RĪGA, 26. jūnijs – Sputnik. Pēdējā laikā ar koronavīrusa pandēmijas situācijas analīzi Nacionālajā apvienībā nodarbojies Saeimas deputāts Jānis Dombrava. Taču pēkšņi virsroku šajā lietā guvis cits Nacionālās apvienības pārstāvis Saeimā – Aleksandrs Kiršteins.

Savā Twitter mikroblogā Kiršteins publicēja paziņojumu, kurā uzrakstīja: "Ķīnas valdība negribīgi atzinusi, ka nekādā Uhaņas tirgū Covid 19 vīruss nav izcēlies. Amerikāņiem taisnība, tas "izsprucis" no Uhaņas virusoloģijas laboratorijas."

​Komentāros lietotāji metās skaidrot deputātam, ka viņam īsti nav taisnība, un pie vainas esot "skaidas galvā". Taču Kiršteins, stingri aizstāvot savu pozīciju, norādīja, ka Ķīna varēja nespeciāli izveidot jaunu vīrusu. Iespējams, vīruss vienkārši tika pētīts vienā no Ķīnas laboratorijām.

Covid-19 izcelsme

Atgādināsim, ka iepriekš ASV izvirzīja pieņēmumu par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi, par ko arī stāsta Nacionālās apvienības deputāts. Amerikas līderis Donalds Tramps paziņoja, ka Ķīna "pieļāva kļūdu un centās slēpt to", kā rezultātā notika Covid-19 izplatība.

© Sputnik / Денис Абрамов

No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām

Ķīnas ĀM atbildēja, ka Pekina kopš paša epidēmijas sākuma pieturējusies pie atvērtas un atbildīgas pozīcijas situācijā ar vīrusu un neko nav slēpusi.

Savukārt Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Ārkārtas situāciju programmas direktors Maikls Raians dēvēja šo pieņēmumu par spekulāciju, jo nekādus apliecinājumus savam minējumam Amerika nesniedza.

Savukārt PVO Covid-19 apkarošanas tehniskā vadītāja Marija van Kerkhove atgādināja, ka eksperti sliecas domāt, ka koronavīrusa izcelsme ir no dzīvnieku valsts. Un ja kaut kas arī ir jānoskaidro, tad tā ir informācija par starpposmu – jeb to, kādu dzīvnieku inficēja sikspārņi, un tas pēcāk inficēja cilvēku.

Covid-19, kā arī citu koronavīrusu ģenētiskā secība liecina par to, ka tie visi nāk no sikspārņiem, uzsvēra van Kerkhove.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

© Sputnik / Sergey Melkonov

Endziņš: taras depozīta sistēma Latvijā nokavējusi piecus gadus

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

© CC BY 2.0 / flickr / Bernt Rostad / Birzu Alus

Latvijas Saeima ierobežojusi alus realizāciju PET pudelēs

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.