Krievijas un Latvijas robežkontroles punkts Terehova

Rinkēvičs paskaidroja, kāpēc Latvija never vaļā robežu ar Krieviju

97
(atjaunots 17:22 26.06.2020)
Robežas tiks atvērtas ar tām valstīm, kur saslimušo skaits būs līdzīgs ES rādītājiem, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs.

RĪGA, 26. jūnijs – Sputnik. Latvija nav atvērusi robežas ar Krieviju un Baltkrieviju epidemioloģisku, nevis politisku iemeslu dēļ, paziņoja Latvijas Radio ēterā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Viņš piebilda, ka robežu drīkst šķērsto, piemēram, Latvijas pilsoņi, kā arī Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas iedzīvotāji, kuriem ir uzturēšanās atļauja Latvijā, taču viņiem ir obligāti jāievēro obligāta 14 dienu pašizolācija.

Pēc ministra sacītā, ar šīm valstīm robežu atvēršana pagaidām nav iespējama saslimstības rādītāju dēļ.

"Tas nav politisks, bet epidemioloģisks jautājums. Es ceru, ka mēs uzvarēsim vīrusu, vai arī parādīsies vakcīna, un vairāk tik stingrus mērus nevajadzēs pieņemt. Kamēr Covid-19 nav pieveikts, mums ir jābūt atbildīgiem pret Latvijas un Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem," sacīja Rinkēvičs.

Viņš piebilda, ka pakāpeniski robežas tiks atvērtas ar tām valstīm, kur saslimušo skaits būs līdzīgs ES rādītājiem.

Iepriekš ziņots, ka Eiropas Savienība pagaidām nav saskaņojusi valstu sarakstu, ar kurām tiks atjaunota satiksme pirmajā ierobežojumu atcelšanas posmā jūlija sākumā. Kārtējo reizi šis jautājums tiks apspriests šodien, 26. jūnijā.

Iepriekš avīze New York Times paziņoja, ka galvenais kritērijs valstu iekļaušanai sarakstā, ar kurām var tikt atjaunota satiksme, ir vidējais jaunu inficēšanās gadījumu skaits 14 dienu laikā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Brisele pieprasa, lai šis skaitlis nepārsniedz 16. Vadoties pēc šī kritērija, ASV (107 gadījumi uz 100 tūkstošiem), Krievija (80 gadījumi) un Brazīlija (190 gadījumi) nav attiecināmas pie drošām valstīm robežu atvēršanai ar tām.

97
Tagi:
robeža, Latvija, Krievija
Pēc temata
Kurās ES valstīs un ar kādiem nosacījumiem drīkst iebraukt. Atvērta speciāla mājaslapa
Profesors: 1% Latvijas iedzīvotāju jau varēja izveidoties imunitāte pret Covid-19

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt

1
(atjaunots 12:09 05.08.2020)
Latvijā reģistrēts neliels Covid-19 saslimstības pieaugums, visvairāk inficēto ieradušies no ārzemēm.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 2212 koronavīrusa testi, atklāti 8 jauni inficēšanās gadījumi, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, pieci cilvēki, kuriem ir atklāts Covid-19, ieradās no ārzemēm (Lielbritānija, Baltkrievija, Serbija, Nīderlande), vēl ar trīs inficētajiem tiek strādāts, lai iegūtu papildu informāciju un noteiktu inficēšanās ķēdes.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 206 080 Covid-19 izmeklējumi, 1257 testi izrādījušies pozitīvi, 1070 izveseļojās, 32 nomita.

Pēdējo 24 stundu laikā neviens ar Covid-19 inficētais nav nogādāts slimnīcā. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. No slimnīcām ir izrakstīts 191 pacients, kurš ārstējās no Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 704 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.

1
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Eiro naudaszīmes un kalkulators

Labklājības ministrija prezentēja GMI līmeņa palielinājuma variantus

3
(atjaunots 11:53 05.08.2020)
Garantēto minimālo ienākumu apmēru Latvijā pacels līdz 109 vai 164 eiro, paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Labklājības ministre Ramona Petraviča Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentēja garantēto minimālo ienākumu palielinājuma variantu. Tomēr deputātu attieksme pret projektu bijusi skeptiska, vēsta Latvijas Radio 4.

Satversmes tiesa (ST) 25. jūnijā nolēma, ka garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tostarp kādām vajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā aprēķināšanas metodika.

Apstrīdamā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pēc tiesas lēmuma paziņoja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai tagad ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Pēc mēneša Labklājības ministrija prezentē pabalstu palielināšanas scenāriju, tai skaitā garantēto minimālo ienākumu pabalstam.

"Mēs piedāvājam pirmajam ģimenes loceklim ekvivalentu ar koeficientu 1, bet katram nākamajam – ar koeficientu 0,7. Ienākumu mediāna 2018. gadā sastādīja 545 eiro, un riska nabadzības slieksnis maznodrošinātā statusa iegūšanai tiek noteikt 327 eiro apmērā, kas sastāda 60% no ienākumu mediānas. Minimālo ienākumu līmenis tiek noteikts 218 eiro apmērā. Garantēto minimālo ienākumu kārtā mēs piedāvājam divus variantus. Pirmais – 109 eiro, tie ir 20% no vidējo ienākumu mediānas. Otrais variants – 164 eiro, kas sastāda 30% mediānas. Un tas ir tāds pabalsta veids, kurš tiek izmaksāts naudā," paziņoja komisijas sēdē ministre Ramona Petraviča.

Kurš no diviem variantiem tiks realizēts, būs atkarīgs no budžeta iespējām, atzīmēja ministre.

Taču daudzi komisijas locekļi neatbalstija piedāvāto plānu. Tā, deputāte Anda Čakša paziņoja, ka programmā nav noteikts, kam konkrēti ir adresēta palīdzība – nav izpratnes par pabalsta mērķi.

Tiesībsarga biroja paŗstāve Ineta Rezevska paziņoja, ka Labklājības ministrijas projekts ne līdz galam atbilst Satversmes tiesas lēmumam.

"Šobrīd liekas, ka sistēma ir matemātiski aprēķināta. Paskatīsimies uz garantēto minimālo ienākumu rādītāju – tas būs 109 vai 164 eiro. Šie lielumi būtiski atšķiras… Liekas, ka šobrīd notiek mehāniska ciparu palielināšana. Cieņas elements pret cilvēku netiek analizēts. Lai gan Satversmes tiesa atzīmēja, ka nepieciešami nevis parasti naudas lielumi – mazi tie vai lieli, bet ir jāmaina visa sistēma, lai mēs būtu droši, ka šie lielumi nodrošina pienācīgu dzīvi cilvēkam," sacīja viņa.

Ministrija, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, būtībā, nav tikusi galā ar savu uzdevumu, uzskata komisijas loceklis, deputāts Andrejs Klementjevs.

"Satversmes tiesa skaidri pateica: pats galvenais – valstij ir jāgarantē cilvēkiem cienīgi dzīves apstākļi. Par to naudu, kuru ministre šodien prezentēja deputātiem… cilvēks nevar normāli dzīvot. Mums ir jāpārskata pabalsta mērķis un mērķi, kurus mēs panākam konkrētam cilvēkam," sacīja deputāts.

Diskusijas sēdē bijušas asas, ministrijas sagatavotais projekts tiks iesniegts izskatīšanai valdībā un tālāk parlamentam.

3
Tagi:
alga, Labklājības ministrija, Ramona Petraviča
Pēc temata
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Tiesībsargs: Likumdevējam ir jānodefinē sociālās palīdzības mērķis un ko ar to var nosegt
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?