krimināllietu. Ir pamats vērsties Rēzeknes policijā ar lūgumu veikt izmeklēšanu.

"Jebkurā gadījumā likums ir, tātad tagad tas jāpielieto praktiski. Jāizmēģina, kā šī sistēma var strādāt. Iespējams, Krievijas pieņemtais likums spēj sodīt vandāļus. Lai tas nākotnē dotu mācību tiem, kuri plāno nojaukt mūsu galveno svētvietu – pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem. Pie tam KF tiesībsargājošajās iestādēs jāvēršas tieši rēzekniešiem," uzsvēra publicists.

Latvija – vergu tirgotāju mantiniece

Vienlaikus varasvīri Latvijā beidzot sapratuši, kā komentēt nekārtības un grautiņus ASV pret diskrimināciju ar lozungu "Black Lives Matter". Tas izdarīts visnotaļ muļķīgi. Valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš, Latvijas un ASV pilsonis, nez kāpēc šai tēmai "piešuvis" Padomju Savienību. Kariņš gluži nopietni paziņoja, ka latvieši ļoti labi varot saprast melnādaino amerikāņu neapmierinātību, jo "padomju okupācijas" laikā arī it kā esot pakļauti diskriminācijai, un pat atcerējās, kā kāds 90. gados atteicies runāt ar viņu latviešu valodā.

"Nedomāju, ka tādas lietas nāk no liela prāta. Tomēr latviešu varasvīru politiskais zemteksts ir skaidrs. Tiklīdz parādās kāda "modīga" tēma, it īpaši, ja to laidusi klajā ASV, tajā ir jāiekļaujas. Vilciens kaut kurp dodas, vajag paspēt ielēkt tajā un pamāt ar roku – "mēs arī". Tas viss izskatās ļoti komiski, un skaidrs, ka tā ir lēta pašreklāma. Tomēr jocīgi, ka to teicis Kariņš, jo viņš ir ASV pilsonis. Pie tam baltais. Vai tik viņam pašam nevajadzētu nožēlot grēkus un mesties ceļā kā Latvijas elites parstāvim, kas spēj Latvijā uzņemties vainu par visu balto amerikāņu rasi," ironizēja Lindermans.

Taču tas vēl nav viss. Publicists atgādināja, ka Kurzemes hercogiste tiek uzskatīta par Latvijas priekšgājēju. Hercogam Jēkabam esot bijusi kolonija Tobago, tomēr tikai retais zina, ka bija arī kolonija Rietumāfrikā, Gambijas upes krastos.

"Tur bija forts, kurā apmainīja visu Eiropas "popkornu" pret vergiem. Tātad Latvija ir valsts, kas piederējusi pie vergturu nometnes. Tātad Kariņam vajadzētu sapulcēt jauniešus no visiem tiem progresistiem un nojaukt tālaika piminekļus – mums nevajadzīgu skaistumu, lai iekļautos pasaules tendencēs – cīņā ar diskrimināciju. Iznāk, ka Latvija ir vergturu mantiniece, bet latvieši – vergturu mantinieki, tāpēc par to nāktos padomāt nopietni," secināja publicists.
124
Tagi:
Vladimirs Lindermans, diskriminācija, rasisms, Līgo, Latvija
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO: izbeidziet politisko cenzūru Latvijā

Atmodies: Bebrenes apkaimē nofilmēts lācēns

10
(atjaunots 13:31 15.04.2021)
Netālu no Bebrenes Augšdaugavas novadā manīts pusaugu lācis. Speciālisti brīdina, ka, pavasarim iestājoties, jāuzmanās pastaigās pa mežu un tā tuvumā – lāči mostas un var tuvoties mājām uztura meklējumos.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Sociālajā tīklā Facebook parādījies video ieraksts par lācēnu Bebrenes apkaimē Augšdaugavas novadā, ko nofilmējis kāds garāmbraucošs automobilists. Lācēns ātri skrien pa lauku, pēc tam pazūd jaunaudzē. Speciālisti ziņo, ka aprīlī pirmie no ziemas miega mostas tēviņi, pēc tam sāk mosties mātītes ar lācēniem. Pieaugušie lāči pēc ilgā miega kādu laiku labprāt pavāļājas saulītē, lai atmostos, bet jaunieši aktīvi spēlējas un dažkārt var iznākt pie cilvēkiem.

Jāpiezimē, ka nesenajā konferencē "Medības 2021" Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais speciālists Jānis Ozoliņš atzīmēja, ka patlaban lielākā daļa ķepaiņu mīt Latvijas dienvidu daļā. Speciālists pastāstīja, ka saskaņā ar četriem galvenajiem kritērijiem – dzīvnieku skaits, izlatība, dzīves vietu stāvoklis un tālākās perspektīvas – veiktais monitorings liecina: lāču stāvoklis Latvijā ir apdraudēts. Pēdējais plašais pētījums veikts 2015.-2018. gg.

Iepriekš ziņots, ka 2020. gadā lāču populācija mazliet pieaugusi Igaunijas darbību rezultātā. Pēdējos gados Igaunijā sperti mērķtiecīgi soļi brūno lāču populācijas palielināšanai, un tagad viņiem kļuvis šauri valsts teritorijā. Lāči ieradās Latvijā.

Pie tam lāči ne tikai pastaigājas teritorijā gar robežām – viņi dodas tālāk un iekārtojas jaunās vietās.

Lāčus medīt ir aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamiem dzīvniekiem un atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes kontrolē.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā neuzskata par grēku izpostīt biškopju stropus. Tāpēc ieteicams savlaicīgi pasargāt bišu dravas.

10
Tagi:
lācis, dzīvnieki
Pēc temata
Latvijas mežos jau dzīvo līdz 70 lāči, taču sēņotāji bez bailēm dodas "klusajās medībās"
Lācēni Valkas apkaimē atkal kļuvuši par sociālo tīklu zvaigznēm
Nebijis gadījums priekš Latvijas: Madonas novadā lācis uzbruka kumeļam

Lietuva saņēmusi no ASV vienreizējās lietošanas granātmetējus

17
(atjaunots 13:03 15.04.2021)
Bruņojums, ko valstij nodevusi Vašingtona, ir mazāka kalibra un ar mazāku darbības rādiusu nekā prettanku ieroči, ko patlaban izmanto armijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. ASV nodevušas Lietuvai vienreizējās lietošanas granātmetējus M72 LAW, ko saņems Nacionalās aizsardzības brīvprātīgo spēku karavīri, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Bruņojuma nodošanas ceremonija notika Lietuvas Lielkņaza Ģedimina štāba bataljonā Viļņā. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists, Lietuvas BS komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis un citi Lietuvas aizsardzības resora pārstāvji.

Anušausks pateicās partnerim par atbalstu un paziņoja, ka Vašingtonas investīcijas liecina: republika joprojām ir "svarīga aizsardzības politikas prioritāte" ASV acīs.

"Lietuvas armija būs tik stipra, cik stiprs būs katrs Lietuvas kareivis. Ne tikai fiziski un morāli, svarīgi ir arī tas, ar kādiem ieročiem viņš bruņots. ASV atbalsts ar vieglajiem granātmetējiem būtiski stiprinājusi teritoriālās aizsardzības vienības, cēlusi to cīņasspēju, uguns spēku un ļāvusi teritoriālās aizsardzības spēkiem rīkoties pārliecinoši, apņēmīgi un efektīvi. ASV atbalsts stiprina brīvprātīgo karavīru rindas, sauszemes spēkus, Lietuvas armiju un tādējādi nodrošina efektīvāku aizsardzību un ienaidnieka savaldīšanu," teica Rupšis.

Granātmetēji M72 LAW papildinās zviedru granātmetēju Carl-Gustav arsenālu, ko patlaban izmanto Lietuvas Bruņoto spēku kājnieki, kā arī zviedru vienreizējās lietošanas granātmetēju AT-4 arsenālu. Lietuvas BS atzīmēja, ka M72 LAW kalibrs un darbības rādiuss ir mazāks nekā pašlaik armijā izmantojamais bruņojums, taču jaunie ieroči ir daudz vieglāki un kompaktāki.

Granātmetēji M72 LAW tika pieņemti bruņojumā ASV armijā 1962. gadā kā individuālais prettanku ierocis. Patlaban ASV M72 LAW sērijas granātmetēji pārsvarā aizvietoti pret jaunāku un efektīvāku bruņojumu.

Baltijas valstīs pastāvīgi skan runas par "Krievijas draudiem", kuru dēļ it kā vajagot stiprināt sadarbību aizsardzības jomā un piedalīties NATO mācībās. Savukārt Maskava ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: NATO ļoti labi zināms, ka Maskavai nav nekādu agresīvu plānu, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins intervijā Sputnik Lietuva iepriekš paziņoja, ka ASV nodod saviem vasaļiem ieročus, kas pašām nav vajadzīgi. Viņš atzīmēja, ka Vašingtona, pēc būtības "atbrīvojas no militārajām drazām", kas šodien nav īpaši efektīvas, un izgāž to Baltijas valstīs un Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka neviena sevi cienoša valsts tādus ieročus neiegādāsies.

17
Tagi:
bruņotie spēki, ieroči, Lietuva, ASV
Pēc temata
Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
 Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas

The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, Baltijā izkropļo vēsturi

0
(atjaunots 13:36 15.04.2021)
Valstis, kas izkropļo Holokausta vēsturi, nevēlas atzīt, kāda bijusi to iedzīvotāju loma slepkavībās.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs sevi dēvē par "vienīgo ebreju, kurš aizlūdz par nacistu veselību," stāsta The Guardian.

Cilvēkiem, kuri piedalījās sešu miljonu ebreju slepkavībās Eiropā, jau krietni pāri 90 gadiem, un daudziem jau ir vārga veselība. Pats Zurofs ir 72 gadus vecs (viņš dzimis trīs gadus pēc kara beigām), un vairāk nekā 40 dzīves gadus veltījis nacistu medībām.

Patlaban viņš meklē bijušo Lietuvas iedzīvotāju, kura dzīvo anglosakšu valstī. Tagad viņai ir aptuveni 97 gadi. Pusaudzes gados viņa nogalināja ebreju bērnus. Pirms trim mēnešiem Zurofs nonāca uz pēdām, tomer Covid-19 pandēmija lika šķēršļus izmeklēšanai.

"Viņa var nomirt kuru katru brīdi," saka Zurofs.

40 gadu laikā Zurofs atradis vairāk nekā trīs tūkstošus nacistu 20 valstīs. Daudzas valstis nesteidz sākt izmeklēšanu, un aizdomās turamie paspējuši nomirt, kamēr mapes ar viņu lietām prokuratūrās pārklājās ar putekļiem.

Tomēr bijuši arī panākumi. Par savu galveno medījumu Zurofs uzskata Dinko Šakiču, kurš 22 gadu vecumā kļuva par Jasenovacas nāves nometnes komendantu Horvātijā un vainojams divu tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc kara viņš aizbrauca uz Argentīnu un nodzīvoja tur 50 gadus. 1998. gadā viņu tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu. Zurofs bija tiesas sēdē un dzirdēja, kā Šakičs smējās, kad viņam pasludināja spriedumu.

Pirms 60 gadiem Jeruzalemē sākās tiesvedība pret "ebreju jautājuma galīgā risinājuma" autoru Ādolfu Eihmanu. Procesu pārraidīja pa televizoru, un pasaule izdzirdēja nāves nometnēs izdzīvojušo liecības.

"Tad tiesāja nevis Eihmanu, bet gan Holokaustu. Pirmo reizi vārdu deva izdzīvojušajiem," atcerējās Zurofs. Toreiz viņam bija 12 gadi, viņš dzīvoja Bruklinā un sekoja tiesai pa televizoru.

Šo tiesvedību Zurofs uzskata par savu pirmo sastapšanos ar Holokaustu, lai arī kara laikā viņa otrās pakāpes vectēvs gāja bojā Lietuvā. Zurofs pārvācās uz Izraēlu, studēja vēsturi, un 1986. gadā kļuva par Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktoru. Šis centrs nosaukts par godu pazīstamākajam nacistu medniekam.

"Tā ir pati labākā sajūta pasaulē, kad vari panākt savu," noteica Zurofs.

Viņš ir izstrādājis savu panākumu skalu no 1 līdz 6, kur 1 – publiska atmaskošana ("dažkārt tas ir pats briesmīgākais, viņu ģimenēm nav ne jausmas par to, ko viņi darījuši"), bet 6 – cietumsods. Tā gadās reti.

Zurofa darbā ir trīs galvenie elementi: bijušo nacistu medības, pierādījumu vākšana tiesai un politiska lobēšana, lai panāktu taisnās tiesas triumfu. Pēdējos gados viņš atrod lieciniekus ar sociālo tīklu palīdzību. Pirms desmit gadiem viņš sāka operāciju "Pēdējā iespēja" un maksā 25 tūkstošus dolāru par informāciju, kas novedīs pie bijušo nacistu un viņu līdzskrējēju aresta un tiesas sprieduma.

Tagad viņš strādā pie nacistu līdzskrējējiem no Baltijas valstīm.

"Lietuvā bija pats lielākais Holokausta upuru procents – pirms kara Lietuvā dzīvoja 220 tūkstoši ebreju, un 212 tūkstoši tika nogalināti. Provincēs, ciemos nāves gadījumu līmenis sasniedza 98-99%. Daudz ko no tā pastrādāja vietējie, kaimiņi nogalināja kaimiņus, tāpēc izdzīvojušie zināja slepkavu vārdus," viņš teica.

Zurofs noraidīja pieņēmumu, ka, ņemot vērā viņa medījumu vecumu un vārgumu, var pielikt punktu darbam.

"Pirmkārt, laikam ejot, slepkavas vaina nemazinās. Otrkārt, vecums nedrīkst aizsargāt cilvēkus, kuri pastrādājuši tik briesmīgus noziegumus. Treškārt, mūsu pienākums bojāgājušo un viņu ģimeņu priekšā – saukt pie atbildības noziedzniekus. Ceturtkārt, tas apliecina, ka tādas ļaundarības pastrādājušie cilvēki tiks sodīti pat pēc ilgiem gadiem. Piektkārt, tiesas procesiem ir liela nozīme cīņā ar Holokausta vēstures izkropšanu. Sestkārt, šie cilvēki nebija veci un vārgi, kad pastrādīja savus noziegumus, viņi bija pašā spēku plaukumā. Un, visbeidzot, visu šo gadu laikā ne reizi neesmu sastapis nacistu, kurš parādītu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus," viņš teica.

Zurofs uzsvēra, cik liela ir starpība starp Holokausta noliegšanu un tā vēstures izkropļošanu.

"Tie, kas noliedz Holokaustu, stāsta, ka tā nebija. Tie, kas izkropļo tā vēsturi, atzīst, ka tas bijis, taču nevēlas atzīt lomu, kāda bijusi viņu tautai slepkavībās, kopā ar nacistiem, bet dažkārt – arī viņu vietā."

Starp valstīm, kas pieder pie Holokausta vēstures izkropļotājiem, viņš min Poliju, Lietuvu un Latviju.

Šī gada sākumā Vācijā izvirzītas apsūdzības diviem cilvēkiem: Irmgardei Furhnerei (95 gadi), kas apsūdzēta par 11 430 cilvēku nāvi, un NN (100 gadi), kas apsūdzēts par līdzdalību 3 518 cilvēku bojāejā.

0
Tagi:
holokausts, nacisti, Baltija
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē